01. oktobris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Lāsma, Zanda, Zandis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Kā Latvija pazaudēja 650 miljonus eiro
Kā Latvija pazaudēja 650 miljonus eiro
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 17. marts 2020, 10:42
Atlaistais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzskata, ka viens no iemesliem atlaišanai bijis viņa nodoms atslepenot valsts darījumus ar Parex banku un tās mantojumu.

R. Nemiro nodoms ir jau izdevies vismaz tādā apmērā, ka viņa atlaišana pievērš uzmanību 650 miljoniem eiro, kuru pazaudēšanu Parex bankā valsts publiski atzīst. Parex īpašnieku un klientu glābšanai izdotās un atgūtās naudas pārskatu jebkuram interesentam eksponē valsts iestāde ar gandrīz nevienam nezināmu nosaukumu Possessor, kā tagad pārsaukta Privatizācijas aģentūra. Turpat arī apliecinājums, ka atklātie dati nav visi dati, jo «darījums atbilst starptautiskai tirgus praksei. Akciju pirkuma līgumā ir ietverti konfidencialitātes nosacījumi, kas paredz publiski sniegt tikai tādu akciju pirkuma līgumā ietvertu informāciju (tajā skaitā par darījuma būtiskākiem nosacījumiem), ko saskaņojušas abas līguma puses, t.i., investori un Privatizācijas aģentūra». Ar investoriem domāta tā personu grupa, kam tagad pieder banka Citadele.

Citadeles atklāšanas pasākumā 2010. gada 1. jūlijā tās pirmais valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons solījās strādāt tik labi, lai banku varētu pārdot trīs līdz četras reizes dārgāk par bankas pamatkapitālu. Trīsreiz dārgāk būtu 441 miljons eiro, bet īstenībā pārdošanas cena tika aprēķināta, nevis reizinot ar trīs, bet dalot ar divi. Darījums tika slepeni nokārtots pirms 12. Saeimas vēlēšanām, kas nekādas būtiskas izmaiņas politisko spēku izkārtojumā neradīja. Jaunievēlētā Saeima gan izveidoja komisiju, kas publiski apstiprināja visiem zināmo, ka Laimdotas Straujumas valdības rīcība esot novedusi pie tā, ka Citadele pārdota par viszemāko iedomājamo cenu. Saeima un sabiedrība šīs atklāsmes uzņēma tik vēsā mierā, it kā Citadeles atdošana ASV pavalstniekam būtu pašsaprotams veids, kā Latvija samaksājusi ASV par kara bāzei līdzīga veidojuma izvēršanu savā teritorijā.

Parex bankas krājumu un parādu sadalīšanas hronika:

- 2008. gada 8. novembrī Ivara Godmaņa vadītais Ministru kabinets pilnvaroja valstij piederošo Latvijas Hipotēku un zemes banku nopirkt Parex banku par diviem latiem; bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis viņiem kopā piederošo 84,83% Parex akciju paketi pārdeva 5. decembrī;

- 2009. gada 24. februārī valdība pāradresēja Parex īpašumtiesību realizāciju no Hipotēku un zemes bankas uz Privatizācijas aģentūru;

- 2009. gada 16. aprīlī par Parex bankas līdzīpašnieci ar 93,03 miljonu eiro ieguldījumu kļuva Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB); darījuma dokumentus parakstīja mēnesi amatā esošais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis;

- 2010. gada 1. jūnijā Parex reālo aktīvu pārņemšanai nodibināta banka Citadele; pēc pāris mēnešiem Parex un Citadele sāk darboties neatkarīgi viena no otras;

- 2011. gada 17. maijā valdība atbilstoši iepriekš Eiropas Komisijai dotajiem solījumiem deklarēja, ka pārdos Citadeli un Parex jo ātrāk, jo labāk; tika nolīgts konsultants Nomura International plc (Nomura) ar uzdevumu noorganizēt šos darījumus tajā pašā gadā;

- 2011. gada 22. novembrī valdība apstiprināja plānu Parex bankas pārtaisīšanai par īpašumu pārvaldītāju Reverta; 2011. gada 28. decembrī Parex lūdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai anulēt bankas licenci, kas tiek izdarīts 2012. gada 15. martā;

- 2011. gada 27. decembrī valdība pieņēma Nomura paskaidrojumus un priekšlikumu Citadeles pārdošanu atlikt līdz labākiem laikiem; nepilnu gadu vēlāk, 2012. gada 6. novembrī, valdība vēlreiz lēma par Citadeles pārdošanas atlikšanu;

- 2013. gada 16. jūlijā V. Dombrovska valdība sasparojās uz Citadeles pārdošanu 2014. gadā, jo tādas esot Latvijas starptautiskās saistības; darījumu kārtošanai vēlāk ārzemēs tika nolīgta investīciju banka Societe Generale un juridiskais birojs Linklaters;

- 2014. gada 15. aprīlī Laimdotas Straujumas valdība uzklausīja Societe Generale par gandrīz 100 potenciālo investoru uzrunāšanu un lielo atsaucību; pēc tam konsultanta atskaišu izskatīšana valdības darba kārtībā nonāca ik pēc pāris mēnešiem;

- 2014. gada 16. septembrī valdība atklāja, ka gatavojas pārdot Citadeli ASV ieguldījumu sabiedrībai Ripplewood Advisors LLC, ko personificē Tims Kolins (Tim Collins) un kuru par labāko pircēju uzskatot arī ERAB;

- 2014. gada 23. septembrī Neatkarīgā aprakstīja toreizējā aizsardzības ministra, vēlāk Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atpūtas braucienu uz Gruziju vienā lidmašīnā ar bijušo Ministru prezidentu V. Dombrovski, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi un Ripplewood pārstāvi Latvijā Valdi Siksni;

- 2014. gada 28. oktobrī tika atklāts, ka Citadeles cena esot 98,67 miljoni eiro, no kuriem 74 miljoni eiro pienāksies Latvijai; darījums par Latvijai piederošo Citadeles akciju paketes pārdošanu Ripplewood Advisors LLC datēts ar 2014. gada 5. novembri;

- 2014. gada 29. oktobrī Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un loceklis Guntis Lausks atkāpās no amatiem, lai viņiem nebūtu jāparaksta Citadeles pārdošanas līgums, bet nākamajā dienā apmaiņā pret solījumu līgumu parakstīt valdē tiek iecelts Vladimirs Loginovs;

- 2014. gada 7. novembrī I. Godmanis klāsta, ka Citadeles pārdošanas cena esot «bēdīga», ka investors «nav pareizais» un ka viņa valdība tiešām uzskatījusi par atgūstamu visu Parex ieguldīto valsts naudu;

- 2014. gada 13. novembrī Saeima izveidoja komisiju Citadeles pārdošanas darījuma izmeklēšanai,

kas 2015. gada 7. decembrī nāca klajā ar gala ziņojumu, kurā par «tiesiski apšaubāmu» nosaukts L. Straujumas valdības 2014. gada 29. jūlija lēmums par Citadeles pārdošanu;

- 2015. gada 20. aprīlī Latvija pabeidz Citadeles pārdošanas darījumu, nevis naudu saņemot, bet kompensējot ERAB 18,4 miljonus eiro par tās 2009. gada ieguldījumu; savukārt Ripplewood Advisors LLC augstsirdīgi piemaksāja valstij 700 tūkstošus eiro, jo esot pārliecinājies, ka Citadele ir laba banka;

- 2016. gada 14. jūnijā Māra Kučinska valdība uzdeva forsēt Revertai atlikušo īpašumu izpārdošanu, nolīgstot šiem darbiem KPMG Baltics;

- 2017. gada 4. janvārī Citadele ar 34,7 miljoniem eiro dzēsa savas pēdējās saistības pret valsti;

- 2017. gada 7. martā Privatizācijas aģentūra par atbilstošu cenu 1 (vienu) eiro atpirka no ERAB 12,74% sliktos kredītus un pazudušos īpašumus uzskaitošās Revertas akciju;

- 2017. gada 20. jūnijā valdība atļāva Revertai pārdot savu kredītportfeli SIA Gelvora;

- 2017. gada 1. jūlijā a/s Reverta sāka pašlikvidēties un 17. novembrī atdeva savus atlikušos īpašumus to pārņemšanai nodibinātajai SIA REAP; jaunākā ziņa par tās darbību datēta ar šā gada 21. janvāri - REAP pārskaitījusi Valsts kasei no V. Kargina un V. Krasovicka attiesātos četrus miljonus eiro;

- 2019. gada 3. jūnijā Privatizācijas aģentūra tika pārdēvēta par publisko aktīvu pārvaldītāju Possessor un savā mājaslapā turpina eksponēt Parex bankas likvidācijas un mantojuma dalīšanas oficiālo versiju.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats