Līdzšinējā kārtība paredz, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) tiek aprēķināta un piemērota proporcionāli patērētājam elektroenerģijas daudzumam. Jaunais modelis paredz atšķirīgu OIK maksājumu patērētājiem, kas būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēgumu efektivitātes. Paredzams, ka tas mazinās rūpniecības uzņēmumu OIK maksājumus un tādējādi cels to konkurētspēju, bet maksājumi par elektrību varētu pieaugt mājsaimniecībām, kas elektrību patērē maz.

Reforma paredz ieviest OIK maksājumu dalījumu divās daļās – pēc elektroenerģijas patēriņa un pēc pieprasītās pieslēguma jaudas. Jaunā modeļa ieviešana nodrošinās Eiropas reģionā konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu energointensīviem uzņēmumiem, tādējādi stimulējot rūpniecības sektora konkurētspēju ilgtermiņā un veicinot OIK ietekmes mazināšanu uz apstrādes rūpniecības mainīgajām ražošanas izmaksām. Tā rezultātā sagaidāma arī elektroenerģijas patēriņa palielināšanās apstrādes rūpniecībā. Ministrijas ieskatā, OIK diferencēšana veicinās apstrādes rūpniecības attīstību arī nozarēs ar mazāku energoietilpību.

Jaunais OIK modelis patērētājiem, kas efektīvi izmanto elektroenerģijas pieslēguma jaudas, samazinās OIK maksājumu. OIK maksājuma samazināšanās kalpos kā motivējošs faktors visiem elektroenerģijas patērētājiem izvērtēt pieslēgto jaudu nepieciešamību un atteikties no liekajām jaudām, tādējādi sakārtojot kopējo elektroenerģijas apgādes sistēmu.

Pret jauno kārtību iebilst Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, kuri uzsver, ka  šobrīd netiek pildīts likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (likuma) noteiktais mērķis attiecībā uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas paredz, lai visiem enerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija.

Šī iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izdevumus.

Veicot paredzētos grozījumus, OIK slogs tiks pārlikts uz MVU, t.sk. lauksaimniekiem. OIK komponentes īpatsvars var pieaugt pat dubultā.

LOSP Guntis Vilnītis izpilddirektors norāda, ka EM sagatavotā likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” anotācija ir maldinoša un virspusēja, bez jebkādas nākotnes situācijas modulācijas dažādām lauku saimniecībām un mājsaimniecībām.” Izmaiņas šajā likumā pamatā ir nepieciešamas, lai papildinātu valsts pamatbudžetu īstermiņā, nevis, lai ražošanai attīstoties, valsts budžets papildinātos ilgtermiņā. Šajā vietā zīmīgi ir eksprezidenta Andra Bērziņa viedie vārdi “Ja nesaglabāsim laukus, Latvijas nebūs. Paliks dažas lielas pilsētas un vairāk nekas”,”uzsver Vilnītis.

Secinājumi par Latvijas Enerģētikas politiku – energoietilpīgie uzņēmumi Latviju jau ir pametuši vai par to nopietni domā (Liepājas metalurgs, Valmieras stikla šķiedra, Cemex). Mēģinot glābt nedaudzos atlikušos lielos uzņēmumus (Latvijas Finieris, Maxima), tiek plānots aplikt ar OIK un Sadales nodevu visu pārējo Latvijas sabiedrību.

Lauksaimnieki uzsver, ka ir nesaprotami, kāpēc likumprojekta ietekme nav apspriesta ar laukus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kā LOSP, Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociāciju, Latvijas Zemnieku federāciju, Lauksaimnieku apvienību, un Jauno Zemnieku klubu un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, u.c, kuras pārstāv 99% Latvijas teritorijas.