07. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Alfrēds, Madars
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Kompensējamo zāļu budžetā 14 miljonu eiro deficīts
Kompensējamo zāļu budžetā 14 miljonu eiro deficīts
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 9. jūlijs 2020, 13:36
Papildu finansējums kompensējamām zālēm 2018. un 2019. gadā deva iespēju iekļaut valsts apmaksāto zāļu sarakstā virkni jaunu medikamentu. Taču šogad valsts atvēlētais finansējums kompensējamām zālēm ir mazāks nekā 2019. gadā, turklāt Veselības ministrijas aprēķini rāda, ka kompensējamo zāļu budžetā izveidojies deficīts par 14 miljoniem eiro.

“Mēs nevēlamies nekādā gadījumā celt trauksmi un samusināt pacietus, pasakot, ka budžetā nav pietiekami naudas, bet tas ir fakts, ka pacientu skaits, kuriem pienākas valsts kompensētas zāles, pieaug,” Neatkarīgajai saka Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Pateicoties iepriekšējos gados piešķirtajai papildu naudai, valsts kompensē arī jaunākas paaudzes zāles, piemēram, vēža ārstēšanā, kuras jāsaņem arī jauniem pacientiem. Veselības ministrija pagaidām trauksmi par nepietiekamu finansējumu zālēm nav cēlusi, bet zināms, ka uz Finanšu ministriju aizceļojusi vēstule ar situācijas izklāstu, kā arī ir informēti Saeimas deputāti.

Pacientu vairāk

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norāda, ka papildu finansējums 2018. un 2019. gadā deva iespēju iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā un pacientiem apmaksāt virkni jaunu medikamentu. “2018. gads bija ļoti ražīgs, jo 2018. gadā jaunu zāļu iekļaušanai sarakstā bija papildus atvēlēti 20 miljoni eiro. Tam sekoja 2019. gads ar papildus atvēlētiem 600 000 eiro tikai onkoloģijas zāļu apmaksai,” stāsta I. Kaupere. Arī 2020. gads salīdzinājumā ar 2018. gadu izskatās tāds nabadzīgs, jo papildus piešķirti 4,3 miljoni eiro - galvenokārt kardioloģijas un onkoloģijas zālēm. Ar to ir par maz.


“Ļoti daudz jaunu medikamentu sarakstā iekļāvām pēdējos gados,” norāda I. Kaupere. “Ārstēšanās rezultāti ir ļoti labi, pacientiem terapija ir jāturpina, un, ņemot vērā diagnostikas iespējas, kas arī ir paplašinājušās, pacientu ir vairāk, un līdz ar to mums ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai mēs varētu turpināt terapiju visiem pacientiem, kuriem jau uzsākta ārstēšana pie esošiem nosacījumiem, un vēl jauniem pacientiem, proti, lai nodrošinātu vienādus ārstēšanās apstākļus visiem pacientiem, mums jau tagad vajadzētu 10 līdz 12 miljonus eiro.”

No Veselības ministrijas speciālistes teiktā izriet, ka katru gadu, īpaši medicīnas jomās, kur zāļu terapijas ir dārgas, piemēram, vēža ārstēšanā, tiek saplānots pacientu skaits, tomēr cilvēku skaits, kuriem nepieciešama šāda terapija. ir krietni lielāks, nekā prognozēts. Viens no iemesliem ir labākas diagnostikas iespējas, kā arī jauno terapiju efektivitāte. Jāpiebilst, ka ir lielāks skaits arī citu slimību pacientu, kur terapijas izmaksas ir mazākas, bet pacientu skaits ļoti liels.

Pārdalīsim vai lūgsim

Pēc Ineses Kauperes teiktā, bez desmit no akūti nepieciešamajiem papildu miljoniem zālēm ir vēl finansējums par pagājušajā gadā izveidojušies deficītu, kas nosegts šogad. Taču šāda naudas pārdale izveidojusi atkal iztrūkumu. Bet vēl četri miljoni ir nepieciešami papildus zāļu apmaksai jaunajiem pacientiem.

“Nevēlos celt trauksmi un radīt aizdomas, ka pacienti kaut ko nesaņems, mēs darām visu, lai tas tā nenotiktu,” saka I. Kaupere. Vēl nav zināms, vai Veselības ministrija vērsīsies ar ziņojumu valdībā un lūgs piešķirt naudu, taču Finanšu ministrijai vēstule ar problēmsituācijas izklāstu ir nosūtīta. I. Kaupere uzskata, ka precīzāk par situāciju ar zāļu finansējumu varētu runāt, izvērtējot pirmā pusgada datus, tātad augustā, septembrī, kad būs saņemtas precīzas atskaites par kompensējamo zāļu finansējuma izlietojumu no Nacionālā veselības dienesta.

Pastāv divi varianti, kā dzēst ugunsgrēku kompensējamo zāļu budžetā: veikt iekšēju pārdali veselības nozarē, atrodot nepieciešamo naudu zālēm, vai arī lūgt mērķa piešķīrumu valdībai. Veselības ministrija izmantos abas iespējas.

Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders to apstiprināja, norādot, ka ziņojums valdībai, visticamāk, tiks iesniegts. Vēl pastāv iespēja līdzīgi kā citus gadus, ka nauda tiek pārdalīta gada beigās un atrodas kāds eiro arī zālēm. Tomēr skaidrs, ka šāda situācija nevar apmierināt ne Veselības ministriju, ne pacientus, ne arī viņus ārstējošos ārstus.

Zāles stāv rindā

Finansējums sarakstā jau esošu zāļu apmaksai ir jautājuma viena puse, bet kā būs ar jaunu zāļu iekļaušanu, lai ārstēšana vismaz lēnām tuvotos citu Baltijas valstu līmenim. “Jaunu zāļu iekļaušana apmaksājamo medikamentu sarakstā ir atkarīga no piešķirtā finansējuma,” vēlreiz uzsver I. Kaupere,

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pašlaik gaidīšanas rindā uz iekļaušanu valsts apmaksājamo zāļu sarakstā ir vismaz 50 medikamenti, 32 no tiem - onkoloģijā. “Esam izskatījuši ietekmi uz budžetu un ražotāja līdzdalības apmēru, varētu sākt sarunas par cenām, bet jāņem vērā, ka neko nevaram izdarīt bez papildus piešķirtas naudas jaunu medikamentu iekļaušanai, jo mums ir nepieciešams nodrošināt jau esošiem pacientiem terapiju, kas sākta 2018. gadā,” Veselības ministrijas viedoklim piebiedrojas arī Nacionālā veselības dienesta speciāliste Zinta Rugāja.

Onkologu ķīmijterapeitu asociācija norāda, ka valsts nekompensē ne tikai jaunus, inovatīvus, bet arī jau pirms desmit gadiem vēža ārstēšanā ieviestus medikamentus, kuri ir ļoti svarīgi pacientiem un kuru iekļaušana sarakstā būtu viena no prioritātēm. Vēža ārstēšanā ir ļoti lielas nenosegtas vajadzības, kas, visticamāk, ar katru gadu pieaugs, ja nekas nemainīsies.

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka jaunu zāļu iekļaušanai un nodrošināšanai pacientiem vēl ir nepieciešami vismaz 35 miljoni eiro - šie ir dati par vajadzīgo papildu naudu tieši onkoloģijas un kardioloģijas pacientiem, no šīs summas lielākā daļa - 28 līdz 30 miljoni eiro ‒ ir svarīga tieši onkoloģijā izmantojamām inovatīvām zālēm.





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats