14. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » LTRK vadītājs Endziņš pēkšņi radikāli mainījis viedokli par UR likumu
LTRK vadītājs Endziņš pēkšņi radikāli mainījis viedokli par UR likumu
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 14. novembris 2019, 11:35
Sākotnēji asi kritisko viedokli par grozījumiem likumā Par Uzņēmumu reģistru Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš faktiski divu nedēļu laikā nomainījis uz pretējo, kas jau atbalsta Tieslietu ministrijas (TM) pozīciju.

To, kādēļ īsā laikā tik krasi mainījies LTRK valdes priekšsēdētāja un bijušā galvenā valsts notāra viedoklis, pats J. Endziņš Neatkarīgajai pamatoja izvairīgi - esot notikušas daudzas konsultācijas starp TM un LTRK speciālistiem; dominējusi vēlme darīt visu, lai Latvija nenonāktu Moneyval «pelēkajā sarakstā».

Nežēlīga kritiku

Jau šā gada 3. septembrī J. Endziņš TM un Uzņēmumu reģistram (UR) nosūtīja vēstuli, kurā iznīcinoši kritizēja iecerētos grozījumus UR likumā. Viņš norādīja uz to, ka ieplānotie likuma grozījumi diskriminēs tirgus dalībniekus, ierobežos konkurenci; ka centieni noslepenot UR dokumentus, nosakot ierobežotas pieejamības statusu valsts notāra izdotiem lēmumiem u.c. dokumentiem, faktiski ir pretrunā ar Moneyval prasību izpildi, kaut gan tieši nepieciešamība izpildīt šīs prasības tiek uzdota kā likuma grozījumu mērķis. LTRK valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka likuma grozījumu ieviešana prasīs papildu valsts budžeta līdzekļus, kas būs nelietderīgi izmantoti.

Ne tik asu, tomēr ļoti kritisku vēstuli J. Endziņš šā gada 21. oktobrī nosūtīja Saeimas Juridiskajai komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, premjeram Krišjānim Kariņam un vairākām ministrijām. Vēstulē J. Endziņš par vairākiem ieplānotajiem grozījumiem pauda «pamatotas bažas par sabiedrības interešu neievērošanu», norādīja uz «TM un UR nevēlēšanos pēc būtības iedziļināties un izvērtēt LTRK iesniegtos priekšlikumus», kā arī uz to, ka «diskusija ar UR un TM ir nonākusi strupceļā», un aicināja atlikt likumprojekta izskatīšanu Saeimā. Vēstule tika pievienota dokumentu paketei, kas apkopota uz likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Šajā vēstulē J. Endziņš cita starpā raksta: «LTRK uzskata, ka atkalizmantošanā pieejamiem būtu jābūt visiem dokumentiem, kuri ir svarīgi drošai uzņēmējdarbības videi, kā arī principa «zinu savu klientu» noskaidrošanas vajadzībām.» «Sanāksmē (domāta dažādu institūciju pārstāvju sanāksme UR šā gada 17. oktobrī, kur tika spriests par grozījumiem UR likumā) notikusī diskusija par dokumentu klasificēšanas principiem un publiskā daļā iekļaujamo dokumentu veidu paplašināšanu LTRK skatījumā vērtējama kā TM un UR nevēlēšanās pēc būtības iedziļināties un izvērtēt LTRK iesniegtos priekšlikumus.» «Pēc notikušās sanāksmes LTRK secina, ka diskusija ar UR un TM ir nonākusi strupceļā, jo joprojām ir problēma ar speciālo regulējumu, kas ļautu paplašināti piekļūt UR dokumentiem...»

«Tā kā sanāksmē netika panākta vienošanās par reģistrācijas lietās esošo dokumentu klasifikācijas principiem, LTRK pastāv pamatotas bažas, ka MK (Ministru kabineta) protokollēmuma 7. punktā paredzētais uzdevums netiks izpildīts.» «LTRK pauž pamatotas bažas par sabiedrības interešu neievērošanu.» «LTRK aicina likumprojekta redakciju nevirzīt tālākai izskatīšanai Saeimā, līdz minētie iebildumi nav novērsti.»

Vēstulē minētie argumenti, kādēļ likumprojekts nav atbalstāms, izklāstīti uz nepilnām piecām lappusēm.

Kritika pagaisusi

Turpretī uz likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā pievienota jau pavisam cita LTRK valdes priekšsēdētāja vēstule, kas datēta ar 4. novembri, un tā ir tikai nedaudz vairāk par vienu lappusi gara.

Vēstulē vairs ne miņas no iepriekš paustās kritikas; ne miņas, ka tāda vispār ir bijusi. Vēstulē norādīts, ka «LTRK saprot likumprojekta mērķi un iestājas par to, ka LR Uzņēmumu reģistra dati un dokumenti jānodrošina sabiedrībai bez maksas, lai novērstu Sankciju likumā minētos riskus un nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) jomas prasību izpildi».

Par J. Endziņa kapitulāciju liecina arī šādi teikumi: «LTRK uzskata par nepieciešamu turpināt diskusiju par to likuma grozījumu sadaļu, kurā iet runa par nepubliskojamiem dokumentiem. Piekrītam Tieslietu ministrijas mutiski izteiktajam ierosinājumam parakstīt trīspusējo nodomu protokolu, tajā paredzot termiņu, kurā puses vienojas par atvērtajiem jautājumiem - UR nepubliskās daļas dokumentu pieejamības nodrošināšanas, servisa standartiem u.c. tehniskajiem jautājumiem.»

Zīmīgi - Saeimas Budžeta komisijas sēdē pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina īpaši uzsvēra, ka viņas rīcībā ir «oficiāls dokuments» par LTRK viedokļa maiņu un atbalstu TM pozīcijai.

Aizdomas par šantāžu

Krasā pozīcijas maiņa rada aizdomas par spiediena izdarīšanu uz J. Endziņu ar mērķi panākt LTRK labvēlīgu attieksmi pret TM ieplānotajiem likuma grozījumiem.

Tāpat notikumu gaita atklāj, cik ārkārtīgi svarīgi bordānistiem ir tieši šie likuma grozījumi, un, iespējams, likuma grozījumu sabiedriski kaitīgās sekas līdz galam vēl nemaz nav apzinātas. Uzņēmēju aprindās jau klīst runas par to, ka pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā būs iespējamas gan manipulācijas ar UR datiem, gan radīsies labvēlīga augsne reiderisma uzplaukumam.

Kā jau minēts, J. Endziņš pirmo vēstuli ar iznīcinošo kritiku par iecerētajiem UR likuma grozījumiem TM un UR nosūtīja jau šā gada 3. septembrī. Septembra beigās J. Endziņš par pausto kritiku saņēma atbildi - LTRK kompromitējošas publikācijas plašsaziņas līdzekļos, ka it kā LTRK būtu izkrāpusi Eiropas fondu līdzekļus. «LTRK kategoriski noraida apmelojumus, kas izskanējuši medijos par līdzdarbošanos naudas izkrāpšanā, rīkojot tirdzniecības misijas, jo finansējumu, iespējams, ir izkrāpis viens no bijušajiem biedrības «sadarbības partneriem» kopā ar virkni negodprātīgiem uzņēmējiem, ko jau pusotru gadu izmeklē policija. Mēs pilnībā sadarbojamies ar izmeklētājiem, lai noskaidrotu patiesību, kas ir arī mūsu interesēs,» 25. septembrī J. Endziņš skaidroja presei. Viņš arī pauda neizpratni, kādēļ informāciju par vairākus gadus veciem notikumiem, ko jau pusotru gadu izmeklē policija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols izplata tieši tagad. «Varam vienīgi minēt, bet ticami, ka vai nu šī ir cilvēciska atbildes reakcija uz LTRK pausto nostāju, ka Ozola kungam būtu laiks mainīt nodarbošanos, vai arī caur LTRK reputācijas graušanu ir mērķis ietekmēt citu lēmumu pieņemšanu valdībā vai Saeimā,» toreiz teica J. Endziņš.

Viedoklis «evolucionējis»

Neatkarīgās vaicāts, kas viņam licis radikāli mainīt LTRK viedokli, J. Endziņš atbildēja: «Tur pilnīgi noteikti ir notikušas dažādas konsultācijas par to, kā nepilnības likumprojektā labāk risināt. Pieļauju, ka viedoklis ir evolucionējis. Kopējā pozīcija no kameras puses ir bijusi tāda, ka publiskos reģistros jābūt pieejamiem pēc iespējas vairāk dokumentiem, kas ir loģiski un pareizi, kas izriet no komerctiesību direktīvām. No otras puses, jāievēro regulējums, kas skar personas datu aizsardzību. Trešais leņķis - ja biznesa videi tiek uzlikts pienākums, kas izriet no Moneyval prasībām, zināt savu klientu vai biznesa partneri ļoti dziļi, tad loģiski, ka jābūt iespējām to maksimāli plaši arī pārbaudīt, lai tas nesaistītos ar virkni apgrūtinājumu. Ceturtais leņķis ir tā vai savādāk darīt visu, lai regulējumu virzības temps neradītu pamatu iekļaut Latviju pelēkajā sarakstā.»

Vaicāts, vai viņš ir ticies ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, J. Endziņš teica: «Mums tikšanās, tai skaitā par šo jautājumu, ir bijusi, bet tikšanās mums, cik atminos, notika pirms 21. oktobra. Arī mani kolēģi ir tikušies visādos formātos, arī ar Tieslietu ministrijas amatpersonām.»

Uz jautājumu, vai ir pamats bažām, ka krasā viedokļa maiņa varētu būt skaidrojama ar šantāžu vai spiedienu no tieslietu ministra vai viņa biroja padomnieku puses: «Man nekas tāds nav zināms, bet, ja kaut kas tāds būtu bijis, man par to būtu jāzina.»

Vaicāts, vai likumprojekta kritikas dēļ viņš nav šantažēts ar ziņām par krimināllietu saistībā ar LTRK naudas izlietojumu, J. Endziņš teica: «Domāju, ka diezin vai. Tās ziņas nāca vairāk no Ozola puses. Katrā ziņā ar Tieslietu ministriju par šo mums nekādas sarunas nav bijušas. Tā ir pilnīgi cita tēma.»

Foto: F64



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats