22. janvāris, Trešdiena
Vārda dienas: Austris
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Vēlas mainīt aptieku karti; ko iecerējusi Veselības ministrija?
Vēlas mainīt aptieku karti; ko iecerējusi Veselības ministrija?
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 8. janvāris 2020, 11:41
Latvijā ir 42 aptiekas uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir par 68% vairāk nekā vidēji Eiropā, lielākā daļa no kopumā vairāk nekā 800 Latvijas aptiekām ir ķēžu aptiekas. Diskusijā par zāļu piecenojumu iespējamām izmaiņām, lai samazinātu medikamentu cenas, aktualizēts jautājums par aptieku izvietojuma noteikumu izmaiņām. Viens no Veselības ministrijas priekšlikumiem ir tos mainīt, nosakot, ja vienam īpašniekam 500 metru rādiusā ir, piemēram, divas aptiekas, tās būtu apvienojamas vienā vai viena no tām pārvietojama ārpus šīs robežas.



Pašlaik Latvijā ir 806 aptiekas un 76 aptieku filiāles, tiesa, aktuālais darbojošos aptieku skaits un darbības profils ir mainīgs, jo, piemēram, 16 no aptieku sarakstā atrodamajām aptiekām pašlaik ir apturēta licence. Aptuveni 30 aptiekas ir slēgta tipa (tādu var izveidot tikai ārstniecības iestāde vai dienas stacionārs, un šī aptieka drīkst izplatīt zāles tikai ārstniecības iestādēs). No visām aptiekām diennakti strādā salīdzinoši neliels skaits aptieku - 14 visā Latvijā, un lielākā daļa no tām ir Rīgā. Ārpus Rīgas diennakts aptiekas ir tikai Ādažos, Cēsīs, Daugavpilī, Ventspilī un Tukumā. Veselības ministrija identificējusi vairākas problēmas, un viena no tām ir aptieku koncentrēšanās pilsētās, tirdzniecības centros, ko ietekmējuši aptieku izvietojuma dažādie kritēriji, piemēram, līdz 2002. gadam nebija ģeogrāfiskā kritērija aptiekas izvietojumā, bet līdz 2006. gadam - demogrāfiskā kritērija (kādam jābūt iedzīvotāju skaitam, lai varētu atvērt aptieku). Veselības ministrija secinājusi, ka katru gadu pieaug aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju, ko gan ietekmē arī iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā. Lai nodrošinātu plašāku aptieku neatkarību, bet vienlaikus gan pēc Konkurences padomes ziņojuma par augstajiem zāļu piecenojumiem (tostarp piecenojumu, ko uzliek aptiekas), gan sabiedrības spiediena rezultātā Veselības ministrija analizē, kādas izmaiņas varētu veikt arī aptieku darbībā. Viens no ierosinājumiem ir mazināt vienas ķēdes aptieku darbību salīdzinoši nelielā teritorijā, proti, ja aptieku īpašniekam ir viena aptieka un netālu - 500 metru attālumā - ir vēl viena aptieka, tās būtu apvienojamas vai arī viena no tām pārvietojama. Pašlaik noteikumi paredz, ka atvērt aptieku var apdzīvotajā vietā - pilsētā vai ciemā, ja nav pārsniegts maksimāli pieļaujamo aptieku skaits un tuvāk par 500 metriem nav citas funkcionējošas vispārēja tipa aptiekas, kurā veic zāļu izgatavošanu vai kura strādā visu diennakti. Ārpus apdzīvotām vietām - pagasta vai novada lauku teritorijā - aptieku var atvērt ne tuvāk par pieciem kilometriem no jau funkcionējošas vispārēja tipa aptiekas. Kā piemēru aptieku sablīvējumam un zināmam monopolam gan Veselības ministrija, gan iedzīvotāji min Rīgu, Pārdaugavu, kur vienā nelielā teritorijā darbojas trīs vienas aptieku ķēdes aptiekas, viena no tām doktorātā. Pacientiem izdevīgāk būtu, ja tās būtu dažāda zīmola un dažādu ķēžu aptiekas, kas veidotu konkurenci. Veselības ministrijas ierosinājuma būtība ir izveidot regulējumu, kas monopolu izveidojošiem aptieku tīkliem liktu apvienot aptiekas vai mainīties vietām ar citām aptiekām.

Pašlaik arī noteikts, ka apdzīvotā vietā, kurā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, drīkst atvērt un darboties divas vispārēja tipa aptieka, taču Veselības ministrija rosinājusi pārskatīt minimālo iedzīvotāju skaitu, proti, minimālais iedzīvotāju skaits - 4000 - tiktu attiecināts uz vienu aptieku, nevis divām. Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka saruna par aptieku izvietojumu un citiem farmācijas jautājumiem nebūs viegla, taču viņa tam esot gatava. Priekšlikumus par izmaiņām farmācijas jomā un to regulējošajos noteikumos ministrija sagaida līdz janvāra vidum. Gan Konkurences padome, gan Veselības ministrija atzinusi, ka viena no pamatproblēmām Latvijas medikamentu tirdzniecības sistēmā ir vertikālā integrācija, proti, fakts, ka konkrētu farmācijas uzņēmumu ietekme uz tirgu ir pārmērīga un pastāv tikai dažas lieltirgotavas un liels aptieku skaits. Aptieku tīklu īpatsvars tirgū turpina pieaugt, 2018. gadā veidojot 80 procentus no kopējā medikamentu apgrozījuma aptiekās.

Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka kopš 2010. gada medikamentu apgrozījumam vispārēja tipa aptiekās ir vērojama tendence pieaugt. Salīdzinot ar 2017. gadu, realizēto medikamentu apjoms 2018. gadā palielinājās par 8,2 procentiem un sasniedza 373,18 miljonus eiro.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats