20. augusts, Otrdiena
Vārda dienas: Bernhards, Boriss
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvijas Radio valde, sūkstoties par labāko darbinieku aiziešanu, lūdz valdībai miljonu
Latvijas Radio valde, sūkstoties par labāko darbinieku aiziešanu, lūdz valdībai miljonu
Autors: NRA.lv / 15. jūlijs 2019, 13:36
Kā zināms, pirms nedēļas Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Tāpat Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsās pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas un prezidenta. Savukārt šodien Latvijas Radio valde, sūkstoties par labāko darbinieku aiziešanu, ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie visām augstāk stāvošajām Latvijas amatpersonām, lūdzot valdībai miljonu eiro.

Vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz krīzes situāciju Latvijas Radio: šobrīd finansējuma trūkuma dēļ kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte. Latvijas Radio valde, pilnībā apzinoties sarežģīto situāciju Ziņu dienestā un Latvijas Radio kopumā, aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties iesaistīties situācijas risināšanā, steidzamības kārtībā piešķirot valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā jau šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

Šodien, 15. jūlijā, Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs saņem ministriju un neatkarīgo institūciju budžeta prioritāros pieprasījumus nākamajiem trim gadiem. Tie mērosies daudzos simtos miljonu eiro, lūkojot pēc papildu naudas mediķiem un veselības nozarei, izglītības sistēmai, valsts drošībai un aizsardzībai, ceļu un infrastruktūras sakārtošanai... Virkne vēlmju un vajadzību, starp kurām arī būs mūsu, Latvijas Radio, budžeta pieprasījums. Vai to kāds pamanīs? Rūpīgi izlasīs un sapratīs, kas stāv aiz cipariem un birokrātijas standartiem atbilstošajiem aprakstiem? Atļausimies apgalvot - diezin vai, jo sabiedrisko mediju pieprasījumus jau gadiem izdevies paslaucīt zem tepiķa, reaģējot vien ārkārtas situācijās.

Tāpēc līdztekus mūsu kapitāldaļu turētāja - Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes - sniegtajām prioritātēm Latvijas Radio valde lēma nākt klajā ar atklātu vēstuli, skaidrojot Jums un sabiedrībai kopumā: Latvijas Radio atrodas uz bezdibeņa sliekšņa.

Ja visdrīzākajā laikā netiks piešķirti adekvāti resursi Latvijas Radio satura veidošanai un programmu izplatībai, būtiski pasliktināsies Latvijas informatīvās telpas drošība un sabiedrības iespējas saņemt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo.

Kā zināms, Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks, nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks, nekā Igaunijā. Ja vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā tas ir 0,1%. Valdība jau sen Mediju politikas pamatnostādnēs apņēmās finansējumu palielināt - pērn rādītajam bija jāsasniedz 0,15% no IKP, savukārt nākamgad jau 0,2%. Diemžēl redzam, ka tas palicis tikai uz papīra. Radio budžets tiek lāpīts ar vienreizējiem piešķīrumiem uz vēlēšanām, dziesmu svētkiem, valsts simtgadi un Pāvesta vizīti, neļaujot sistemātiski plānot un rēķināties ar ieguldījumiem algās, tehnoloģijās, infrastruktūrā un attīstībā.

Trīs gadu laikā Latvijas Radio ir pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Pēdējā gada laikā Ziņu dienestu vien pametuši 11 žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem komercmedijos un Latvijas Televīzijā. Nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas. Līdzīga situācija ir visā Latvijas Radio kopumā.
Mūsu finansējums atlīdzībai šobrīd ir knapi atgriezies t.s. “pirmskrīzes” līmenī. Inflācija kopš 2008. gada ir vairāk nekā 27% - faktiski nauda Radio darbinieku makos ir pat par piektdaļu mazāk, nekā pirms vienpadsmit gadiem. Tajā pat laikā darba apjoms aug, paģērot spēju iet līdzi laikam un līdztekus lineārajai apraidei veidot arī multimediālu saturu portāliem, televīzijai, sociālajiem tīkliem.

2019. gadam Latvijas Radio analītiskās kapacitātes stiprināšanai, proti, žurnālistu algām, prasīja 407 tūkstošus eiro. Diemžēl tehniskā budžeta ietvaros izdevās „izkarot” naudu vien sabiedrības saliedētības programmai un ēkas drošības sistēmai. Tobrīd jaunievēlētais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš publiski aicināja izprast, ka divu nedēļu laikā, kopš strādāja jaunā valdība, nevarot atrisināt visus sasāpējušos jautājumus, tāpēc par jaunām prioritātēm tiks lemts, izstrādājot 2020. gada budžetu.
Valdības deklarācijā ir apņemšanās stiprināt nacionālo mediju telpu un nodrošināt valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai. Arī Valsts prezidents Egils Levits, stājoties amatā, savā pirmajā uzrunā minēja, ka nepieciešamas reformas informatīvās telpas politikā, nodrošinot mediju, īpaši, sabiedrisko mediju daudzveidību un kvalitāti.

Šis ir lūzuma punkts, kad valstsvīru un lēmumu pieņēmēju solījumu atlikšana vairs nav iespējama. Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio pieprasa:

1. budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 tūkstošu eiro apmērā jau šogad;

2. budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 989,4 tūkstošu eiro apmērā 2020. gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados;

3. kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020. gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

Aicinām visas iesaistītās puses un sabiedrību kopumā atbalstīt finansējuma piešķiršanu Latvijas Radio!



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats