Tiesvedība apturēta sakarā ar pēdējās dienās īpaši spraigi no rīta līdz vakaram cilāto tēmu - vai tiešām Latvijā ir garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu? Ja kādā valstī tiesības uz taisnīgu tiesu nav garantētas, vai to var saukt par demokrātisku valsti? Kurām personām jāgarantē tiesības uz taisnīgu tiesu, bet kurām šādas tiesības var negarantēt?

Likumu hierarhija

Par tiesvedības apturēšanas iemesliem Neatkarīgo informēja administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Māra Vīganta palīgs Sandis Zellis: «Administratīvā apgabaltiesa pieņēmusi lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Nacionālās drošības likuma 44. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, līdz ar to apturot tiesvedību [t.s. Radio SWH] lietā līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.»

Satversmes 92. panta pirmais teikums skan šādi: «Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.»

Savukārt apstrīdētajā Nacionālās drošības likuma 44. panta sestajā daļā rakstīts: «Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, tad ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.»

Savukārt administratīvās tiesas vēršanās Satversmes tiesā ir atrunāta gan Satversmes tiesas likumā, gan Administratīvā procesa likumā, kura, piemēram, 104. pantā teikts: «Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai.»

Jāatgādina t.s. Radio SWH lietas būtība.

2017. gada martā Saeima ar kaismīgām runām par to, cik svarīgi ir nacionālajai drošībai, lai lielākie enerģētikas un elektronisko masu saziņas līdzekļu uzņēmumi nenonāktu valstij nedraudzīgu personu kontrolē, pieņēma grozījumus ne jau kaut kādā otršķirīgā, bet vienā no vissvarīgākajiem - Nacionālās drošības likumā.

Likums tika papildināts ar jaunu terminu - nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība - un lielu sadaļu par to, kas ir šīs nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības un kā notiek īpašnieku maiņa tajās.

Neskatoties uz likuma svarīgumu, vairākas komercsabiedrības, uz kurām likums attiecās, to ignorēja. Viena no tām bija arī AS Radio SWH, kura nebija reģistrējusies Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību reģistrā.

Pērnā gada augustā kļuva zināms, ka AS Radio SWH mainījusi īpašnieku - 80% akciju ieguvusi ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni nepārprotami saistītā SIA Media Support. Nacionālās drošības likums nosaka, ka investoram, kurš grib iegūt būtisku līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, jau pirms darījuma ir jāvēršas valdībā, lai saņemtu tam atļauju. SIA Media Support atļauju akciju iegādei lūdza jau pēc darījuma.

Atbilstīgi likumam, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests un Militārās izlūkošanas un drošības dienests pārbaudīja SIA Media Support vairākus mēnešus un visticamāk atzina par nacionālajai drošībai neatbilstošu investoru, jo, balstoties uz šiem atzinumiem, šā gada sākumā valdība aizliedza AS Radio SWH īpašnieku maiņu. Valdības lēmums gan bija noslepenots.

Likums paredz iespēju šādu valdības lēmumu pārsūdzēt administratīvajā apgabaltiesā, ko arī SIA Media Support darīja. Lai gan sākotnēji tiesnese I. Amona bija nozīmējusi atklātu tiesas procesu, pēdējā brīdī tas tika pasludināts par slēgtu un žurnālisti tajā netika pielaisti. Procesa dalībnieki žurnālistiem atteicās komentēt jebko - pat to, vai SIA Media Support ir izvirzījusi valstij kādas materiālas pretenzijas.

Zināms vienīgi tas, ka procesā notika divas tiesas sēdes un 9. oktobrī tiesnese I. Amona devās taisīt spriedumu. Procesā piedalījās valsts drošības iestāžu pārstāvji, bet Latvijas valdību pārstāvēja Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Haralds Skarpnieks.

Nav zināms arī, kādu konkrēti neatbilstību Satversmei tiesnese saskatījusi Nacionālās drošības likumā. Lūgts to precizēt, administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis paskaidroja: «Ievērojot to, ka slēgtā lietā pieņemtam nolēmumam publicējama vienīgi ievaddaļa un rezolutīvā daļa, detalizētāk uz jūsu uzdoto jautājumu šobrīd nevarēšu atbildēt.»

Kā liecina datu bāze Firmas.lv, par SIA Media Support patieso labuma guvēju ir reģistrēta šveicieša R. Meroni grāmatvede Urzula Haranda, kura pavisam kā patiesā labuma guvēja reģistrēta 21 R. Meroni kontrolētā uzņēmumā. SIA Media Support vienīgais valdes loceklis ir daudzu jo daudzu (25) R. Meroni kontrolēto uzņēmumu menedžeris Aivars Gobiņš.

Savukārt kā AS Radio SWH patiesie labuma guvēji reģistrēti Jānis Šipkēvics, Filips Rubenis un Igaunijas pilsone Tatjana Tolstaja - respektīvi, tie paši, kuri bija akcionāri arī pērn. Tas apliecina, ka aprakstītais akciju pārdošanas darījums vismaz juridiski ir iesaldēts vai atcelts.