19. septembris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Verners
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » IT uzņēmumi brīdina valdību un Konkurences padomi
IT uzņēmumi brīdina valdību un Konkurences padomi
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 6. septembris 2019, 12:03
Trīs datu apstrādes kompānijas – Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas atkalizmantotāji – vērsušās pie vairākām ministrijām ar lūgumu pievērst uzmanību Tieslietu ministrijas virzītajiem grozījumiem likumā Par Uzņēmumu reģistru un brīdina par bīstamām sekām ne tikai UR datu lietotājiem, bet arī valstij gadījumā, ja virzītie grozījumi tiešām stāsies spēkā.

Šā gada 27. augustā SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa, SIA Firmas.lv valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdāns un SIA Crefo Rating valdes loceklis Māris Baidekalns nosūtījuši vēstules Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības, Iekšlietu, Ārlietu un Tieslietu ministrijām. Vēstule nosūtīta arī Konkurences padomei.

Analīze raisa bažas

Vēstulē uzņēmēji norāda, ka ir rūpīgi iepazinušies ar valdībā iecerētajiem grozījumiem UR likumā, to anotāciju un valsts galvenās notāres Gunas Paideres š. g. 15. augustā preses konferencē stāstīto par gaidāmajām izmaiņām.

Cita starpā uzņēmēji norāda, ka likumprojekta apstiprināšanas gadījumā tiks bloķēta piekļuve operatīviem UR datiem, uzņēmējiem zudīs iespēja pārliecināties par biznesa partneru un klientu atbilstību Moneyval prasībām stiprināt Latvijas biznesa vides spēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

IT uzņēmēji ir vienisprātis - ja likumā tiks nostiprināts, ka UR datu sistēmas apkalpošanu veiks viena atsevišķa kompānija, tas kropļos konkurenci, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par brīvu tirgu. Balstoties uz ES direktīvām, IT speciālisti skaidro, ka valstij, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, nav tiesību konkurēt brīvajā tirgū privātā biznesa jomā.

Vēstulē atgādināts, ka UR datu atkalizmantotāji informatīvās sistēmas izveidē ieguldījuši krietnus līdzekļus. Pēc likuma grozījumu pieņemšanas šīs investīcijas izrādīsies bezjēdzīgas. Savukārt valsts, tērējot nodokļu maksātāju naudu reģistra datu uzturēšanai, par ko līdz šim valstij maksāja privātie, nelietderīgi izmantos nodokļu maksātāju naudu.

Uzņēmēji lūdz arī Konkurences padomi izvērtēt likumprojektu un sniegt savu atzinumu.

Likumprojekta virzītājai Tieslietu ministrijai uzņēmēji nelūdz pilnīgi neko, tikai informē par savu viedokli, norādot, ka likumprojekta izvērtēšanā jāiesaista arī Ekonomikas un Ārlietu ministrijas, jo uzņēmumos veiktas arī ārvalstu investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Vēstuli Tieslietu ministrijai bez trim pieminētajiem uzņēmējiem parakstījis arī akciju sabiedrības Kredītinformācijas birojs valdes priekšsēdētājs Jānis Timmermanis.

Nevarēs pārbaudīt biznesa partnerus

Piemēram, vēstulēs ministrijām atgādināts, ka dokumentu pieejamība no UR reģistrācijas lietām ir īpaši svarīga Moneyval prasību izpildei. Klientu padziļinātu izpēti nav iespējams veikt bez dokumentu pieejamības. «Ņemot vērā augstāk minēto, uzskatām, ka likumprojektā jānorāda, ka publiskās daļas dokumenti ir pieejami arī atkalizmantošanā.

Šādu pozīciju vairākas organizācijas, t.i., Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, kā arī Konkurences padome pauda jau 2018. gada februārī MK noteikumu Nr. 191 izskatīšanas un saskaņošanas gaitā. Vēršam uzmanību, ka augstāk minētā ierobežojuma dēļ AML (t.i., naudas atmazgāšanas novēršanas) likuma subjektiem jau no 2018. gada 1. augusta vairs nav pieejami šie dokumenti vispār, t.i., ne atkalizmantotāju nodrošinātajos servisos, ne arī UR tiešsaistes servisos, līdz ar to praksē jau šobrīd ir apgrūtināta AML (Moneyval) prasību izpilde klientu izpētē,» teikts vēstulēs.

Konkurences kropļošana

Runājot par brīvu konkurenci datu tirgū, uzņēmēji atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu. Tajā teikts, ka «atļauja atkalizmantot publiskā sektora struktūru turējumā esošos dokumentus sniedz papildu labumu gan tiešajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā, gan daudzos gadījumos arī pašai publiskā sektora struktūrai, jo tiek veicināta pārredzamība un pārskatatbildība, turklāt atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes ļauj attiecīgajai publiskā sektora struktūrai uzlabot savāktās informācijas kvalitāti un savu uzdevumu izpildi. Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta atbilstību Direktīvas prasībām un iekļaut atsauci uz Direktīvu Anotācijā. Ņemot vērā visu augstāk minēto, uzskatām, ka likumprojekta 4.10. panta vienpadsmitās daļas redakcija ir pretrunā augstāk minētajai Direktīvai».

Proti, pretrunā minētajai direktīvai ir likumprojektā paredzētais, ka «Uzņēmumu reģistra reģistru informācijas saņēmējam nav tiesību atkalizmantot dokumentus no tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrācijas lietām, izņemot gada pārskatus un citus pārskatu dokumentus.»

Uzņēmēji skaidro, ka, finansējot no budžeta līdzekļiem tādu pakalpojumu izstrādi, kuri jau eksistē brīvajā tirgū, saskatāmas negodīgas konkurences pazīmes: «Mūsu skatījumā, pakalpojumu izstrāde un nodrošināšana ir jāveic privātajam sektoram.»

Vēstulē Konkurences padomei cita starpā uzņēmēji norāda: «Jāņem vērā, ka informācijas tirgu ietekmēs ne tikai UR, bet arī Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošā valsts kapitālsabiedrība Latvijas Vēstnesis. Proti, jau gandrīz 20 gadu oficiālajā publikācijas vietnē Latvijas Vēstnesis tiek publiskota daļa no UR reģistros ierakstāmajām ziņām. No Latvijas Vēstneša publiskotā 2018. gada pārskata redzams, ka ieņēmumi no sludinājumiem pārsniedz 1,3 milj. eiro gadā, no kuriem lielākā daļa ir saistīta ar oficiālajiem paziņojumiem par UR reģistros reģistrētajiem juridiskajiem faktiem. Šis publiskošanas kanāls tiek nodrošināts, pamatojoties uz uzņēmēju/privātpersonu veiktajiem maksājumiem par publikāciju Latvijas Vēstnesī.»

Viņi lūdz Konkurences padomi «izvērtēt likumprojektu un anotāciju, jo uzskatām, ka tas tiešā veidā skar konkurences aizsardzības un ierobežošanas jautājumus».

Valsts naudas šķērdēšana

IT speciālisti pauž neizpratni par likuma grozījumu autoru vieglprātīgo attieksmi pret valsts budžeta līdzekļiem: «Likumprojektā paredzētais pakalpojumu apmērs faktiski ir līdzvērtīgs jau 2018. gada aprīlī noteiktajam, mainās tikai atsevišķiem pakalpojumiem piegādes nosacījumi, proti, dažiem pakalpojumiem nav nepieciešams nodrošināt lietotāju autentificēšanu un pakalpojumu apmaksas pārbaudi, jo tos paredzēts piedāvāt bez maksas. Līdz ar to tas rada neizpratni, vai šādu izmaiņu nodrošināšanai papildus jau ik gadu iebudžetētajiem līdzekļiem 869 872 eiro apmērā vēl nepieciešams pieprasīt 1,95 milj. eiro 2020. gadā, bet no 2021. gada - 1,39 milj. ik gadu. Turklāt, iepazīstoties ar likumprojekta Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā anotāciju un tās pielikumiem, secināms, ka pretēji likumprojekta anotācijā paredzētajam, kur noteikts «Papildus amata vietas netiek veidotas, tās tiek daļēji reorganizētas Uzņēmumu reģistra esošo amata vietu ietvaros», tomēr paredzēts, ka šo izmaiņu veikšanai UR tiks izveidotas 23 jaunas amata vietas, no tām astoņas valsts notāra vietas, četras sistēmu administratoru, septiņas sistēmanalītiķu un četras klientu apkalpošanas speciālistu vietas. Ņemot vērā to, ka jānodrošina informācijas bezmaksas piekļuve, nav saprotams, kādēļ šajā gadījumā jāpieprasa papildus astoņas valsts notāra vietas.»

Jāatgādina, ka Neatkarīgā jau 14. augustā par Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas izlolotajiem grozījumiem UR likumā pauda viedokli: «Bordānisti ieplānojuši daudzmiljonu afēru Uzņēmumu reģistrā.» Neatkarīgā arī atklāja, kurš būs patiesais labuma guvējs, ja likumprojekts tiks apstiprināts, - tā būs a/s Emergn.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats