19. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Verners
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » OIK maksājumus samazina ar baidīšanu
OIK maksājumus samazina ar baidīšanu
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 12. augusts 2020, 13:13
Preiļu pilsēta ir piemērs, kur koģenerācijas stacijā saražotās elektrības ražošanas sadārdzinājuma izmaksas samazinājušās no 852 tūkstošiem eiro 2014. gadā līdz 469 tūkstošiem eiro 2019. gadā proporcionāli uzņēmēju bailēm pilsētas centrā darbināt ventilatorus, kas izkūpina gaisā elektrostacijā saražoto un ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apmaksāto siltumu.

Uzņēmēju baiļu pieaugumu iespējams attēlot grafikā, kas parāda viņu OIK ieņēmumu samazinājumu. Šovasar Preiļos noticis pat tāds brīnums, ka koģenerācijas stacijas darbība apturēta līdz 1. septembrim, kam vajadzētu nodzīt koģenerācijas stacijas īpašnieka OIK ieņēmumus (tie ir tikai daļa no kopējiem ieņēmumiem) zem 400 tūkstošiem vai pat zem 300 tūkstošiem eiro. Uzņēmējiem pagaidām ir pamats uzskatīt to naudu, ko viņi šogad no valsts vairs neizkrāps, par atpirkšanās naudu, lai valsts no viņiem nesāktu atprasīt tos miljonus un kopumā miljardus eiro, ko viņi no valsts, t.i., no valsts iedzīvotājiem jau ir izkrāpuši.

Konkrētais grafiks parāda, kā pieaug bailes Uldim Bērziņam, kurš Uzņēmumu reģistram (UR) pieteicies par patieso labuma guvēju no uzņēmuma “Preiļu siltums” ar juridiskajiem īpašniekiem Kiprā. Tūlīt pat jānorāda, ka UR datubāzē ierakstījušies vai ierakstīti desmitiem Uldu Bērziņu. Par konkrēto cilvēku šādi ieraksti krājušies kopš 1994. gada. Viņa uzņēmumi nav pievērsuši sev uzmanību ne ar dižiem darbības apjomiem, ne ar publicitāti labā vai sliktā nozīmē. Tādējādi viņam varēja būt gan starta kapitāls, gan iemaņas, lai īstajā brīdī piesaistītos patiešām ienesīgam biznesam, kura būtība ir pārdot no “Latvenergo” saņemtu elektrību atpakaļ “Latvenergo” par vairākas reizes augstāku cenu. Proti, ar šķeldas dedzināšanu iegūtā elektrība tika pārdota, bet elektrostacijas uzturēšanai nepieciešamā elektrība - nopirkta. Šādas elektrības vajadzēja daudz, jo bija jāgriež milzīgi ventilatori, kas izpūš gaisā pēc elektrības saražošanas pāri palikušo siltumu, kam pielietojuma Preiļos trūkst.

Situācija Preiļos bija tipiska visai Latvijai. Šādā veidā saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums prasīja aizvien lielāku piemaksu apjomu, līdz valsts aparāts saprata, ka kaut kas jādara šo piemaksu samazināšanai. Tika sacerētas, bet gadiem ilgi nekontrolētas palika prasības, ka ražotāji drīkst pārdot tikai to elektrības daudzumu, kas tiem palicis pāri pēc ražošanai nepieciešamā pašpatēriņa segšanas. Tāpat gadiem ilgi tika neveiksmīgi mēģināts ierakstīt likumā un valdības noteikumos prasības un kritērijus, kas aizliegtu ražot siltumu izkūpināšanai gaisā.

Tas vēl nav skaidrs, kopš kura brīža un vai patiešām normatīvie akti ir tādi, kas aizliedz pašu nesaražotas elektrības izmantošanu elektrības ražošanai un iegūtā siltuma neizmantošanu apsildei vai ražošanai. Kopš šā gada 1. janvāra Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) uzdots uzraudzīt šo normu ievērošanu. Pusgada laikā tas spējis pārbaudīt 143 no kopā 328 elektrostaciju atskaitēm un konstatējis, ka 10 gadījumos pat atskaites neatbilst OIK saņemšanas normām. Attiecīgie ražotāji tādējādi kopumā zaudētu 1,22 miljonus eiro. Viņi visus BVKB lēmumus pārsūdzējuši tiesās, kuru spriedumu vēl nav. Līdz ar to arī nav pārbaudīts, vai likuma normas ir formulētas tā, lai būtu saprotams, kad tās tiek vai netiek pārkāptas. Šīs normas taču klajā laiduši Saeimas deputāti no partijām, kur vadoņi tie paši, kas personīgi piešķīra OIK saņemšanas atļaujas uzņēmējiem. Paliek atklāts jautājums, vai tas izdarīts tā, lai, piemēram, arī U. Bērziņš daļu no OIK saņemtās naudas joprojām maksātu pie varas esošajiem politiķiem, viņu tagad atkal savādāk pārsauktajām partijām u.tml. Lai atbildi uz šādu jautājumu iegūtu, Latvijā pie varas jānonāk politiķiem, kas uzdod OIK piešķiršanu un maksāšanu izmeklēt kriminālprocesu kārtībā. Pie varas esošie mēģina noturēties, solot OIK atcelšanu.

Saeimā pašlaik tiek apspriesti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, lai likvidētu OIK nosaukumu, bet ne naudas plūsmu pie mākslīgi sadārdzinātās elektrības ražotājiem un, iespējams, pie politiķiem (ekspolitiķiem, ierēdņiem u.c.) par šīs sistēmas uzturēšanu neatkarīgi no tā, kā sistēma saucas.
Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka OIK segšana ne caur elektrības rēķiniem, bet valsts budžetu prasīs no valsts 2021. gada budžeta gandrīz 155 miljonus eiro. Attiecībā pret tādiem izdevumiem BVKB pagaidām zem jautājuma zīmes liekamie solījumi samazināt OIK izmaksas par 1,2 miljoniem eiro ir ļoti maznozīmīgi.

Koģenerācijas stacijas darbību Preiļos BKVB darbinieki klātienē vēl nav pārbaudījuši, bet solās Neatkarīgajai to šogad izdarīt. BKVB ir saņēmis no “Preiļu siltuma” līgumu un ikmēneša atskaites par saražotā siltuma pārdošanu SIA “Preiļu enerģētika”, bet tā taču ir siltuma pārdošana pašiem sev. Jebkurš var pārliecināties UR datos, ka “Preiļu siltums” ir mātesuzņēmums ar 88% kapitāla “Preiļu enerģētikā”. Līdz ar to BVKB uzrādītais līgums pēc būtības ir fiktīvs.

Praktiski viens un tas pats elektrības un siltuma ražotājs ir noslēpts zem diviem nosaukumiem, kam jārada maldinošs iespaids, ka vismaz viens no tiem piegādā siltumu Preiļu iedzīvotājiem un iestādēm. Patiesībā to dara Preiļu pašvaldības uzņēmums “Preiļu saimnieks”, kas pērk siltumu no starpnieka - no “Preiļu enerģētikas”. Tādējādi BVKB būtu jāpārbauda, vai tiešām šis starpnieks pārdevis “Preiļu saimniekam” visu siltumu, ko nopircis no “Preiļu siltuma”, vai arī reāliem siltuma lietotājiem pārdota tikai daļa siltuma, bet pārējā (lielākā?) daļa ir izkūpināta gaisā. Neatkarīgā noteikti sekos, vai BVKB darbinieki patiešām nonāks Preiļos un ko viņi tur noskaidros. To taču visi Preiļu iedzīvotāji zina, ka līdz pat šai vasarai koģenerācijas stacijas ventilatori darbojās.

Valsts atbalsts virs tirgus cenas koģenerācijas stacijai Preiļos tūkstošos eiro

2013 385,4

2014 851,9

2015 782,6

2016 618,7

2017 693,7

2018 670,9

2019 469,1

Avots: BKVB

Foto:  ©Arnis Kluinis




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats