17. oktobris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Gaits, Karīna
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Rīgas būvniecība iestigusi papīra laikmetā
Rīgas būvniecība iestigusi papīra laikmetā
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 26. septembris 2019, 11:56
Būvniecības valsts kontroles birojs pasludinājis būvniecības procesa digitalizācijas laikmeta iestāšanos. Tikmēr Rīga, kas ir lielākais būvnieks visā valstī, turpina ražot papīra blāķus.

No 1. oktobra Būvniecības informācijas sistēma (BIS) nodrošinās pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentu apriti. Tas nozīmē, ka visa saskaņošana, plānošana un sarunāšanās būvniecības uzraugu un dalībnieku starpā varēs notikt digitālajā vidē. No ieceres līdz pat būves nodošanai ekspluatācijā, un jau tuvā nākotnē arī mājas lietas būs pieejamas un apsaimniekojamas BIS datu krātuvē. Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja Svetlana Mjakuškina velk paralēles ar e-veselību - tā būs kā pilna slimības vēsture pacientam. Visa informācija par konkrēto būvi no A līdz Z. Problēma tikai tāda, ka pats sarežģītākais pacients - Rīga - tik ilgi sabotējis digitālo vidi, ka tagad ir neglābjami atpalicis papīra laikmetā.

Iegāž kritizēšanas stratēģija

No 1. janvāra dokumentu apritei būvniecības procesā pilnībā jāpāriet uz digitālo vidi - uz BIS. Tas noteikts likumā. Galvaspilsētas būvvalde gadā apstrādā ap 10 000 būvniecības ieceru - to vidū gan sīkas privātas būves, gan nozīmīgas sabiedriskas celtnes. Rīga ir Latvijā neapstrīdami lielākā būvniecības ierosinātāja. Taču digitālajā sistēmā pilsētai piederīgas tikai 409 būvniecības lietas. Tādi ir sistēmas dati uz 31. augustu. Būvvaldē savukārt ir informācija par vēl mazāku lietu daudzumu - zem simta. BVKB ieskatā salīdzinoši nelielais skaits skaidrojams ar to, ka sadarbības līgums par Būvniecības informācijas sistēmas lietošanu ar Rīgu tika noslēgts tikai šā gada 24. janvārī. Pēc tam - martā un jūnijā - notika apmācības sistēmas lietošanā Rīgas būvvaldei.

Problēma ir krietni ielaista. Citas pašvaldības sistēmu apgūst jau vairākus gadus un arī piedalās tās uzlabošanā. Piemēram, Liepājas būvvalde pirmās būvniecības lietas BIS ievadīja jau 2015. gadā. Tikmēr Rīga izvēlējās citu stratēģiju, pilnībā ignorēja Ekonomikas ministrijas centienus izveidot vienotu digitālo vidi būvniecībai. Iznīcinoši kritizēja BIS, taču nepiedalījās sistēmas uzlabošanā. Lielā mērā tas notika politisku apsvērumu dēļ. Naudu Rīgas būvniecības reģistru salāgošanai ar BIS gan paņēma.

Projekti brauc furgonos

Šobrīd termiņi reāli deg, jo no 1. janvāra būvniecības dokumentu apritei jānotiek tikai elektroniski. To paredz Būvniecības likums. Taču lielus projektus iesniegšanai būvvaldē arhitekti joprojām ved ar kravas furgoniem. Tā vakar BVKB rīkotajā digitalizācijas popularizēšanas pasākumā stāstīja Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Elīna Rožulapa, paužot cerību, ka drīzumā situācija radikāli mainīsies - būvvalde mācēs rīkoties ar jaunajiem digitālajiem rīkiem, šie rīki būs kvalitatīvi, un visi būvniecības procesa dalībnieki reģistrēsies kā BIS lietotāji. Arī tehnisko noteikumu izdevēji. Šobrīd gandrīz puse no viņiem izliekas, ka BIS uz viņiem neattiecas un turpina prasīt papīrus, ražot papīrus un radīt neērtības visiem pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem. Kamēr kaut viens projektā iesaistītais pieprasa izdrukātu projektu, BIS pilnvērtīgi nefunkcionē.

To, ka digitalizācijas laikmetā tāds papīru kvantums kā būvniecības procesā ir arhaisms, atzīst visi būvniecības birokrātijas dalībnieki un lietotāji. Liepājas būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska piesauc pat tik praktisku pamatojumu, ka papīros iesniegtos projektus vairs fiziski nav kur likt - visi skapji, pieliekamie un kabineti pārpildīti.

Vienkārši jāsāk lietot

Šobrīd būvniecības informācijas sistēmā kopš tās darbības sākuma izveidots vairāk nekā 90 tūkstoši lietu. Tas ir šķietami daudz. Taču jāpaskaidro, ka viena projekta ietvaros var būt vairākas lietas. Turklāt no šīm lielākā daļa ir tādas, kas iesniegtas papīrā un tagad tikai ieskanētas.

Lai vispār iztiktu bez papīra formāta, ir svarīgi, lai tieši būvniecības iniciators gribētu un mācētu darboties digitālajā sistēmā, taču pagaidām ar to ir visai bēdīgi. Liepājā no vairāk nekā 4000 lietām sešas vien iesniegtas caur BIS. Arī Arhitektu savienība par to raizējas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai BVKB rīkotajos apmācību semināros, kas šoruden notiek pa visu Latviju, piedalītos īpašumu attīstītāji.

Par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atzīst, ka būvniecības process ir jāpadara vienkāršāks, mazāk birokrātisks, caurspīdīgāks. Digitalizācija to visu risina. Cilvēkiem nav jāsēž rindās, nav jāražo papīri, sistēma pati ievāc nepieciešamo informāciju no citiem reģistriem, sistēma arī nepieļauj paviršības kļūdas. Ar to vienkārši ir jāsāk rīkoties. Tad arī kļūs skaidrs, cik daudzreiz ērtāks var kļūt būvniecības informācijas aprites process.

Rīga šai ziņā, protams, paliek galvenā problēma. Formāli tā grib darboties BIS - jūnijā pat speciālu aicinājumu izplatīja. Taču iestādes mājaslapā joprojām dominē acīmredzama vēlme pēc papīriem. Pakalpojumu aprakstos norādīta klientu apkalpošanas centra adrese un darbalaiki, nevis saliktas saites, kas lietotājus automātiski aizvestu uz BIS elektroniskajiem pakalpojumiem. Ilgi tā vairs nevarēs.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats