02. decembris, Trešdiena
Vārda dienas: Meta, Sniedze
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Oktobrī uzņēmēju noskaņojums pasliktinās rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā
Oktobrī uzņēmēju noskaņojums pasliktinās rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā
Autors: Publicitātes materiāls / 2. novembris 2020, 11:15
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir nedaudz samazinājušies gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā rādītājs saglabājies septembra līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā saglabājas pozitīvs uzņēmēju vērtējums trešo mēnesi pēc kārtas

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 2,2, kas ir tieši tāds pats kā septembrī (augustā – 1,8). Pārtikas preču mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji ir pozitīvi un pat nedaudz pārsniedz pagājušā gada oktobra rādītāju. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums oktobrī ir bijis pozitīvs, kaut arī nedaudz zemāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī automobiļu remontā un degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītāji ir negatīvi, un to vērtības ir zemākas nekā pagājušā gada oktobrī.

Oktobrī galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma gada sākumā, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 43 % respondentu. Tam seko nepietiekams pieprasījums (25 %) un COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (24 %). Šī faktora nozīmīgums ir turpinājis samazināties. Tas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā aprīlī, kad sasniedza maksimālo vērtību 54 %, un par 3 procentpunktiem mazāks nekā jūlijā. 28 % mazumtirgotāju oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs krītas par 3,6 procentpunktiem

Pakalpojumu sektorā 2020. gada oktobrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -11,7. Salīdzinot ar septembri, šis rādītājs samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Vairākās pakalpojumu nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar septembri, būtiski samazinājušies, piemēram ēdināšanas nozarē rādītājs samazinājies par 24,3 procentpunktiem, sasniedzot negatīvu vērtību -20,0. Būtisks kritums, salīdzinot ar septembri, vērojams arī apdrošināšanas nozarē, kā arī iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (abās nozarēs par 14,5 procentpunktiem). Taču īpaši zemi konfidences rādītāji vēl joprojām ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, kā arī gaisa transporta pakalpojumos. Turpretī datorprogrammēšanā, kā arī pasta un kurjeru pakalpojumos uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs un turpina uzlaboties.

40 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, kas ir augstākais rādītājs kopš šī gada janvāra, bet 33 % respondentu joprojām norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Šī rādītāja vērtība ir gandrīz tāda pati kā jūlijā. 29 % respondentu pakalpojumu sektorā norādījuši, ka to saimniecisko darbību būtiski ierobežo nepietekamais pieprasījums. Darbaspēka trūkumu, kas kopš aprīļa būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 5 % respondentu.

Būvniecībā konfidences rādītājs krītas par 3,4 procentpunktiem

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 3,4 procentpunktiem, samazinoties līdz -21,4, ko ietekmēja vēl lielāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējuma kritums un uzņēmēju negatīvais vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar septembri, oktobrī nedaudz pieaudzis respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), kā arī laika apstākļu ietekmi (11 % apsekoto uzņēmumu), un par 4 procentpunktiem palielinājies respondentu skaits, kas norādījuši COVID-19 ietekmi (10 % respondentu). Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (14 % respondentu). Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības (attiecīgi par 7  un 2  procentpunktiem), bet mazāk – laika apstākļu ietekmi (par 6 procentpunktiem) un darbaspēka trūkumu (par 10 procentpunktiem). 33 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību oktobrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs krītas par 2,5 procentpunktiem

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija -5,7 (par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā septembrī), un to ietekmēja vēl negatīvāks uzņēmumu vadītāju novērtējums par šī brīža pasūtījumu līmeni un prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējā saimnieciskās darbības novērtējuma kritums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Salīdzinot ar septembri, pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar 2019. gada oktobri, par 3 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Krities arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos ārējā tirgū. Savukārt palielinājies uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanas ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši materiālu un iekārtu trūkumu (9 %), bet COVID-19 ietekmi norādījuši 12 % respondentu. Savukārt par 13 procentpunktiem (līdz 11 %) samazinājies uzņēmumu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu, un nedaudz samazinājies respondentu skaits, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35 % respondentu). 37 % apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību oktobrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2020. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 92,33, kas ir par 2,0 punktiem mazāk nekā septembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Konjunktūras rādītāji”.

1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000 – 2019. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats