19. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Verners
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » airBaltic saņem 250 miljonus eiro no zila gaisa
airBaltic saņem 250 miljonus eiro no zila gaisa
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 6. augusts 2020, 13:09
Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma ar oficiālo nosaukumu “Air Baltic Corporation AS” pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. Uzņēmumu reģistra funkcijās neietilpst pārbaude, vai tiešām uzņēmuma rīcībā iepriekš bijuši mazliet vairāk nekā 256 miljoni eiro, kuriem pieskaitot vēl apaļus 250 miljonus izveidojas ar precizitāti līdz vienam eiro norādīta summa. Ticamākais iemesls “airBaltic” glābšanai ar 250 miljoniem eiro ir tāds, ka uzņēmums kārtējo reizi nonācis līdz negatīvam pamatkapitālam, t.i., līdz nekādi neatmaksājamiem parādiem, kas pārsniedz uzņēmuma pamatkapitālu. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro tos parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā šodien vai rīt. Cerēsim, ka kāds simtiņš miljonu eiro pēc šo parādu nomaksas “airBaltic” rīcībā vēl paliks, lai uzņēmums atkal kādu laiku turētos gaisā ne tikai pārnestā, bet arī pavisam burtiskā nozīmē.

Latvijas valdības rīcība ir saskaņota ar Eiropas Komisiju. Plašsaziņas līdzekļiem nodoti par konkurences politiku atbildīgās EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas izpildvietnieces Margrētes Vestageres vārdi, ka “airBaltic” rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. Neatkarīgā jau ir izskaidrojusi, kāpēc EK ir ieinteresēta, lai “Latvijas valsts parādu palielina šeit nekad nenonākusi nauda, kas ceļo starp dažādiem kontiem šurpu turpu pāri Atlantijas okeānam”.

Arī Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits cenšas pateikt kaut ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izkūpināšanu gaisā - atkal vienlaicīgi šo vārdu pārnestā un burtiskā nozīmē. Pirmkārt, ka “airBaltic” esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, ka EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā. “Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu “airBaltic”,” skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts “airBaltic” akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.
Tagad noteikts pat salīdzinoši īss termiņš - pusgads, kura laikā “airBaltic” vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls tādā nozīmē, ka nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Tāpēc seko nākamais termiņš pēc pāris gadiem, kad ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau būšot tik laba, ka ļaušot ķerties pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes atkal vairāku gadu garumā.

Pamatjautājums ir tāds, no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka nauda tiekot ieguldīta un vēlāk tikšot atgūta, pa šo laiku nesot arī procentus jeb augļus. Šie augļi jārēķina ne gluži tā, kā grāmatvedībā. Ar valsts tūlītējiem ieguvumiem jāsaprot “airBaltic” uz Latviju atvesto cilvēku tēriņi finansiālā nozīmē un valsts tēla uzlabošana vēl grūtāk izmērāmās nozīmēs. Te jau tika minēts formulējums par “airBaltic” kā Baltijas aviācijas stūrakmeni. Nemateriāls labums no “airBaltic” līdz šim bija arī Rīgas pilsētai, jo atlidojušie pilsētas viesi uzturēja valsts galvaspilsētai piedienīgāku tēlu, nekā tas ir tagad ar tukšajām Vecrīgas ielām.

Par “airBaltic” uzturēšanu Finanšu ministrija sniedza Neatkarīgajai atbildi, kas cienīga, lai to publicētu bez īsinājumiem. Atbildes jēga ir tāda, ka valsts izdevumi nemaz nav valsts izdevumi, jo neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

Autentiski

Finanšu ministrijas atbilde par 250 miljonu eiro ieguldīšanu “airBaltic” pamatkapitālā:

‒ Attiecībā uz AS “Air Baltic Corporation” skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā (Ministru kabineta noteikumi Nr.875 Par budžeta finansēšanas klasifikāciju), neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas (EKS 2010) vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā. Informējam, ka AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanas darījums tiks uzskaitīts kā izdevumi vispārējās valdības budžetā, vienlaikus Finanšu ministrija savās ikmēneša preses relīzēs publicē informāciju par kopbudžeta izpildi.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats