09. jūlijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Asna, Asne, Zaiga
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvija aizvieto metālu ar spirtu
Latvija aizvieto metālu ar spirtu
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 8. jūnijs 2020, 10:54
Latvijas rūpniecības samazinājums aprīlī par 9,2% izrādās aritmētiskais vidējais starp autodetaļu ražošanas samazinājumu par 57% un roku dezinfekcijai izmantojamu spirta izstrādājumu ražošanas pieaugumu par 27,5%.

Aprīlis Latvijā bija pirmais pilnais ārkārtējā situācijā pavadītais mēnesis, pēc kura spriest par šādu atrakciju rezultātiem. Zaudējumu un arī ieguvumu bilances sastādīšana turpināsies vēl gadiem. Piemēram, formāli pēc deviņiem mēnešiem, bet ticamāk pēc gada un vēl ilgāka laika parādīsies to ietekme uz dzimstību. Apspriešanas vērtas ir arī izmaiņas emigrācijas un imigrācija plūsmās. Uzņēmēji un bankas mainīs domas par to, cik droši vai nedroši ir ieguldījumi dažādās nozarēs gadījumos, turpmāk daudz konsekventāk nekā līdz šim pieļaujot, ka jārēķinās arī ar pavisam negaidītiem draudiem un pēkšņām izmaiņām gan Latvijā, gan jebkurā pasaules vietā, ar kuru Latvijai izveidojusies saistība. Pagaidām zināma gan tikai niecīga daļa no tā, kas nepieciešams, lai saprastu Covid-19 vārdā nosauktās krīzes cēloņus, sekas un mācības.

Pirmās pārbaudās un oficiālās ziņas par aprīli sniedza Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš nebija izpildījis četru mēnešu kopējo ieņēmumu plānu par 2%. Aprīļa iztrūkums iztērēja un pārtērēja virsplāna ieņēmumus, ar kādiem VID varēja lepoties janvārī un februārī. Mīnusu par plusu nespēja padarīt tie nelieli papildizdevumi, ar kādiem valsts kopš aprīļa sākuma atbalstīja pašas valsts noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ zaudējumus ciešošus uzņēmumus un to darbiniekus. 27. maijā Neatkarīgā apkopoja VID un Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūras datus, kas parādīja, ka bez darba vai nu tikai pabijis, vai arī joprojām palicis katrs desmitais, kurš gada sākumā bija algotā darbā. Centrālās statistika pārvaldes (CSP) apkopotās atskaites par rūpniecību aprīlī apstiprina, ka darbinieku skaita samazināšana par 1/10 daļu noved pie produkcijas apjoma samazinājuma par 1/10 daļu. Šīs ļoti ciešā summārā sakritība reālajā dzīvē tika sasniegta ar nemitīgām izmaiņām nodarbinātības struktūrā un nodarbinātības rezultātā sniegto preču un pakalpojumu nomenklatūrā. Līdz ar autobūves apstāšanos Vācijā un Francijā tām vajadzīgo detaļu ražošana Latvijā samazinājusies par 57%, toties ķīmiskās rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums par 27,5% izskaidrojams ar spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošanu maksimālās jaudas apmērā. Izmaiņas rūpniecības produkcijas sastāvā un ražošanas organizācijā laika gaitā atspoguļosies CSP, VID, Nodarbinātības valsts aģentūras un vēl daudzu citu iestāžu uzkrātajos datos par nodarbināto un bezdarbnieku proporcijām, par atalgojuma dinamiku, par Latvija preču un pakalpojumu eksporta ceļiem utt. Daudzi dati publiskajā telpā nemaz nenonāks, bet arī bez tā uzņēmēji un valsts iestādes varēs pieņemt lēmumus par to, kā padarīt tautsaimniecību konkurētspējīgāku vai vismaz atbilstošāku dažādu grupu pretējām vajadzībām. Valsts, protams, grib palielināt nodokļu iekasēšanu, bet uzņēmēji un viņu darbinieki nebūt nevēlas maksāt vairāk.

Rūpniecības kopējā mēneša rādītāja kritums par gandrīz 1/10 daļu attiecībā pret to pašu mēnesi pirms gada Latvijā nenotiek pārāk bieži. Izlaižot mēnešus ar izmaiņu rādītāju mazliet zem nulles, nonākam 2013. un 2014. gada mijā, kad rūpniecības apjoma izmaiņām decembrī un janvārī uzrādīti pa -4% divus mēnešus pēc kārtas. Laikā ziņā vēl tālāk atrodas 2009. gada decembris ar -7,5%, bet tas izrādījās pēdējais mēnesis 19 mēnešu periodam kopš 2008. gada maijā ar ar it kā nevainīgiem, svārstībām līdzīgiem -1,4% pret 2007. gada maiju. Krituma antirekordu šajā periodā uzstādījis 2009. gada marts ar -26% pret 2008. gada martu.

Nav atbildes uz galveno jautājumu par rūpniecības samazinājuma perioda ilgumu. Pēc oficiālās versijas, nekas slikts turpmāk nenotiks. Ķīna atkal rāda piemēru pasaulei, pati par sevi ziņojot tā, ka tās rūpniecība janvārī un februārī kopā zaudējusi 13,5%, martā kritums vēl turpinājies ar tikai - 1,1%, bet aprīlī jau esot +3,9% pret 2019. gada aprīli.
Taču to visu iespējams apšaubīt, atsaucoties ne mazāk kā uz Starptautisko valūtas fondu, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukta kritums šā gada 1. ceturksnī esot nevis -6,8%, kā apgalvo Ķīnas statistiķi, bet -36,6%. Protams, aprīlis nav 1. ceturkšņa mēnesis, bet -36,6% IKP nozīmē tādu ražošanas saišu sairšanu, ar kādu mēneša laikā nodrošināt ražošanas pieaugumu nav iespējams. SVF brīdināja, ka tieši tāpēc 2. ceturksnī Ķīnai nekur nekāda pieauguma nebūs, būs tālāks kritums. ASV ne tikai fiksējušas -4,8% šā gada 1. ceturksnī, bet 2. ceturksnī gaidot -38%, kam masu nekārtības kļūst par tikpat cienījamu iemeslu, kāds bija Covid-19 gada sākuma saimnieciskajiem rādītājiem. Neko tik briesmīgu nevēstīja 2008. gada maijā pirms Latvijas rūpniecības ievelšanās milzīgā bedrē, bet tad, toties, nebija iespējas aizliet ekonomikai cirstās brūces ar spirtu šā vārda burtiskajā nozīmē. Pārnestā nozīmē šīs brūces aizlej ar naudu, drukājot gan eiro, gan ASV dolārus, gan Ķīnas juaņus praktiski neierobežotā apjomā, ko 2008. gadā nedarīja. Līdz ar to droši, ka šoreiz nebūs tā, kā bija 2008./2009. gadā. Droši, ka būs savādāk, bet nav droši, vai būs labāk, vai sliktāk.





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats