21. septembris, Sestdiena
Vārda dienas: Matīss, Modris
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Ar ko jārēķinās Latvijai Lietuvā saceltās kodolpanikas dēļ?
Ar ko jārēķinās Latvijai Lietuvā saceltās kodolpanikas dēļ?
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 27. augusts 2019, 11:48
Pirms nepilniem desmit gadiem tika plānots, ka Visaginā – pārdesmit kilometrus no Lietuvas un Latvijas robežas – Baltijas valstis uzbūvēs kopīgu atomelektrostaciju, kas sāktu darboties 2020. gadā. Projekts izgāzās, un lietuvieši tagad metušies apkarot topošo spēkstaciju Baltkrievijā, jo baltkrievi it kā uzprojektējuši un būvē nedrošu kodolobjektu. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra neko tādu neapstiprina.

Likumsakarība ir tāda, ka divas jaudīgas enerģijas ražotnes viena blakus otrai nevar izdevīgi pastāvēt. Ja uzceltu atomelektrostaciju (AES) Visaginā, nebūtu jēgas no Astravjecas. Visaginu neuzcēla, pat neraugoties uz to, ka pa vienam miljardam katra leišu vadītajam projektam piesolīja arī Igaunija un Latvija. Turpretim Astravjecas spēkstacijas celtniecība Baltkrievijā straujiem soļiem tuvojas noslēgumam. 2011. gadā, kad Baltijas valstu valdības vēl tikai runāja par projektu, baltkrievi jau sāka rakt būvbedri. Plānots, ka elektrostacija sāks darboties jau nākamgad.

Par joda tabletēm

Lietuva paziņojusi, ka elektrību no Astravjecas nepirks, jo tā būs nedrošā ceļā iegūta, un sabiedrības satraukuma līmenis vēl vairāk tiek palielināts, publiski izziņojot milzīgu joda tablešu iepirkumu. Tādas tabletes jālieto, lai vairogdziedzeris neuzkrātu radioaktīvo starojumu vai uzkrātu mazākā daudzumā. Lietuvas valdība tās izdalīs iedzīvotājiem. Protams, Astravjeca ir tuvu ne tikai Lietuvai, bet arī Latvijai. No Daugavpils spēkstacijas jaunbūve atrodas nepilnu 200 kilometru attālumā. (Visagina atrastos desmitkārt tuvāk.) Te vietā jautājums, vai arī Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu mājas aptieciņās glabāt joda tabletes. Aptiekā tādas patiešām ir iespējams nopirkt - 10 eiro par 20 tablešu iepakojumu.

Zāļu aprakstā skaidrots, ka pēc kodolreaktoru avārijām iespējama radioaktīvā joda izotopu izplūde. Piesārņojuma gadījumā radioaktīvais jods tiek uzņemts vairogdziedzerī. Lai neļautu organismam uzņemt radioaktīvo jodu, jāuzņem neradioaktīvais jods (piemēram, kālija jodīda veidā) pirms kodolavārijas vai tās laikā. Joda tabletes drīkst lietot tikai pēc oficiālas valsts institūciju informācijas saņemšanas par notikušu kodolavāriju, piemēram, pa radio vai televīziju.

Teorētiski arī Latvijas normatīvajos aktos noteikts, ka kodolavārijas gadījumā atbildīgo iestāžu - Veselības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta -, kā arī pašvaldību pienākums ir nodrošināt iedzīvotājus ar joda terapiju. Taču šobrīd neizskatās, ka Latvijas institūcijas būtu tik satraukušās kā kolēģi Lietuvā. Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs tam sniedz šādu skaidrojumu:
«Lietuvas satraukumu izprotam, jo AES izvietota tuvu tās robežai ar Baltkrieviju, kā arī salīdzinoši tuvu galvaspilsētai Viļņai. Ar to izskaidrojama Lietuvas plānotā joda tablešu iegāde. Turpretī Latvijas gadījumā nav aktuālas nepieciešamības visus iedzīvotājus nodrošināt ar joda tabletēm, jo tuvākās teritorijas Latvijā ir vismaz 100 km no Baltkrievijas AES. Joda tablešu iepirkuma lietderība jāizvērtē, ņemot vērā apdzīvoto vietu attālumu no AES.»

Aģentūra drošības problēmas nesaskata

Tiktāl par tabletēm, bet Valsts vides dienests atsaucas arī uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras organizētajām misijām Baltkrievijā, kurās secināts, ka nepieciešamie drošības pasākumi topošajā AES tiek ievēroti.

Publiskā atskaite par šo vizīti lasāma arī aģentūras mājaslapā. Tajā atzinīgi novērtēti Baltkrievijas AES operatora centieni nodrošināt stacijas drošību līdz tās palaišanai komerciālas darbības režīmā. Uzslavēta apkārtējo iedzīvotāju avārijas apziņošanas sistēma, ugunsdzēsības daļas patvēruma drošība, kā arī speciāla kontroles paneļa esamība pārvietojamu iekārtu uzraudzībai avārijas gadījumā. Eksperti to novērtējuši kā pārņemamu praksi citviet industrijā.

Savukārt pie rekomendācijām minēta ekspluatācijas programmu pārvaldības nodrošināšana, kontroles pasākumi AES iedarbināšanas gaitā, tostarp lai nepieļautu nepiederošu objektu iekļūšanu sistēmās, kā arī programmas ieviešana ekspluatācijas iekšējās un ārējās pieredzes uzkrāšanai. Pamatā papīru darbi, bet ne vārda par to, ka AES būtu potenciāli nedroša, kā to traktē lietuvieši.

Droši vien ir jābūt kodolfiziķim, lai izvērtētu, vai baltkrievu reklāmas rullīšos stāstītais par jaunākās paaudzes AES superdrošību pilnībā atbilst patiesībai. Tur ir salīdzinājumi ar Černobiļu, ar Fukušimu, skaidrots, kāpēc šī stacija būs daudzkārt labāka un drošāka. Tas tiesa, ka pēc šīm abām avārijām kodolenerģētika tiek stigmatizēta, lai gan paši kodolfiziķi to uzskata par efektīvu un salīdzinoši drošu enerģijas ieguves veidu.

Latvijai Latvija pirmajā vietā

Kodoldrošības un radiācijas drošības ekspertes Aigas Zvirbules pieredzē ir gan atrašanās uz kodolreaktoru jumtiem, gan piedalīšanās drošības incidentu seku novēršanā. Pati rokās ir turējusi kodoldegvielas elementu. Taču baltkrievu AES dēļ apgādāties ar joda tabletēm viņa negrasās. Eksperte joprojām uzskata, ka, samērojot pret ieguvumu, kodolenerģētikā risks nav vērtējams kā augsts. Daudz enerģijas pret proporcionāli mazu naudu un milzīgs devums zinātnei. Eksperte pauž nožēlu, ka Latvijai nav izdevies saglabāt Salaspils kodolreaktoru, kas varēja nodrošināt nozīmīgu zinātnes attīstību. Un arī par Lietuvu, kurai neizdevās saglabāt Ignalinas AES un neizdosies uzbūvēt Visaginu. Savukārt apgalvojumi, ka baltkrievi tagad būvē nedrošu spēkstaciju, šķiet nepārliecinoši - drīzāk te saskatāmas ekonomiskās un politiskās intereses.

Netieši šādu tēzi apliecina nule pieņemtais Latvijas valdības lēmums. Ja lietuvieši, kas Baltijā kontrolē elektrības iegādi no Baltkrievijas, pildīs draudus un šo enerģijas avotu pilnībā slēgs, imports tiks pārnests uz Latvijas robežu, jo trūkstošās jaudas kaut kur ir jāņem. Ja tas netiktu darīts, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, elektrības tarifi celtos par 5%. Lietuvas amatpersonas jau izteikušas nožēlu par šādu Latvijas lēmumu, bet, kā paskaidrojis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Latvijai tās nacionālās intereses ir pirmajā vietā.

Radiācija dabiskajā fona līmenī

Kas attiecas uz mūsu pašu drošību - Latvijā ir tikai divi objekti, kuros uzkrāts radioaktīvais starojums. Tas ir Salaspils zinātniskais kodolreaktors, ko Latvija jau 30 gadus nespēj likvidēt, un radioaktīvo atkritumu glabātava Radons. Taču ne vienā, ne otrā nav kodoldegvielas, kas teorētiski varētu izraisīt kodolavāriju. Jāraizējas tikai par noplūdēm. Savukārt par to, ja avārija notiktu kaimiņos, pašlaik tiek domāts, sacerot jauno civilās aizsardzības plānu. Plāna projektā ir sadaļa gan par kodolavārijām, gan radiācijas noplūdēm, un pašlaik dokuments atrodas starpministriju saskaņošanas procesā. Taču arī bez visa plāna Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests turpinot uzlabot aprīkojumu un procedūras, lai nepieciešamības gadījumā pamanītu un reaģētu uz radiāciju. Iegādāti 55 jauni radiometri, un no šī gada visas VUGD daļas un posteņi ir apgādāti vismaz ar vienu individuālo radiometru-dozimetru.

Jāatgādina - pēdējais kodolincidents notika 8. augustā Krievijā netālu no Arhangeļskas. Militāro izmēģinājumu poligonā uzsprāga reaktīvais dzinējs, pēc kā apvidū īslaicīgi paaugstinājās radioaktīvais fons. Taču līdz Eiropai radiācija nenonāca. Kā ziņo Valsts vides dienests: «Pēc negadījuma Krievijā Latvijas monitoringa stacijās nav novērots radiācijas līmeņa paaugstināšanās virs dabiskā fona līmeņa.»





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats