Viņš informēja, ka pērn LG konstatēja aptuveni 600 gadījumu, kad notikusi iejaukšanās gāzes skaitītāju darbībā, lai nodrošinātu, kā gāze neplūst cauri skaitītājam, tādējādi to nozogot.

LG gāzes zagšanu konstatē, pārbaudot klienta telpu kvadratūru, kā arī salīdzina vēsturisko un esošo gāzes patēriņu un maksājumus. Konstatējot neatbilstības, LG meklē zuduma iemeslus. "Nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nepamatoti pieķerts gāzes zagšanā. Turklāt nozagtās gāzes summa ir mērāmā desmitos tūkstošos eiro. Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi," uzsvēra Kalvītis.

Kalvīša ieskatā, pirmdien valdības komitejā atbalstītie Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi mīkstinās nosacījumus tiem patērētājiem, kas zog gāzi, un attiecīgi nākotnē sagaidāms, ka pieaugs gāzes zādzību skaits. Savukārt gāzes zudumus kompensēs pārējie patērētāji. "Jaunie noteikumi dod signālu, ka pēc gāzes tirgus atvēršanas varēs zagt vairāk," uzsvēra LG vadītājs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa norādīja, ka patlaban gāzes nozare ir vienīgā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem uzņēmumam ir paredzēta kompensācija trīskāršā apmērā, turklāt ir bijusi gadījumi, kad gāzes zagšanas fakts nav pierādīts. "Ir bijuši gadījumi, kad zagšana nav pierādīta, bet apsūdzētajiem patērētājiem nav iespēju aizstāvēties. Ne vienmēr LG ir bijusi taisnība un zagšana notikusi," uzsvēra PTAC direktore.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) noteikumus ir rūpīgi pārdomājusi un uzskata, ka tie aizstāvēs patērētāju intereses.

Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā EM izstrādāto Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu. Plānots, ka valdība šos noteikumus skatīs jau nākamnedēļ, 31. janvārī.

Attiecīgā noteikumu projekta mērķis ir noteikt dabasgāzes tirgus darbības principus saistībā ar Enerģētikas likuma izmaiņām, kas paredz no 2017. gada 3. aprīļa liberalizēt dabasgāzes tirgu un izbeigt dabasgāzes cenas regulāciju dabasgāzes lietotājiem, izņemot saistītos lietotājus. Noteikumu projekts paredz pilnveidot esošo regulējumu, nosakot tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes tirdzniecībā vai lietošanā, tirgotāju maiņas kārtību un kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs no 2017. gada 3. aprīļa.

Noteikts, ka dabasgāzes tirdzniecība un piegāde lietotājam notiek tikai uz tirdzniecības līguma pamata, kurā ir norāde uz sadales sistēmas pakalpojumu izmantošanas kārtību. Noteikumu projektā ietverts pienākums sadales sistēmas operatoram izstrādāt un publicēt minēto kārtību savā tīmekļvietnē.

Paredzēts, ka spēkā esošie dabasgāzes piegādes līgumi nav vairs īstenojami no 2017. gada 3. aprīļa tāpēc, ka ar noteikumu projekta spēkā stāšanos būtiski tiek mainīts dabasgāzes tirgus modelis, tas ir, dabasgāzes cenas noteikšanas mehānisms, norēķināšanās kārtība, kā arī tirgotāja, lietotāja un sadales sistēmas operatora tiesības un pienākumi.

Vienlaikus secināts, ka objekta jaunā īpašnieka tiesības, tajā skaitā slēgt līgumus par pakalpojuma saņemšanu jaunajā īpašumā, nevar ierobežot vecā īpašnieka noslēgtie līgumā. Līdz ar to tirdzniecības līguma slēgšana par dabasgāzes tirdzniecību, tajā skaitā sistēmas pakalpojuma saņemšana, notiek uz īpašuma vai lietošanas tiesības uz gazificētā objektu pamata. Ja notiek īpašuma vai lietošanas tiesību maiņa, iepriekšējais dabasgāzes tirdzniecības līgums ir pārtraucams, lai sistēmas operators varētu nodrošināt dabasgāzes piegādi jaunajam gazificētā objekta īpašniekam tirdzniecības līguma ietvaros.