03. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Daira, Dairis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Investori pasūtinājuši ekonomisko lietu turbotiesu
Investori pasūtinājuši ekonomisko lietu turbotiesu
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 21. februāris 2020, 11:39
Uzņēmēju biznesa strīdos dažnedažādos tiesvedību procesos pašlaik ir iesaldēti aptuveni divi miljardi eiro, un tāpēc Ārvalstu investoru padome valdībai ir pieprasījusi specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi. Tieslietu padomē un Augstākajā tiesā atbalsta šādai iniciatīvai nav, taču valdība nolēmusi, ka tāda tiesa būs.

Augstākā tiesa šonedēļ rīkoja tradicionālo mediju dienu, un šogad tā sakrīt ar vairākām aktualitātēm. Pirmkārt, tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pamazām gatavojas amata atstāšanai. Pēc diviem termiņiem tiesas vadībā jūnija vidū viņam jānodod pilnvaras savam pēctecim, kas tiks virzīts no Augstākās tiesas tiesnešu vidus. Otra aktualitāte ir politiķu aktīva un, iespējams, pat pārāk aktīva iesaistīšanās tiesu darba organizēšanā. Runa ir par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas jau apstiprināta valdībā un pašlaik Saeimā tuvojas galīgajam akceptam.

Strīdos iesaldēti miljardi

To, cik liels spēks ir ārvalstnieku biznesa lobijam, apliecināja arī Ārvalstu investoru padomes (FICIL) klātbūtne tiesas rīkotajā mediju dienā. Pēc tam kad Ivars Bičkovičs paskaidroja tiesnešu argumentus, kādēļ tāda ekonomisko lietu tiesa ir nevajadzīga un nederīga Latvijas kopējā tiesu sistēmā, FICIL pārstāvim juristam Mārim Vainovskim palika pēdējais vārds, un tas ir par labu specializētajai tiesai. Viņš pavēstīja, ka lielākajā daļā pasaules ekonomiku pastāv komerclietu izskatīšanas specializācija un galvenais iemesls, kādēļ tā nepieciešama, ir nauda: «Pašlaik ekonomiskajos strīdos ir iesaldēti aptuveni divi miljardi eiro, un šai naudai jāatgriežas ekonomiskajā apritē pēc iespējas ātrāk.» No lobista Vainovska teiktā izriet, ka esošajā tiesu praksē ekonomiskie strīdi tiek izskatīti pārāk lēni un spriedumi ir neskaidri, jo bez attiecīgas specializācijas tiesām pietrūkstot kompetences lēmumu pieņemšanā. Vispirms tiesneši vilcinās nozīmēt lietu izskatīšanas datumu, jo vēlas dziļāk iepazīties ar saistīto normatīvo aktu bāzi lietā. Kad trīs, pieci, seši mēneši paiet, šī labā griba tā arī nav īstenota, bet lietu tāpat iztiesā, un tiek pieņemti pārsteiguma spriedumi, kādiem neviena no pusēm nav gatava. FICIL pārstāvētie uzņēmēji īpaši izceļ vienu lietu kategoriju, kas pašlaik viņus satrauc. Tās saistītas ar publisko iepirkumu - tātad ārzemnieku pieeju valsts naudai. Augstākā tiesa tiek aicināta pētīt ar publisko iepirkumu saistītās lietas un veidot vienotu tiesu praksi. Mediju dienas noslēgumā Vainovskis īpaši svinīgi aicināja Augstāko tiesu izmantot savu autoritāti un «ar neiecietību vērsties pret nekvalitatīvu darbu tiesās». 
Spriedumu kvalitāte jāceļ

To, ka zemākās instancēs darba kvalitāti ir nepieciešams celt, atzīst arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs. Ir pārāk daudz lietu, kurās lietota nepareiza juridiskā kvalifikācija vai nekvalitatīvi izvērtēti pierādījumi. Taču to arī nevarot dēvēt par krīzi, un Augstākā tiesa strādā ar šo problēmu. Gatavo seminārus. Bet, kas attiecas uz tiesu specializāciju, tā, pēc Bičkoviča domām, jāīsteno jau esošajā tiesu reformas ietvarā. Teritoriālās reformas sākotnējais mērķis bija specializācijas nodrošināšana. No trīsdesmit rajona tiesām tika izveidotas deviņas. Tiesnešu tajās vairāk, tātad jau ir iespējams specializēties. Taču Latvijas apdzīvotība un lietu kārtība neprasa katrai jomai savu īpašu atsevišķu tiesu, kā tas ir lielvalstīs - savu jūras lietu iztiesāšanai, savu nepilngadīgo lietām, darba tiesībām vai komerctiesībām. Turklāt Latvijas gadījumā Tieslietu ministrija un valdība izdomājusi būvēt pilnīgi unikāla modeļa tiesu, kādas neesot nekur pasaulē, jo izskatīs gan komercstrīdus civillietās, gan krimināllietas par korupcijas noziegumiem un noziedzīgās naudas legalizēšanu. Un kurā brīdī kurai tiesai būs nododama grāmatvedības sagrozīšana vai kukuļa lieta, nav skaidrs. Turklāt specializētā tiesā pastāv sastrēguma risks. Strādās tur daži tiesneši, un lietu skaits uz vienu cilvēku nevar būt bezgalīgs.

Tiesa kā arguments

FICIL lobists Vainovskis argumentu par lietu uzkrāšanos specializētajā tiesā neuzskata par vērā ņemamu, jo sarežģītu lietu esot maz un šī tiesa ātri izskatīs tieši sarežģītas lietas.

Pastāv gan risks, ka, pasliktinoties ekonomikas stāvoklim, uzņēmēju strīdu daudzums strauji pieaugs. Iepriekšējā krīzē tā jau noticis, un tikai tagad Augstākā tiesa atbrīvojas no lietu uzkrājuma. Krimināllietu un Civillietu departamentos lietu izskatīšanas termiņš jau nodzīts zem gada. Administratīvo lietu departamentā tas vēl jāizdara. Tad lietas varēs skatīt to ienākšanas secībā. Bet, ja būs jauna krīze, par ko liecina ekonomikas sabremzēšanās, lietu skaits atkal pieaugs. Par to brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš. Tas ir domino efekts - viens darījuma dalībnieks neizpilda saistības, un automātiski problēmas sākas nākamajiem posmiem ķēdē. Grūtībās nonākušais, izvēloties no neapmaksāto rēķinu kaudzes, pirmajam maksā tam, kurš agresīvāk cīnās. Un tiesa tad ir šī uzņēmēja arguments. Tieši tādēļ tik liela uzmanība šobrīd pievērsta tiesu sistēmas uzbūvei.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats