11. decembris, Trešdiena
Vārda dienas: Valdemārs, Valdis, Voldemārs
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Ministri slēpjas no drukātās preses
Ministri slēpjas no drukātās preses
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 5. augusts 2019, 11:51
Nevēloties tikt atzīti par drukātās preses kapračiem, atbildīgie ministri viens pēc otra ziņo, ka neko nesaprot no avīžu un žurnālu izplatīšanas, lai gan katram šajā stāstā ir pilnīgi konkrēta līdzdalība – finanšu ministrs Jānis Reirs atbild par naudu, kultūras ministrs Nauris Puntulis par mediju politiku, satiksmes ministrs Tālis Linkaits par Latvijas pasta darbību, un visi trīs kopā – par plānu uz veselu gadu apturēt preses piegāžu apmaksu. Nozare to neizturēs.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka Ministru kabineta neizdarības dēļ joprojām nav zināms, vai valsts uzņēmumam Latvijas pasts nākamajam gadam tiks piešķirta dotācija drukātās preses piegādei. Līdzšinējais kompensācijas mehānisms beidz darboties šogad, savukārt jaunā mediju atbalsta kārtība tiek sacerēta tikai 2021. gadam. Tātad nākamā gada finansējums paliek karājamies gaisā, un tas ir pilnīgi pietiekami, lai reģionālā prese bankrotētu, bet nacionālā sastaptos ar nozīmīgu kritumu abonēšanā.

Kurš par ko neatbild

Latvijas pasts piedāvā četrkāršot preses piegādes tarifu, kas ir nepaceļams slogs mediju nozarei un vēl jo vairāk lasītājiem. Vispārējas neziņas apstākļos izdevniecības nevar slēgt līgumu ar pastu, nevar sākt abonēšanas kampaņas, nevar zināt, vai izdevējdarbība nākamgad vispār būs iespējama.

Latvijas pastam piegāžu kompensācijai nākamgad no valsts vajadzīgi nepilni seši miljoni. Satiksmes ministrija vēl pavasarī runāja par kaut kādu mistisku lētāku risinājumu, kas tā arī nav atrasts. 16. jūlijā valdības sēdes darba kārtībā likumprojekts Grozījumi Pasta likumā bija iekļauts, taču, pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas atlikts uz rudeni.

Pašreizējā situācija izraisījusi niknu mediju pretreakciju. Arī Neatkarīgā rakstīja, ka «valdība grasās nokaut drukāto presi». Savukārt ministri, šādus virsrakstus izlasot, reaģējuši gluži kā nedarbos pieķerti bērneļi un rāda viens uz otru ar pirkstu - ne jau es, bet tie tur vainīgi. Lūk, citāts no Finanšu ministrijas paziņojuma: «Par mediju politiku Latvijā atbild Kultūras ministrija, bet par VAS Latvijas pasts kompensācijām un nozares politiku - Satiksmes ministrija. Lai novērstu strauju cenu pieaugumu preses izdevumu abonēšanai, preses izdevumu pasta piegādes kompensēšanas nenoteiktību un preses izdevēju krīzi, atbildīgajām ministrijām jāpiedāvā konkrēti risinājumi problēmas risināšanai.» Bet tālāk seko pamatojums, kādēļ šis, pēc ministra domām, tik svarīgais jautājums no valdības darba kārtības šobrīd ir izņemts laukā.

Vainīgi tie tur

Finanšu ministrijas paziņojumā skaidrots, ka «saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja nozares ministrija prasa papildu finansējumu ārpus gadskārtējā budžeta veidošanas procesa, tai jāsniedz arī priekšlikumi iztrūkumu kompensējošiem pasākumiem. Ņemot vērā, ka abas ministrijas atteicās iesniegt priekšlikumus papildu kompensējošiem pasākumiem, šo jautājumu var skatīt tikai 2020. gada budžeta sagatavošanas procesā.» Tātad maka turētājs ne par ko neatbild, vainīgi tie tur.

Taču arī tiem tur drukātās preses kapraču lomu uzņemties negribas. Reaģējot uz Finanšu ministrijas paziņojumu, Kultūras ministrija nākusi klajā ar ļoti garu skaidrojumu par to, cik drukātās preses pastāvēšana ir svarīga demokrātiskai valstij, bet svarīgākais šajā vēstījumā, ka Kultūras ministrija jaunas drukāto mediju atbalsta formas sacer 2021. gadam, bet par 2020. gada finanšu pārrāvumu atbildīga Finanšu ministrija: «Koalīcijas partneri vairākkārt ir runājuši par nepieciešamību steidzami risināt radušos situāciju un sadarbības sanāksmē vienojās, ka grozījumi Pasta likumā, lai arī tie ir saņēmuši Finanšu ministrijas iebildumu, ir jāvirza uz valdības sēdi, ko Satiksmes ministrija arī darīja.» Un vispār pie pašreizējās situācijas esot vainojama valdība kopumā, jo tā nepilda valdības deklarācijas īstenošanas rīcības plāna 94.1. pasākumu, kas paredz «vismaz par vienu gadu pagarināt esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu - tādu, kāds tas ir, negrozot MK noteikumus, proti, nepalielinot preses izdevēju līdzmaksājumu».

Demokrātija nelabvēlīgos apstākļos

Arī Satiksmes ministrija nevēlas uzņemties atbildību par preses nozares mānīšanu. Preses dienests vēl ceturtdien informēja, ka ministrija noteikti komentēs Finanšu ministrijas paziņojumu. Tiesa gan, neko publiskošanai derīgu nesacerēja. Iespējams, tāpēc, ka finanšu ministrs Reirs paguva nākt klajā ar pavisam absurdu ideju - naudu preses piegāžu nodrošināšanai meklēt elektrovilcieniem paredzētajos līdzekļos. Tā raksta aģentūra LETA. It kā avīžu un žurnālu nogādāšana laukos būtu vilcienu cenā. Satiksmes ministrija tagad klusē.

Lai saprastu, ka valdības vilcināšanās nodara neatgriezenisku kaitējumu nozarei, der atgādināt, ka Latvijas mediji darbojas īpaši nelabvēlīgos apstākļos - mums ir viena no augstākajām PVN likmēm Eiropā, gandrīz pats zemākais sabiedrisko mediju finansējums Eiropas Savienībā, turklāt sabiedriskie mediji noņem reklāmas ienākumus komercmedijiem. Valdība runā vienu, bet dara otru. Vārdos - informatīvā vide ir mūsu demokrātijas un drošības garants. Darbos - nauda tiek nevis piešķirta, bet atņemta.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats