Valsts mediji kā allaž paliek ārpus konkurences, un tiem krīzes ciešanas valdība kompensēs pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Provizoriski tie varētu būt 1,4-1,6 miljoni eiro. Bet privātajiem medijiem par izdzīvošanu nākas pacīnīties.

Esošā situācija ir paradoksāla, jo kvalitatīva informācija šobrīd ir pieprasīta vairāk nekā jebkad. Portālos mutuļo darbs, televizori un radioaparāti augu dienu ieslēgti, avīzes un žurnāli tiek izpirkti. Taču ienākumi katastrofāli nokritušies, jo galvenais ienākumu avots medijiem ir reklāmdevēju nauda. Ja sabiedrība sēž mājās dīkstāvē, nevis strādā vai staigā pa veikaliem un iepērkas, nauda neapgrozās, un reklāmu nav. Kultūras ministrijas sagatavotajā un valdības apstiprinātajā ziņojumā Par atbalsta risinājumiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai mediju nozarei minēts, ka martā nozares plānotie reklāmas ieņēmumi mazinājās no 20% līdz 70%. Savukārt aprīli un maijā samazinājums veidos vidēji vismaz 65%. Tas nozīmē, ka nav ienākumu, no kuriem maksāt algu darbiniekiem. Un arī dīkstāves pabalstam lielākā daļa nevar kvalificēties. Ja vien neesi sporta žurnālists vai kultūras pasākumu operators, darba pāri galvai. Tādējādi valsts piešķirtais ārkārtas atbalsts 2 040 928 apjomā ir pareizs lēmums. Nav pieļaujams, ka mediji pārstāj ražot vietējo saturu vai pārstāj darboties vispār. Tas ir nacionālās drošības jautājums.

Kultūras ministrija ziņo, ka atbalsts paredzēts visās komerciālo mediju grupās strādājošajiem plašsaziņas līdzekļiem. Konkursu kārtībā uz finansējumu varēs pieteikties televīzijas un radio kanāli, drukātie mediji, kuru izdevējs nav pašvaldība, un interneta ziņu portāli. Ministrs Nauris Puntulis uzsver: «Būtiski, ka valdība vienojas atbalstīt abonētās preses izdevumu piegādes izmaksas un ikviens avīzes vai laikraksta abonents ārkārtējās situācijas laikā varēs saņemt kvalitatīvu un uzticamu informāciju savā pasta kastītē.»

Tomēr, spriežot pēc līdzšinējās pieredzes, saglabājas bažas par to, kā nauda tiks sadalīta. Šādai konkursu sistēmai piemīt dažādas neveselīgas blaknes, un ir jābūt ļoti pārdomātiem nolikumiem, lai konkursos nevinnētu šaurs konkursa komisijai tuvu pretendentu loks. Turklāt, kā jau visos valsts konkursos, svarīgākais ir, vai papīri kārtībā, proti, cik dārgu un profesionālu projektu rakstītāju medijs var atļauties pieaicināt.

Rīgas Apriņķa Avīzes galvenā redaktore Eva Lūse stāsta, ka vismaz iepriekšējos gados Kultūrkapitāla fonda sludinātajos starpdisciplinārajos projektos lielās naudas vinnēja sistemātiski vieni un tie paši iesniedzēji, bet kurvīti saņēmušajiem tika paskaidrots, ka «projekts nav aktuāls». Daudz taisnīgāks bijis pērn Valsts reģionālās attīstības aģentūras īstenotais vietējo un reģionālo mediju atbalsta konkurss. Naudu pilnā apjomā vai daļēji saņēma gandrīz visi reģionālie mediji, kas bija iesnieguši projektu atbilstoši nosacījumiem. Un tas arī atbilst naudas piešķīruma jēgai - atbalstīt maksimāli plašu mediju loku, jo tas ir atbalsta fonds.

Bet, ja nauda tiek sadalīta projektu skaistumkonkursos, pastāv arī risks, ka informatīvā telpa tiek notrulināta. Piemēram, pērn tika uztaisīts mediju atbalsta konkurss, kurā viens no pieprasītajiem tematiem bija melu atmaskošana, un uz vairākiem mēnešiem mediji bija burtiski pārbāzti ar paranoiskiem melu atmaskojumiem un katrās nebūšanās saskatītu Kremļa spalvaino roku. Tādā skolnieciski primitīvā līmenī. Un arī šā gada regulārajā konkursā Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā budžetā atvēlēti 190 tūkstoši kategorijā Melu dekonstrukcija un medijpratība. Šī konkursa rezultāti vēl ir ceļā.

To, ka mediju atbalstam atvēlētajai papildu naudai nevajadzētu nonākt tikai dažu mediju kontos proporcionāli vārda kovid lietošanas biežumam izcili sarakstītos projektu pieteikumos, atzīst gan Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), kas dalīs vienu miljonu, gan Sabiedrības integrācijas fondā, kas dalīs otru. Saņēmēju lokam jābūt maksimāli plašam. Tāpēc jāšķiro lielie mediji no mazajiem, televīzija no radio, portāli no avīzēm. Lai katram būtu izredzes saņemt krīzes atbalstu. Padomes loceklis Patriks Grīva skaidro, ka šajā gadījumā naudas sadalē netiks prasītas kaut kādas jaunas, inovatīvas lietas, jo vienīgais mērķis ir saglabāt vietējo saturu. Faktiski, lai mediji strādā un veido tādu saturu kā līdz koronakrīzei. Lai nesāk rādīt meksikāņu seriālus un ziņu vietā atskaņot mūziku. Konkursu forma gan tikšot saglabāta, jo visu visiem kompensēt valsts nevar. NEPLP plānojusi vēl līdz Lieldienām nākt klajā ar atbalsta programmas nosacījumiem. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds vakar vēl gaidīja Kultūras ministrijas norādes. Ministrija vispirms konsultēsies ar Mediju politikas konsultatīvo padomi, tad noteiks atbalsta piešķiršanas kritērijus un sadarbībā ar SIF izstrādās konkursu nolikumus, ko pēc tam apstiprinās SIF padome. Darba daudz, laika maz.

1 040 928 eiro Kultūras ministrijai Mediju atbalsta fonda pasākumu īstenošanai. No tiem:

1) 599 492 eiro atbalstam drukātās preses un komerciālajiem interneta ziņu portāliem;

2) 223 737 eiro (mēnesī) atbalstam abonētās preses izdevumu mēneša piegādes izmaksām ārkārtējās situācijas laikā;

3) 217 699 eiro (mēnesī) atbalstam elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu mēneša apraides izmaksām ārkārtējās situācijas laikā.

1 000 000 eiro piešķirts Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.