03. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Daira, Dairis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Rīgas satiksme sapīta saistībās
Rīgas satiksme sapīta saistībās
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 19. februāris 2020, 11:24
Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nauda izbirst pa vismaz trijiem caurumiem – uzņēmuma saistībām pret savu meitasuzņēmumu Rīgas karte, sadarbības partneri Rīgas mikroautobusu satiksme un transporta līdzekļu piegādātājiem.

Skaitās, ka RS pagājušo gadu pārlaidusi itin veiksmīgi - pat ar peļņu 1,7 miljonu eiro apmērā. Rīdziniekiem un visiem citiem braukšanas interesentiem no tā būtu jāsecina, ka viņi nepaliks sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietās bez satiksmes līdzekļiem, kurus RS pēkšņi vairs nevarētu palaist reisos. Protams, 1,7 miljoni eiro nedod nekādu būtisku rezervi attiecībā pret RS apgrozījumu. Ar pērnā gada peļņu RS spētu nosegt savus izdevumus triju dienu garumā. Solīdi, ka amortizācijas izdevumos uzņēmums ielicis 33 miljonus eiro, kam vajadzētu nozīmēt, ka tas spēs uzturēt savu darbību arī tālākā nākotnē. Savukārt citas ieņēmumu un izdevumu pozīcijas signalizē, ka uzņēmumam ir problēmas.

RS galvenā problēma ieņēmumu sadaļā ir tāda, ka no savas pamatdarbības - pasažieru maksājumiem par biļetēm - RS spēj savākt tikai mazliet vairāk par 50 miljoniem eiro gadā jeb mazliet mazāk par 1/4 daļu no kopējiem ieņēmumiem. RS savā tagadējā veidā var pastāvēt tikai tik ilgi, kamēr to dotēs Rīgas pašvaldība, kam savu finansiālo problēmu pietiek. Pērn tā samaksājusi savam uzņēmumam 118,5 miljonus eiro, bet Latvijas valsts piemaksājusi 8,7 miljonus eiro. RS ar biļešu ieņēmumu nelielo īpatsvaru kopējos ieņēmumos atrodas situācijā, no kuras ir izejas divos pretējos virzienos.

Viena izeja - vairs vispār nemocīties ar biļešu naudas iekasēšanu un bezbiļetnieku ķerstīšanu. RS izpildījumā šīs darbības izmaksā tik dārgi, ka dod tik mazu vai varbūt pat nekādu ieņēmumu pārsvaru pār izmaksām, ka varbūt no tām atteikties vispār. Publika, tai skaitā Saeimas deputāti, to uzņemtu ar sajūsmu, bet uzņēmuma vadītāji groza galvas un jautā, kā tas atbildīs valsts kopējai politikai sabiedriskā transporta nozarē. Vai valsts varētu izdarīt tā, lai tad visas pašvaldības piemaksā RS, jo to nu gan nevar noliegt, ka katru dienu Rīgā un tieši RS transporta līdzekļos var sastapt visu 119 Latvijas pašvaldību iedzīvotājus? Kā sadalīt kopējās izmaksas starp pašvaldībām? Vai Pierīgas pašvaldības būtu ar mieru maksāt (daudz!) vairāk nekā Latvijas nomaļu pašvaldības? Vai varbūt veikt bārterdarījumu, ka citas pašvaldības tad neprasīs maksu par braucieniem no rīdziniekiem? Ko iesāksim ar ārzemniekiem? Kā šādas cilvēku plūsmas uzskaitīt, pie tam uzskaitīt tā, lai pasažieru skaitīšana neizmaksātu tikpat un vēl vairāk, cik tagadējā biļešu sistēma, kurā pasažieru skaitīšana integrēta? RS vadītāji solīja Saeimas deputātiem aizbraukt uz Tallinu un pajautāt, kā igauņiem veicas ar šādiem eksperimentiem.

Otra izeja - būtiski palielināt biļešu ieņēmumus ar braukšanas atlaižu atcelšanu. Finanšu potenciāls šādai rīcībai izskatās milzīgs, jo legālie nemaksātāji Rīgā ir gandrīz puse no visiem braucējiem, turklāt vēl nepilna trešdaļa pasažieru izmanto maksas atlaides. Jautājums tikai, kas tādā gadījumā paliks pāri no RS pasažieru skaita ap 148 miljoniem gadā. Vai tas nelīdzināsies gaisa balonam, ko atlaižu atcelšana pārdurs? Labi, ja pārpalikušo pasažieru skaits izrādīsies tuvāks 100 nekā 48 miljoniem braucēju gadā. Tad tālāk ko - samazināt reisu skaitu atbilstoši braucēju skaitam un vēlreiz būtiski samazināt pasažieru skaitu, vai lolot un vizināt atlikušos pasažierus pustukšos jeb desmitdaļpilnos transporta līdzekļos? Arī par to būs dusmīgi RS kreditori, kas izrādīsies iegrūduši neadekvāti lielu naudu mazpilsētas intensitātes satiksmē.

Ļoti uzkrītoša RS bilances īpatnība izdevumu sadaļā ir milzīgs pirkto pakalpojumu apjoms. Pērn par šādiem pakalpojumiem samaksāti 60,6 miljoni eiro. Kas gan uzņēmumam vēl vajadzīgs pasažieru pārvadāšanai, ja it kā taču visu transporta līdzekļu kustībai vajadzīgo tas apmaksājis citās pozīcijās? Savu darbinieku pūles pagājušajā gadā atlīdzinātas ar gandrīz 70 miljoniem eiro, ar visu nepieciešamo darbinieki apgādāti: transportam, protams, vajadzīgi energoresursi par 18 miljoniem eiro un rezerves daļas un materiāli par 13 miljoniem eiro. Jā, vajadzīgi arī paši transporta līdzekļi, par kuru pirkšanu uz parāda samaksāti 5 miljoni eiro procentos. Ja tas viss jau ir, tad par ko samaksāti vēl 60 miljoni?!

RS saņem pakalpojumu par elektronisko biļešu sistēmas uzturēšanu no sava meitasuzņēmuma Rīgas karte, par informācijas sniegšanu (kādas informācijas sniegšanu kam - vismaz no Dž. Innusas prezentācijas tas skaidrs netapa) citam meitasuzņēmuma Rīgas acs un par mikroautobusu reisiem juridiski pavisam citam uzņēmumam Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS).

Ja lietojam terminoloģiju, ka RS nauda izbirst pa trijiem caurumiem, tad pirmais caurums ir Rīgas karte kopā ar Rīgas aci kā kartes klonu, otrais caurums ir RMS un trešais - līgumi par autobusu, trolejbusu un tramvaju pirkšanu tādā apjomā, kas pārsniedz RS iespējas. Tādā gadījumā atliek pielabināt kreditorus, kuriem atdota ne vien pārraudzība, bet, visticamāk, arī vara uzņēmumā. Bijušais bankas prezidents tagad ir RS padomes priekšsēdētājs, bijusī bankas darbiniece - RS valdes locekle. Tikpat labi var teikt, ka caurumi ir tikai divi vai caurums ir viens, bet toties liels. Ar šo caurumu jeb cauruma radīšanu un RS naudas savākšanu nodarbojas vieni un tie paši cilvēki burtiskā nozīmē vai pēc būtības.

Gluži kā speciāli radīta ilustrācija tam, kā saimniekoja L. Bemhena vadītā RS, ir fakts, ka galvenā persona Rīgas kartē bija aptuveni vienā laikā ar L. Bemhenu aizturētais un vaļā palaistais Aleksandrs Brandavs, bet aiz RMS juridisko īpašnieku mudžekļa kā patiesais labuma guvējs ir pieteicies A. Brandava tēvs Leons Brandavs.

RS tagadējie vadītāji apgalvo, ka nevarot arī šogad nesamaksāt Rīgas kartei vismaz 15 miljonus eiro, par spīti tam, ka tāds uzņēmums pēc Latvijas likumiem nemaz nedrīkst pastāvēt. Lieta tāda, ka tas ir kopuzņēmums, kura ārzemju līdzīpašnieks Conduent Business Solutions nav paziņojis Latvijas Uzņēmumu reģistram par savu īpašnieku, kas tagad jāsauc par labuma guvēju. Ja ziņu par tādu nav, tad jautājums UR, kāpēc tas nav jau slēdzis Rīgas karti un atbrīvojis no daudzām problēmām RS. Īstenībā gan tas ir jautājums KNAB, kāpēc A. Brandavs tika izlaists no cietuma bez tā, ka viņš ir juridiski saistošā veidā nosaucis Conduent Business Solutions patiesos īpašniekus - apstiprinājis vai atspēkojis pieņēmumus, ka uzņēmuma īpašnieki nebūt nav no Francijas, bet tepat no Latvijas. KNAB nespēja fiksēt tik vienkāršās sakarības lieku reizi liecina, ka patiesie labuma guvēji no RS faktiskajiem zaudējumiem tik tiešām nesēž Francijā, bet Latvijā valdošās koalīcijas partiju klēpī.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats