19. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Verners
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Vēlētājs partiju naudai pagaidām neseko
Vēlētājs partiju naudai pagaidām neseko
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 11. augusts 2020, 13:07
Daļa Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startējošo partiju strauji tuvojas ar likumu noteiktajam limitam, kuru tās drīkst tērēt oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Taču partiju reitingi pagaidām liecina, ka iztērētās summas negarantē proporcionālu vēlētāja uzticību. Politisko norišu vērotāji gan norāda, ka oficiālajā aģitācijas periodā uzskaitītie tēriņi neatspoguļo patieso ainu.

Ar likumu noteiktais oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 7. jūlijā un noslēgsies dienu pirms vēlēšanām. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotās informācijas, pirmajās 30 perioda dienās daļa partiju iztērējusi jau krietni vairāk nekā pusi no atļautajiem 171,7 tūkstošiem eiro.

Uz parāda

Vislielāko naudu savā kampaņā pagaidām iztērējusi savulaik Rīgu vadījusī “Gods kalpot Rīgai” (GKR), kas aģitācijā ieguldījusi 156 tūkstošus eiro. Taču tās reitings, pēc “Latvijas Televīzijas” pasūtītās un SKDS realizētās rīdzinieku aptaujas datiem, pagaidām sola vien 5,6% vēlētāju atbalsta.

Interesanti, ka GKR ir vienīgā starp partijām ar reālām izredzēm iekļūt Rīgas domē, kas nesaņem valsts finansējumu, jo nav piedalījusies Saeimas vēlēšanās. Arī ziedojumos tās atbalstītāji nav bijuši pārlieku devīgi. Organizācijas kasē kopš 2019. gada 1. janvāra ieplūduši vien 74,2 tūkstoši eiro - divas reizes mazāk, nekā pašlaik ieguldīts aģitācijā.
Tam, ka partijas savas kampaņas bieži organizē uz parāda (bet politiskajām partijām aizliegts ņemt aizņēmumus), uzmanību bija pievērsis KNAB. Tādēļ partiju finansēšanas likumā pērn tika veikti grozījumi, kas partijām norēķināties ar preču un pakalpojumu piegādātājiem uzliek par pienākumu 90 dienu laikā pēc izrakstītajā rēķinā norādītā datuma.

Neveiksmīgas investīcijas

Vēl sliktākas ieguldījumu un to atdeves proporcijas ir Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) . Tā aģitācijā ieguldījusi 152,4 tūkstošus eiro. Partija to var atļauties, jo no valsts budžeta tā šogad saņem 626,4 tūkstošus eiro. Tomēr SKDS dati liecina, ka par šo politisko spēku kā par savu pirmo izvēli ir pārliecināti vien 4,5% vēlētāju.

Taču pašas neveiksmīgākās investīcijas veic KPV LV, kas reklāmās ieguldījusi 141 tūkstoti eiro, bet reitingos tā spējusi pārvarēt tikai 2%.
Tiesa, arī šī partija var atļauties tērēt naudu, jo no valsts budžeta tā šogad saņems 643,36 tūkstošus eiro un pamatīgi ieguldījumi sabiedriskajās attiecībās varētu būt teju vienīgais veids, kā šim politiskajam spēkam, kas 13. Saeimas vēlēšanās ieguva 16 mandātus, bet drīz vien sāka irt pa visām šuvēm, saglabāt kaut niecīgāko cerību pārdzīvot 14. Saeimas vēlēšanas.

Te gan jāpiebilst, ka gan JKP, gan KPV LV publiskajā telpā socioloģisko aptauju rezultātus vienmēr dēvējušas par neuzticamiem un pat politisko konkurentu ietekmētiem. Šādam uzstādījumam aizvien vairāk atbalstītāju ir arī sabiedrībā. SKDS nule veiktās aptaujas dati liecina, ka 62% respondentu politisko partiju reitingiem neuzticas, turklāt šis rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā pieaudzis par deviņiem procentpunktiem.

Arī partiju reitingiem ļoti rūpīgi sekojošajai Zaļo un zemnieku savienībai, kas no valsts šogad saņem 489,16 tūkstošus eiro, bet priekšvēlēšanu aģitācijā jau ieguldījusi 105,17 tūkstošus eiro, nav pamata priekam. Par to balsot būtu gatavi tikai 3,5% vēlētāju.

Politikas eksperti gan lēš, ka ZZS līdz ar JKP tomēr varētu pārkāpt liktenīgo 5% barjeru.

Nauda palīdz

Ar mazākiem ieguldījumiem oficiālajā aģitācijas periodā labākus rezultātus ieguvis “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopīgais saraksts. To veidojošās partijas kopsummā no valsts budžeta šogad saņems 693 tūkstošus eiro, bet priekšvēlēšanu kampaņā līdz šim iztērēti 114,2 tūkstoši eiro. Pēc svaigāko reitingu rezultātiem, šī apvienība Rīgā ir vismīlētākā - par to gatavi balsot ir 14,9% rīdzinieku.

Politologs Filips Rajevskis gan atgādina, ka aktīvu reklāmas kampaņu savam Rīgas mēra amata kandidātam Mārtiņam Staķim politiskais spēks izvērsa jau agrīnā pavasarī - pirms KNAB sāka uzskaitīt tēriņus, pirms Covid-19 dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija un divreiz atliktas vēlēšanas.
“Jaunā Vienotība” savās priekšvēlēšanu kampaņās tradicionāli bijusi viena no lielākajām tērētājām, taču līdz ar zināmām problēmām piesaistīt ziedotāju līdzekļus un relatīvi mazo valsts finansējumu ‒ 416,5 tūkstoši eiro gadā - tās kampaņā ieguldītie 112 tūkstoši eiro un 5,9 reitinga procenti ir pietiekami labs sniegums, kas dāvā reālas cerības iegūt dažus Rīgas domes mandātus.

“Saskaņa”, kurai Rīgā līdz šim bijis stabils atbalsts, no saviem 800 tūkstošiem valsts finansējuma gadā aģitācijā ieguldījusi “tikai” 104 tūkstošus eiro, taču arī šāda relatīvi maza summa tai joprojām palīdz saglabāt otras populārākās partijas statusu. Par “Saskaņu” gatavs vēlēt 14,1% rīdzinieku.

Tradicionāli vislētākās priekšvēlēšanu kampaņas bijušas Nacionālajai apvienībai. Tradīcijas nav mainījusi arī partijas apvienošanās uz Rīgas domes vēlēšanām ar Latvijas Reģionu apvienību. Organizācijas, kurām kopīgais valsts finansējums gadā ir 726,5 tūkstoši eiro, priekšvēlēšanu kampaņā ieguldījušas tikai 90,9 tūkstošus. Ar šādiem, salīdzinoši maziem ieguldījumiem partiju apvienība Rīgā ir trešā populārākā - par to gatavi balsot 7,7% Rīgas vēlētāju.

Glābj valsts nauda

Ilgstoši savdabīgā situācijā atradās Latvijas Krievu savienība (LKS). Saskaņā ar 13. Saeimas un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem tai no valsts ik gadu 13. Saeimas sasaukuma laikā būtu jāsaņem 136,6 tūkstoši eiro. Taču pēc Saeimas vēlēšanām tai neviena Latvijā reģistrēta banka nevēlējās atvērt kontu, bet Lietuvas kredītiestādē atvērto KNAB neuzskatīja par gana labu, lai tajā varētu pārskaitīt valsts finansējuma naudu.

Ilgstošu pārrunu gaitā risinājums tomēr esot atrasts, un jūlijā LKS gan atvērusi kontu bankā “Citadele”, gan saņēmusi valsts finansējumu - 155,5 tūkstošus eiro.

Bez tā priekšvēlēšanu kampaņu partija godam izvērst nevarētu, jo pēc 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanām tās kontā saziedoti tikai 10,3 tūkstoši eiro, bet kampaņā LKS ieguldījusi jau 110 tūkstošus eiro.
Partiju reitingi šo tūkstošu pienesumu gan neuzrāda - LKS atbalstītāju skaits nesasniedz četru procentu atzīmi. Par spīti zemajam reitingam, politisko norišu vērotāji arī šo partiju nesteidz nomest no nākamās Rīgas domes spēku svaru kausiem.





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats