23. septembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvijas pasts investēs ar Krieviju saistītā pakomātu biznesā
Latvijas pasts investēs ar Krieviju saistītā pakomātu biznesā
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 6. augusts 2019, 11:55
Joprojām trūkstot skaidrībai, kā nodrošināt drukātās preses piegādes 2020. gadā, valsts uzņēmumam Latvijas pasts parādījušās pavisam citas intereses: tas grasās ieguldīt naudu pakomātu tīkla Pasta stacija iegādē. Uzņēmumā, ar ko tiek slēgts darījums, kā patiesais labuma guvējs vēl pavasarī bija norādīts Krievijas Federācijas pilsonis Leonīds Kaļiņins, viņš joprojām ir padomē, turklāt uzņēmums ir nodokļu parādnieks.

Vēl viens pieminēšanas vērtais fakts ir iespējamā saistība ar skandalozo uzņēmumu Reller, kas tika salīgts uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām piegādāt ielūgumus pilsoņiem, taču netika ar šo darbu galā. Vairāki ziņu portāli toreiz publicēja materiālus, kuros pieļauts, ka vēlētāju neinformēšana varētu būt par apzināta krāpniecība un kaitniecība, retoriski vaicājot, vai šīs afēras pēdas neved uz Kremļa pusi.

Labuma guvējs iziet laukā

Puaro.lv par iespējamām saitēm rakstīja konkrētāk publikācijā «Vai problēmas ar vēstuļu izsūtīšanu par EP vēlēšanu iecirkņiem ir Krievijas iejaukšanās?» (27. maijs). SIA Reller piederot Marinai Mjasņikovai, un iepriekš viņa vadījusi Krievijas pilsonim Leonīdam Kaļiņinam piederošo SIA POST SERVICE. «Jautājums tātad ir - vai gadījumā īstais pakalpojumu sniedzējs nav viens un tas pats, proti, Krievijas pilsonim piederošais uzņēmums, un SIA Reller izmantots tikai, lai pasūtījumu no valsts iegūtu uzņēmums, kuram tieši akcionāros nav Krievijas pilsoņi?» retoriski vaicāts rakstā.

Neatkarīgās rīcībā ir informācija, ka tieši šobrīd valsts uzņēmums Latvijas pasts īsteno pakomātu tīkla iegādes darījumu ar uzņēmumu SIA POST SERVICE KURZEME, kam ir vistiešākā saistība ar to pašu pilsoni Leonīdu Kaļiņinu, tikai gludākai darījuma norisei viņš no uzņēmuma īpašnieku vidus izgājis laukā. Lursoft datu bāzē līdz pat 2. aprīlim viņš redzams kā patiesais labuma guvējs. Savukārt dalībnieku sarakstā īsi pirms tam palika tikai viens vienīgs ieraksts - KS BaltCap Latvia Venture Capital Fund, kurā patieso labuma guvēju noskaidrot vairs nav iespējams.

Abi līdzēji klusē

Šis ir riska investīciju fonds, kur ieguldītāju vidū parādās arī uzvārdi, kas dažādās pozīcijās bijuši POST SERVICE grupas uzņēmumos. Taču Leonīda Kaļiņina tur vairs nav. Un šo faktu Neatkarīgajai apstiprina arī SIA POST SERVICE KURZEME valdes priekšsēdētāja Austra Priede-Kļaviņa: «Kaļiņins ir viens no agrākajiem īpašniekiem, kam tagad vairs nav saistības ar šo uzņēmumu.» Ja vien neskaita faktu, ka Lursoft aktuālajos datos par uzņēmumu viņš joprojām figurē kā padomes priekšsēdētāja vietnieks. Plašāku informāciju par pakomātu tīkla pārdošanas darījumu uzņēmuma vadītāja sola pēc nedēļas vai divām.

Arī Latvijas pasts par darījumu pašlaik klusē. Neatkarīgā vēlējās noskaidrot pakomātu tīkla salīgto iegādes cenu, pārdevēju, pakomātu skaitu, apkalpošanas izmaksas un galu galā arī mērķi, ar kādu valsts uzņēmums grasās iesaistīties pakomātu biznesā. Pasta pārstāve Gundega Vārpa atsūtīja šādu atbildi: «Plānojam paplašināt un dažādot sūtījumu izsniegšanas iespējas, meklējot risinājumu ārpus pasta nodaļām, pastkastītēm, kurjeru piegādēm un sūtījumu saņemšanas vairāk nekā 50 Circle-K degvielas uzpildes stacijās. Tiklīdz būs pilna skaidrība par jauno risinājumu, sniegsim publisku informāciju.» Tātad tulkojumā - šobrīd informāciju nesniegsim.

Iespējams, ka Latvijas pastam kā valstij piederošai akciju sabiedrībai neērtības šajā darījumā rada ne tikai pakomātu tīkla tieša vai netieša saistība ar Krieviju un pilsoni Leonīdu Kaļiņinu. Informācija Lursoft datu bāzē liecina, ka SIA POST SERVICE KURZEME ir parādā valstij. Uz 26. jūliju uzņēmumam uzrādās VID administrēti nodokļu parādi 35 985,30 eiro apmērā.

Peļņa un tarifi augs

Droši vien parāds nav liela summa uz kopējā darījuma fona. Tomēr Pasta staciju tīkls, salīdzinot ar konkurentu Omniva, nav pārāk liels - kopumā Latvijā izvietoti 37 Pasta staciju tīkla pakomāti. 11 no tiem Rīgā, 26 Latvijas lielākajās pilsētās. Ja biznesa loģika prasīs paplašināties, Latvijas pastam aktuāls būs jautājums, no kā un par cik iegādāties konkrētās pakomātu iekārtas un to programnodrošinājumu. Tāpat biznesa rentabilitāti noteiks pakomātu apkalpošanas izmaksas un pieprasījums pēc šī pakalpojuma.

Latvijas pasta peļņas rādītāji aug. Aģentūra LETA ziņo, ka uzņēmuma apgrozījums pērn bija 89,11 miljoni eiro, kas ir par 17,9% vairāk nekā gadu iepriekš, un peļņa bija 2,011 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 18,7%. Tātad nauda investīcijām teorētiski ir. Turklāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegts jaunais tarifu plāns, paredzot tajā būtisku sadārdzinājumu pasta pakalpojumiem. Komisija ir pieprasījusi papildu informāciju. Bet, visticamāk, tarifi tiks celti, korespondencei tas nav darīts kopš 2008. gada. Tātad ienākumi augs vēl.

Taču nebūtu pieļaujams, ka pakomātu biznesa eksperimentiem tiek izmantotas šķērssubsīdijas uz citu pakalpojumu sadārdzināšanas rēķina. Piemēram, tām pašām drukātās preses piegādēm, kam pasts pašlaik piedāvā pat četrkāršu sadārdzinājumu.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats