07. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Valsts gatava dzēst miljoniem eiro lielus uzņēmumu parādus
Valsts gatava dzēst miljoniem eiro lielus uzņēmumu parādus
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 27. novembris 2019, 11:49
Nākamā gada valsts budžetā paredzēti 1 207 683 eiro, lai dzēstu 32 uzņēmumu debitoru parādsaistības. Lielākās dzēšamās parādsaistības ir AS Dzintars – 295 900 eiro.

«Gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās tiesības dzēst AS Dzintars saistības izriet no 1991. gada aizdevuma līguma. Tās tiks izmantotas tikai un vienīgi gadījumā, ja AS SEB banka, kas pilnvarota veikt piedziņas darbības, iesniegs dokumentus, kas atbilstoši LR normatīvajiem aktiem pierāda piedziņas no AS Dzintars neiespējamību,» uzsvēra Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Līdzās Dzintara seno parādsaistību dzēšanai, nākamā gada valsts budžetā paredzēti arī aptuveni 266 tūkstoši eiro zemnieku saimniecības Jaunaglona, 85 tūkstoši eiro – Handžanova ražošanas komercfirmas, 80 tūkstoši eiro – Kanidova komercfirmas Narciss, 60 tūkstoši eiro Vinogradova individuālajam uzņēmuma Lords un citu uzņēmumu parādiem. Nākamā gada valsts budžeta likums atļauj finanšu ministram dzēst šo debitoru (kopskaitā 32) parādsaistības, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību.

Katru gadu gadskārtējā likumā par valsts budžetu tiek noteikts attiecīgajā gadā pieļaujamais likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai komercsabiedrību norakstāmo parādsaistību apmērs, kuru aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij un kuru piedziņa vairs nav iespējama. Šajā gadījumā likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) parādsaistību norakstīšana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 15. jūlija noteikumiem par kārtību, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus. Pamatojoties uz Ministru kabineta 1994. gada protokollēmumu par tobrīd valstij piederošās Latvijas Universālās bankas un valstij piederošās Latvijas Krājbankas rehabilitācijas programmām un 1994. gada 12. maija līgumu par Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmju izlaišanu un izvietošanu, kas noslēgts starp valsti, Latvijas Krājbanku un Latvijas Universālo banku, tika emitētas valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes, kuras aizstāja Latvijas Krājbankas un Latvijas Universālās bankas izsniegtos un par sliktiem atzītos kredītus, nododot tos valstij, un kuri attiecīgi tika uzskaitīti valsts bilancē kā pārņemtie aizdevumi (valsts aizdevumi).

Vienlaikus 1994. gadā starp Finanšu ministriju, Latvijas Krājbanku un Latvijas Universālo banku tika noslēgti pilnvarojuma līgumi, saskaņā ar kuriem Finanšu ministrija pilnvaroja Latvijas Krājbanku un Latvijas Universālo banku veikt kredītu, kuri saskaņā ar šo līgumu tika atzīti par sliktajiem kredītiem, piedziņu.

Valsts kases rīcībā ir individuālo uzņēmumu, zemnieku saimniecību kredītlietas, kurām lielākā daļa kredītu ir izsniegti no 1990. gada līdz 1994. gadam un saskaņā ar noslēgtajiem pilnvarojuma līgumiem bija nodoti apkalpošanā un piedziņas darbību veikšanai kredītiestādēm.

Divas no minētajām kredītlietām Valsts kase ir pārņēmusi no kredītiestādēm 2014. gadā (pārējās kredītlietas plānots dzēst līdz 2020. gada beigām), un, tā kā atbilstoši kredītlietās esošiem dokumentiem šo debitoru parādsaistību piedziņa faktiski nav iespējama un ir iestājies noilgums, šie subjekti arī ir iekļauti 2020. gadā dzēšamo debitoru parādsaistību sarakstā.

Līdz ar to, lai nodrošinātu šo uzņēmumu faktiski neatgūstamo aizdevumu dzēšanu, nepiemērojot vispārējo valsts aizdevumu dzēšanas kārtību, likumprojektā par valsts budžetu 2020. gadam iekļauts pants par šo debitoru 2020. gadā norakstāmo parādsaistību kopējo maksimālo apmēru 1 207 683 eiro.

Šā gada valsts budžets atļauj finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēst valsts aizdevumus 13 003 401 eiro likvidētajiem uzņēmumiem, savukārt, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, dzēst debitoru parādsaistības 94 620 eiro, no kā lielākā summa – 41 tūkstotis eiro bija paredzēts Līvijas Seipellajevas individuālā uzņēmuma Rolands parāda dzēšanai.

Savukārt pērn saskaņā ar likumu Par valsts budžetu 2018. gadam tika atļauts finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2018. gadā dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 eiro likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām, bet nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, dzēst parādsaistības 385 291 eiro. No tiem lielākās parādsaistības bija Mušaveca individuālajai ražošanas komercfirmai Spika – 128 tūkstoši eiro.

2017. gada parādsaistību sarakstā figurēja 13 uzņēmumi, kuru kopējās parādsaistības veidoja 3,3 miljonus eiro. No tiem lielākā dzēšamo parādu summa bija AKB Olimpija – 1,5 miljoni eiro, SIA Orion – aptuveni 835 tūkstoši eiro, SIA Latinkom – 250 tūkstoši eiro.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats