19. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Verners
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Lauksaimniecības zemes pirkšanu ārzemniekiem vairs neierobežos
Lauksaimniecības zemes pirkšanu ārzemniekiem vairs neierobežos
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 14. augusts 2020, 11:26

Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.



“Zemkopības ministrija šobrīd strādā pie attiecīgajiem grozījumiem, kas izpildīs Eiropas Savienības tiesas lēmumu, un tai pašā laikā nodrošinās Latvijas pilsoņiem pieeju zemes resursiem,” Neatkarīgajai apliecināja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Latvija jau daļēji pieder ārzemniekiem

Bažījoties par citu ES valstu lauksaimnieku finansiāli lielākajām iespējam pārpirkt lauksaimniecības zemi Latvijā, no Latvijas iestāšanās brīža ES (2004. gadā) līdz 2014. gadam darbojās lauksaimniecības zemju iegādes ierobežojums ārzemniekiem. Tobrīd ārzemnieki varēja iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā, tikai izveidojot kopuzņēmumu ar kādu Latvijas komersantu vai pērkot zemi kopīpašumā ar kādu Latvijas pilsoni. Šis ierobežojums gan īsti nekavēja ārvalstnieku zemes iegādes tempus Latvijā.

Līdz 2016. gada 1. jūlijam 1983 ārvalstniekiem Latvijā piederēja 3768 lauku zemes īpašumi 29 118 hektāru kopplatībā, to skaitā 16 130 hektārus aizņēma lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Savukārt 7409 juridiskajām personām, tostarp ārvalstu kapitāla kontrolētajām SIA piederēja 83 129 īpašumi 1 048 510 hektāru kopplatībā, tostarp 473 501 hektāru aizņēma lauksaimniecībā izmantojamā zeme, liecina Valsts zemes dienesta veikts pētījums pirms trim gadiem.
Likuma brāķis?

Lai kaut kādā veidā tomēr ierobežotu Latvijas zemes izpirkšanu, 2017. gada pavasarī ar nelielu balsu pārsvaru Saeima atbalstīja prasību par latviešu valodas zināšanām ārzemniekiem, kas vēlas Latvijā iegādāties lauksaimniecības zemi. Tādā veidā deputāti cerēja nepieļaut lauksaimniecības zemes izpārdošanu ārzemniekiem un pārāk strauju cenu kāpumu. Sākotnēji likumā tika ietverta prasība par valsts valodas prasmi A1 līmenī, bet likuma otrreizējā caurlūkošanā Saeima atbalstīja prasību par B2 līmeni. Tieši prasība par valodas prasmes B līmeņa 2. pakāpi šobrīd ir radījusi problēmas Latvijai, jo Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi, ka likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” normas, kuras paredz, ka tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi ir tikai tiem ES pilsoņiem, kuri ir reģistrējušies kā Latvijas iedzīvotāji un spēj apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz B2 līmenī, neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Latvijai tagad ir jāmaina likums, un tad faktiski vairs nebūs nekādu juridisku šķēršļu ārzemniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā.

Ārzemniekiem izdevīgā Latvija

Kāpēc ārzemnieki iegādājas zemi Latvijā? Iemesli katram varbūt ir savi - vienam varbūt iepatikusies Latvijas zaļā vide, citam šeit kādreiz saimniekojuši senči vai attāli radinieki, kādam varbūt kļuvis par šauru pašu zemē. Bet galvenais iemesls - veco ES valstu lauksaimniekiem zemes iegāde Latvijā ir pa kabatai, jo, Latvijai iestājoties ES, zemes cenas šeit bija daudzkārt zemākas nekā Rietumeiropā, savukārt ārvalstniekiem pieejamie līdzekļi - daudzkārt lielāki nekā vietējiem.

Neatkarīgā jau rakstīja (Labākās lauksaimniecības zemes Latvijā maksā jau 10 000 eiro/ha), ka pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemju cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Savukārt tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir vismazākie.

Gaidāmais zemes kadastrālo vērtību kāpums mazajiem zemniekiem un lauku saimniecībām var izrādīties par pārāk smagu slogu, jo pat tad, ja politiķi turēs vārdu un primāro mājokli neapliks ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ja to kadastrālā vērtība nepārsniegs 100 000 eiro, tad tas, visticamāk, neattieksies uz NĪN par lauksaimniecības zemi. Nevarot samaksāt nodokli, lauksaimniecības zemi nāksies vai nu iznomāt, vai pārdot. Un tad rodas jautājums, kas to nopirks - ārzemnieks vai vietējais.

Jācer, ka Zemkopības ministrija atradīs instrumentu, kas atvieglos zemes iegādi vietējiem.





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats