14. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Grozījumi UR likumā kaitēs arī advokātu darbam
Grozījumi UR likumā kaitēs arī advokātu darbam
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 19. novembris 2019, 11:50
Grozījumi likumā Par Uzņēmumu reģistru (UR), kuri bez debatēm un opozīcijas klātesamības pagājušajā nedēļā steidzamības kārtībā tika apstiprināti Saeimā, Latvijas advokātu aprindās raisījuši neziņu par turpmākām iespējām ātri saņemt no UR datus un dokumentus.

Advokāti arī nesaprot, kādēļ valsts grauj UR informācijas lietotājiem noderīgo un izdevīgo datu atkalizmantotāju biznesu.
Latvijas Zvērinātu advokātu padome vairākus mēnešus sarakstās ar Tieslietu ministriju (TM), lai noskaidrotu, kā turpmāk būs iespējams saņemt klientu aizstāvībai nepieciešamo UR informāciju. Skaidrojuma vietā no ministrijas tiekot saņemta vien nekonkrēta atrakstīšanās.

Dārgāk un sarežģītāk

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Dr. iur. Jānis Rozenbergs, lūgts paust viedokli par veiktajiem UR likuma grozījumiem, Neatkarīgajai teica: «Viedoklis ir kritisks. Advokātu padomei notiek sarakste ar Tieslietu ministriju. Mēs cenšamies noskaidrot, vai patiešām ir tā, kā mums izskatās, ka liela daļa datu, kas mums šobrīd ir pieejami caur dažādiem informācijas atkalizmantotājiem - Lursoft, Firmas.lv un citiem -, un informācija, kura mums no viņiem nekavējoties tiešsaistē ir pieejama gan par maksu, gan daļa bez maksas, vairs nebūs pieejama. Vai patiesi turpmāk būs publiski pieejama tikai tāda mums neizmantojama informācija bez personu identificējošiem datiem? Vai patiešām mums turpmāk būs rakstveidā ar izvērstu pamatojumu jālūdz informācija Uzņēmumu reģistram un jāgaida noteikts laika periods, kamēr mūsu lūguma pamatotība tiks izvērtēta, un tad informācija būs jāpērk no valsts par samaksu, kas būs vairākkārt lielāka par to, ko mēs šobrīd maksājam informācijas atkalizmantotājiem? Ja publiski turpmāk būs pieejami tikai dati par valdes locekļu vārdiem, uzvārdiem, uzņēmuma reģistrācijas numuru un adresi, tad vismaz advokātu darbā šī informācija nav īpaši vajadzīga. Bez personas kodiem mums ir bieži vien nepieciešami arī statūti, gada pārskati, dažādi dalībnieku lēmumi. To visu šobrīd, strādājot ar atkalizmantotājiem, spējam iegūt dažu minūšu laikā par samērā saprātīgu samaksu. Mums ir bažas, ka turpmāk mēs vajadzīgo informāciju varēsim iegūt tikai vairāku nedēļu laikā un par stipri lielāku samaksu, kas būtiski kavēs mūsu darba pienākumu pildīšanu. Tādēļ mēs par šiem jautājumiem sarakstāmies ar ministriju jau ne pirmo mēnesi, paužot savas bažas un uzdodot savus jautājumus.»

Mašīna jāstiepj Pulvertornī?

J. Rozenbergs uzsvēra, ka viņš domā ne tikai par sava advokātu biroja darbu, bet par visu vairāk nekā 1300 advokātu saimi un advokātu klientu likteni.

«Šis ir tas gadījums, ka varbūt nevajadzēja aiztikt to, kas līdz šim ir labi funkcionējis, kas daudziem jo daudziem ir ļoti nepieciešams, un ļaut šim pakalpojumam turpināt funkcionēt, nevis šo pakalpojumu padarīt neērtu, dārgu un pārņemt to valsts monopolā,» skaidroja J. Rozenbergs.

Vaicāts, kādi varētu būt Tieslietu ministrijas mērķi sagraut esošo sistēmu, J. Rozenbergs atbildēja: «Nezinu, kādi gan var būt mērķi. Notiekošo var salīdzināt, piemēram, ar automašīnas tehnisko apskati. Līdz šim jūs apskati izgājāt daudzās vietās Latvijā, bet turpmāk to varēs izdarīt tikai vienā vietā Rīgā - augšā Pulvertornī, turklāt jums automašīna tur pašam būs jāuznes augšā. Grūti spriest, kāds ir mērķis nīcināt veiksmīgu biznesu atkalizmantotājiem un viņu pakalpojumu, kurš nepieciešams ne tikai advokātiem, bet arī uzņēmējiem un daudziem citiem, kuriem nepieciešama nekavēta ātra informācijas saņemšana par samērā saprātīgām cenām.»

J. Rozenbergs skaidroja, ka nepieciešamība pēc ātri pieejamas informācijas ir advokāta ikdiena: «Piemēram, atnāk klients un sūdzas, ka viņa parādnieks grasās nobēdzināt īpašumus, un tādējādi viņš parādu neatgūs, un lūdz kaut ko darīt lietas labā. Šajā situācijā advokāts, apkopojot informāciju par parādnieku, dienas divu laikā var celt prasību tiesā un panākt parādnieka mantas arestu, lai viņa pēdējais īpašums neaizietu neceļos. Šobrīd to paveikt nav problēmu - izpētām parādnieka datus un varam sākt strādāt. Turpmāk mēs klientam varēsim tikai pateikt - zini, nedēļu vai divas būs jāpagaida tādēļ, ka mums vispirms jāpieprasa dati no Uzņēmumu reģistra, lai korekti varam noformēt prasības pieteikumu.»

Vieniem par velti - citiem jāmaksā

Neizpratni par valsts apņemšanos izpostīt labi strādājošu informācijas aprites sistēmu pauda arī advokāts Mārcis Krūmiņš: «Mums, advokātiem, ar likumu ir uzlikti vairāki pienākumi saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Arī advokātiem, līdzīgi kā bankām, ir jāveic likumā noteiktās darbības. Viens no advokātu informācijas avotiem ir Uzņēmumu reģistrs. Viens no jautājumiem ir par naudām, kuras turpmāk nāksies tērēt informācijas iegūšanai. Līdz šim informācija bija iegūstama no atkalizmantotājiem, pamatā no Lursoft un Firmas.lv, ar kuriem advokāti slēdza līgumus. Cena, kura līdz šim jāmaksā atkalizmantotājiem, bija adekvāta. Tagad, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, šī summa pieaugs vairākkārtīgi - atsevišķās pozīcijās pat desmit reižu. No vienas puses, valsts ar likumu mums uzliek pienākumu pārbaudīt informāciju, no otras puses, valsts par to vēlas naudu - būtiski lielāku par to, ko maksājām līdz šim. Ja pareizi saprotu, tad ir juristu profesijas, kuras šo informāciju iegūs par velti. Ja tas ir tā, tad kādēļ par to jāmaksā advokātiem, īpaši jau tiem, kuri sniedz valsts nodrošināto palīdzību. Esam par šiem jautājumiem vērsušies ar vēstulēm Tieslietu ministrijā. Pagaidām nekādu skaidru atbildi neesam saņēmuši. Man grūti teikt, kā likuma grozījumi ietekmēs lielos advokātu birojus, bet aptuveni 80% advokātu praktizē individuāli un šis krasais cenu kāpums par informācijas iegūšanu viņus noteikti ietekmēs.»

Vaicāts, vai advokāti ir lietas kursā, ka valsts ar komercbankām jau vienojusies par bezmaksas informācijas piekļuvi, M. Krūmiņš teica: «Tas gan ir interesanti - bankām par velti, bet advokātiem par to būs jāmaksā?»

Nepieciešama pilna informācija

Advokāts saistībā ar UR likuma grozījumiem pauda vēl vienas bažas: «Mēs Tieslietu ministrijai nevaicājam tikai par naudas summām. Likums advokātiem prasa informāciju izvērtēt nekavējoties. Atbilstoši veiktajiem likuma grozījumiem, man vispirms būs jāpaskaidro valstij (Uzņēmumu reģistram), kādēļ es prasu konkrēto informāciju. Pēc tam Uzņēmumu reģistrā atbildīgā persona lems, vai man dot šo informāciju un cik lielu daļu dot. Tas nav korekti. Likums advokātam prasa pārbaudīt visu informāciju. Jautājums - kurš nesīs atbildību par to, ja man tiks iedota tikai daļa no informācijas?

Nākamā neskaidrā lieta - likumā noteikts - ir «publiskojamā daļa» un «nepubliskojamā daļa». Citā likumā ir noteikts, ka ir «informācija» un ir «ierobežotas pieejamības informācija». Bet likumā nav jēdziena - informācijas «nepubliskojamā daļa». Ko nozīmē «nepubliskojamā informācija», vai tas ir viens un tas pats, kas «ierobežotas pieejamības», vai kas cits? Piemēram, man jāpārbauda Jānis Bērziņš, kurš ir valdes loceklis piecpadsmit kompānijās. Es to varu paveikt tikai tad, ja pārbaudu Jāni Bērziņu ar konkrētu personas kodu. Pretējā gadījumā man nāksies minēt, kurš ir īstais, mani interesējošais Jānis Bērziņš starp vairākiem tūkstošiem Jāņu Bērziņu. Šī informācija ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai, tā var būt nepieciešama iesniegšanai tiesā, un, ja es to varu iegūt ne ātrāk kā mēneša laikā (nosaka cits likums), tas nozīmē, ka es nespēšu pildīt tiesas uzliktos pienākumus sniegt informāciju noteiktos termiņos.»

Foto: F64



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats