06. jūlijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Anrijs, Arkādijs
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvijas dzelzceļam nomainīts arī drošības dienesta vadītājs
Latvijas dzelzceļam nomainīts arī drošības dienesta vadītājs
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 5. jūnijs 2020, 10:29
Ilggadējais valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) galvenais drošībnieks Lainis Kamaldiņš amatu pametis jau aprīlī – viņa vietā stājies atvaļinātais policijas ģenerālis Aivars Grigulis.

Covid-19 krīzes gaisotnē paklīda runas par kadru maiņām ne tikai LDz valdē un padomē, bet arī Iekšējās drošības direkcijā. Tās ilggadējais vadītājs, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pirmais direktors Lainis Kamaldiņš no uzņēmuma vadības puses palūgts amatu pamest. L. Kamaldiņa vadītās direkcijas pārziņā atradās gan uzņēmuma iekšējās drošības dienests, gan IT drošības daļa.

Turklāt pagājušo piektdien darbu LDz zaudējis vēl viens Iekšējās drošības direkcijas darbinieks, kurš arī drošībnieka karjeru savulaik sācis SAB ārējās izlūkošanas daļā (t.i., īpaši slepenā), tāpēc ticis uzskatīts par “Kamaldiņa cilvēku”.

Viss noticis ļoti ātri - no rīta saruna ar LDz jauno valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu (amatā stājies šā gada 7. aprīlī), bet pēcpusdienā ‒ attiecīgā cilvēka LDz jau vairs nav.

Divas versijas

Oficiāli iemesli nosaukti netiek, taču pamatversijas ir divas, turklāt saistītas. Proti, Jāņa Bordāna partijas vadībai ir bijušas šaubas par L. Kamaldiņa lojalitāti šim politiskajam spēkam, pat neskatoties uz to, ka L. Kamaldiņš un J. Bordāns bija kursa biedri Latvijas Universitātē, abi bija partijas “Latvijas ceļš” dibinātāji no šā politiskā spēka t.s. jaunās paaudzes, kā arī savulaik kopā draudzīgi strādājuši Saeimā kā šīs partijas pārstāvji.

Otra versija - JKP vadoņi, nespēdami sagādāt bijušajam SAB iekšējās drošības dienesta vadītājam Aigaram Sparānam cienījamu amatu partijas KPV LV pārstāvja Sanda Ģirģena vadītajā Iekšlietu ministrijā, izdomājuši, ka A. Sparānam pietiekami cienījams amats būtu arī LDz Iekšējās drošības direkcijā ‒ LDz parādi komandē pašu bordānistu ministrs Tālis Linkaits, un tur ir nedaudz zemākas prasības, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam.

Bordāna partijas plānus gan it kā izjaukusi A. Sparāna aizturēšana 30. aprīlī, tomēr tas arī nav akmenī cirsts - piemēram, JKP valdes loceklim Jurim Jurašam nekas netraucēja un netraucē ieņemt ļoti augstus amatus valsts pārvaldē, pat fakts, ka J. Jurašs ir tiesājama persona.

Atturīgi skaidrojumi

Lai gūtu skaidrību, kas patiesībā noticis LDz drošības struktūrā, Neatkarīgā lūdza LDz preses sekretārei Ellai Pētersonei sniegt informāciju,

kurā datumā darbu pameta LDz Iekšējās drošības direkcijas vadītājs L. Kamaldiņš; kādu iemeslu dēļ viņš bija spiests pamest amatu; no kura datuma amatā apstiprināts A. Grigulis; kāpēc izdarīta izvēle par labu tieši A. Grigulim ‒ vai viņu kāds ieteica, notika konkurss vai atlase starp vairākiem kandidātiem; vai gaidāmas izmaiņas LDz drošības struktūru darbā?

Uz minētajiem jautājumiem tika saņemta šāda atbilde: “Darba tiesiskās attiecības ar Laini Kamaldiņu šā gada aprīlī tika izbeigtas uz abpusējas vienošanās pamata. Izskatot vairākas iespējamās kandidatūras drošības direktora amatam un novērtējot profesionalitāti, kā arī ilggadējo pieredzi valsts un komercuzņēmumu drošības struktūrās, tika pieņemts lēmums izteikt piedāvājumu Aivaram Grigulim.”

Savukārt pats L. Kamaldiņš Neatkarīgajai teica, ka “pagaidām” atturēsies no komentāriem, norādot vien to, ka šis LDz nav “vienkāršs laiks”.

Ģenerāļa karjera

Pēc LETA arhīva ziņām, 1956. gadā dzimušais A. Grigulis savu karjeru sācis kā milicis - milicijas inspektors. 1989. gadā beidzis Minskas Augstāko milicijas skolu. No 1991. līdz 1996. gadam bijis Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Iekšlietu ministrijā, pēc tam iecelts par Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieku. 1997. gadā viņam piešķirta policijas pulkveža pakāpe, bet jau pēc trim gadiem viņš kļuvis par policijas ģenerāli. 2000. gada septembrī A. Grigulis pārcelts darbā uz Maskavu par Iekšlietu ministrijas specializēto atašeju Latvijas vēstniecībā. Pēc diviem gadiem atgriezies darbā dzimtenē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatā. No šī amata 2006. gada augustā devies pensijā. Pārgājis darbā privātā biznesā.

Kokaļa ēna

Visai interesanta informācija ir par A. Griguļa saitēm ar privāto biznesu. Aģentūra LETA liecina, ka 2007. gada martā Ventspils tranzītbiznesa kompānijas “LSF Holdings” valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons publiski paziņoja, ka tiek izsekots. Viņam esot pierādījumi, ka to darot privāts uzņēmums “T-trans”, kura valdes loceklis ir arī daļu īpašnieks drošības kompānijā “Police Service”. Savukārt kapitāldaļas uzņēmumā “Police Service” savulaik esot piederējušas un joprojām piederot ļoti augstām Valsts policijas bijušajām amatpersonām, tostarp bijušajiem Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšniekiem Aivaram Grigulim, Voldemāram Hmeļevskim un Igoram Krasovskim, preses konferencē skaidrojis E. Jansons.

Tomēr vēl interesantāka SIA “Police Service” situācija ir pašlaik - atbilstīgi “Firmas.lv” datiem, tās valdes locekļi ir iepriekšminētais I. Krasovskis un bijušais Ventspils prokurors, pašlaik cietušais t.s. Lemberga lietā Valentīns Kokalis. Pēdējais kādu laiku ir bijis arī trešdaļas kapitāla īpašnieks SIA “Police Service”, bet tagad par šo kapitāla daļu īpašnieku kļuvusi Kipras firma “Courtwood Trading Limited”. Šis Kipras uzņēmums, kura īpašnieki nav zināmi, 2011. gadā pārņēmis V. Kokalim piederošās daļas arī citās firmās, piemēram, SIA “Ēdoles zivis” un SIA “Alsungas koks” (abas jau likvidētas).

Oficiāli pa trešdaļai kapitāla daļu SIA “Police Service” šobrīd pieder arī iepriekšminētajiem V. Hmeļevskim un I. Krasovskim. Savukārt kā SIA “Police Service” vienīgais patiesais labuma guvējs ir deklarēts I. Krasovskis, kas neatbilst likuma prasībām - ņemot vērā, ka arī pārējiem diviem līdzīpašniekiem pieder vairāk nekā 25% kapitāla daļu, tad bija jādeklarē arī fiziskas personas, kas stāv aiz šiem.

Foto: F64 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats