25. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Anšlavs, Junora
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » 4finance: Ja likumu nemainīs, cietīs mazo kredītu ņēmēji
4finance: Ja likumu nemainīs, cietīs mazo kredītu ņēmēji
Autors: Juris Paiders / NRA / 25. aprīlis 2019, 10:52
Uz jautājumiem atbild AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers.

- Šogad ir plānots ieviest ļoti ievērojamu regulējumu kreditēšanas jomā. Vai likumdošanā atļautās ekonomiskās darbības vajadzētu tik stingri regulēt?

- Mūsu nozare nepārtraukti tiek regulēta. Stingrāka regulācija sākās 2014. gadā, kad nozares uzņēmumiem ieviesa licencēšanas procesu. Katrai kompānijai tas bija salīdzinoši komplicēts laika periods, lai saņemtu licenci un lai uzņēmums būtu atbilstošs visām regulatora prasībām.

Sākot ar 2016. gadu, tika noteikti diezgan stingri procentu likmes ierobežojumi, kas darbojas joprojām, kā arī tika noteikts maksimālais - 200% - slieksnis kredīta kopējām izmaksām. Par nozari joprojām tiek izplatīta aplama informācija, ka, aizņemoties vienu summu, piemēram, simt eiro, saistību apjoms var izaugt teju vai bezgalīgi. Simt eiro aizņemies, un ar laiku saistības būs sasniegušas 1000 eiro un tamlīdzīgi. Šāda iespēja likumdošanā tika pilnībā aizliegta jau 2016. gada 1. janvārī. Maksimālo saistību griesti ir noteikti divkāršā apmērā. Piemēram, aizņemoties simt eiro, parāda apjoms nekad, nekādos apstākļos nevar būt lielāks par 200 eiro. Aizņemoties 500 eiro, saistību apjoms nekad un nekādos apstākļos nevar būt lielāks par 1000 eiro. Atmaksājot maksimālo saistību apjomu, neviens nozares uzņēmums nav tiesīgs prasīt kaut vienu eiro centu vairāk. Ir vēl viens ierobežojums, kas stājās spēkā 2016. gada janvārī. Kredītus tika aizliegts izsniegt laikā no 23.00 vakarā līdz 7.00 rītā. Taču pēc diviem gadiem, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, tika ieviesti jauni ierobežojumi. Ikvienam ierobežojumam ir jābūt loģiski pamatotam. Pirms tam ir jābūt veiktiem pētījumiem par ietekmi uz visām jomām un kā tās skars jaunais regulācijas process. Ierobežojuma mērķiem ir jābūt precīzi noteiktiem. Grozījumi, kas stājās spēkā 2019. gada sākumā, neatbilst šādiem kritērijiem. Līdz šim brīdim mēs neesam sapratuši, kāpēc ir noteikts, piemēram, tieši tāds procentu likmes ierobežojums. Līdz ar to likumsakarīgi, ka mēs vērsāmies Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu. Protams, ka mēs sekosim līdzi tam, kā notikumi attīstīsies.

- Daļa no ierobežojumiem stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, bet otrai daļai ir jāstājas spēkā tikai šī gada jūlijā.

- Jā! Daļa no izmaiņām stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Būtiskākas pārmaiņas ir šādas. Ja kredīta maksājums ir jāatgriež 30 dienu laikā un vienā maksājumā, tad maksimālā aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no Latvijā noteiktās minimālās mēnešalgas. Ja pirms tam visiem nebanku kreditētājiem maksimālā aizdevuma summa (ar šādiem nosacījumiem) bija 425 eiro, kas bija noteikti saistībā ar regulatora vadlīnijām, tad no 2019. gada 1. janvāra maksimālā aizdevuma summa bija jāsamazina līdz 215 eiro (430 eiro ir minimālā alga, un puse no tās ir 215 eiro). Vēl viens diezgan liels ierobežojums ir saistīts ar kredīta atmaksas termiņu pagarināšanu. No šī gada sākuma klients kredīta atmaksas termiņu var pagarināt tikai divas reizes. No brīža, kad stājās spēkā ierobežojums, klients trešo reizi pagarināt kredīta atmaksas termiņu vairs nedrīkst. Pēc tam klientam ir jāpiedāvā kāds cits veids, kā segt savas saistības. Mūsu uzņēmums attiecīgās izmaiņas ieviesa savos līgumos un noteikumos. No šī gada pirmā janvāra mūsu darbība ir pilnīgi atbilstoša jaunajam regulējumam. Maksimālā aizdevuma summa tika noteikta 215 eiro apmērā, un tika noteikts kredīta pagarinājuma ierobežojums - ne vairāk par jau minētajām divām reizēm. Pēc tam mēs saņēmām daudz sūdzību no mūsu klientiem. Produkts, ko mēs bijām izveidojuši atbilstoši regulācijas ierobežojumiem, ļoti daudzus mūsu klientus neapmierināja, jo nebija atbilstošs viņu reālajām vajadzībām. Lielākās sūdzības izraisīja izsniedzamās summas ierobežojumi. Vadoties no mūsu klientu vajadzībām, februāra vidū mēs ieviesām jaunu produktu. Mēs palielinājām aizdevuma summu līdz 500 eiro un samazinājām procentu likmi, kā arī noteicām, ka aizdevums vairs nav jāatmaksā uzreiz pēc 30 dienām, bet klientam ir iespēja veikt aizdevuma atmaksu pa daļām. Tas nozīmē, ka tiek veikta gan procentu, gan aizdevuma pamatsummas atmaksa. Ar katru maksājumu pakāpeniski dzēšas pamatsumma. Šāds produkts konceptuāli neatšķiras no tā, kādu to šobrīd piedāvā Latvijas komercbankas. Ja mēs salīdzinām piedāvātās summas, tad lielākās komercbankas pārsvarā kreditē savus klientus, sākot no 500 eiro.

- Kā jūs vērtējat reklāmas aizliegumu, kuram ir jāstājas spēkā 1. jūlijā?

- Sākot no 1. jūlija, stāsies spēkā ne tikai reklāmas ierobežojumi, bet arī procentu likmes ierobežojumi.

Vispirms par procentu likmes ierobežojumiem. Maksimālā procentu likme ir noteikta 0,07% dienā. Nosakot šādu maksimālo procentu likmi, ir panākts, ka Latvijā no 1. jūlija būs visstingrākais kreditēšanas regulējums Eiropā un vislētākie īstermiņa aizdevumi. Es saprotu, ka noteiktus ierobežojumus nosaka komercbankām. Komercbankas strādā ar patērētāju, noguldītāju naudu - ar klientu naudu. Mēs savukārt strādājam ar tiem finanšu līdzekļiem, kurus mēs aizņemamies starptautiskajos tirgos. Tā ir ļoti liela atšķirība. Naudas cena arī ir ļoti atšķirīga. Es ceru, ka jūs zināt, cik lielus procentus pašlaik bankas maksā klientiem par noguldījumos turēto naudu.

- Lielākā daļa klientu par konta atlikumu nesaņem neko.

- Savukārt mums procenti ir jāmaksā starptautiskajiem aizdevējiem, un te procentu lielums ir ievērojami lielāks. Pārmaiņu sekas nozīmē, ka mazu summu aizdevumi uz maziem termiņiem vairs nebūs pieejami, jo aizdevējiem tie kļūs nerentabli. Pēc 1. jūlija izmaiņām patērētājam, ja būs nepieciešamība aizņemties, būs jāaizņemas lielākas summas uz lielākiem termiņiem.

- Kāpēc mazu summu aizdevumi uz maziem termiņiem vairs nebūs pieejami?

- Paņemsim vienu piemēru. Kā aizdevuma ekonomika izskatās pašlaik. Klients aizņemas 100 eiro uz 30 dienām. Pēc 30 dienām klientam ir jāatdod aizdevums kopā ar komisijas maksu 7,50 eiro apjomā jeb jāatmaksā simt septiņi eiro un 50 centu. Vai tas ir vai nav dārgi? Komercbanka par 500 eiro kredīta dokumentu noformēšanu var paprasīt simt eiro. Tas ir tāpēc, ka bankas ir ieinteresētas izsniegt aizdevumos daudz lielākas summas un uz daudz lielākiem termiņiem. Komercbankā vidējais kredīta apjoms ir virs desmit tūkstošiem eiro. Simt eiro par dokumentu noformēšanu būs neatkarīgi no tā, vai kredīts ir par minimālo vai maksimālo summu.

Kā izskatīsies aizdevuma matemātika brīdī, kad stāsies spēkā maksimālās procentu likmes ierobežojumi, nosakot to 0,07% dienā? Piemērs tas pats. Klients aizņemas 100 eiro uz 30 dienām. Pēc 30 dienām klientam būs jāatmaksā simt divi eiro. Maksimālā procentu summa simt eiro aizdevumam uz vienu mēnesi būs divi eiro. Jebkuram uzņēmumam mērķis ir pelnīt naudu. Tas attiecas arī uz nebanku sektora kreditētājiem.

Par ikvienu klientu mums ir jāpārbauda informācija parādu piedziņas datubāzēs, mums ir jāpārbauda kredītu reģistra informācija. No 1. janvāra mums ir obligāti jāpārbauda klientu maksātspēja Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē, pieprasot izziņu par ienākumiem. Mums ir jāpārbauda klienta dati Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā. Vai tāds cilvēks vispār eksistē? Vai viņš ir dzīvs vai miris, kāda ir viņa deklarētā dzīvesvieta utt. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, šīs izziņas cena ir tieši divi eiro.

- Tas ir tieši tikpat, cik lieli būs ienākumi no uzņēmuma iespējamajiem ienākumiem, aizdodot 100 eiro uz 30 dienām par maksimālo procentu likmi.

- Tieši tā! Tad ir jautājums, kā šādos apstākļos varēs darboties mūsu nozares uzņēmumi? Es esmu pārliecināts, ka daļa no mūsu nozares spēlētājiem no tirgus vienkārši aizies. Pirmās indikācijas attiecībā uz nozares spēlētāju aiziešanu ir redzamas. Salīdzinoši lielas kompānijas, jau sākot ar šī gada februāri, jaunus aizdevumus neizsniedz.

- Kā jaunais regulējums ietekmēs jūsu darbību?

- Šobrīd no simt klientiem, kuri mums aizpilda kredīta pieteikumu, mēs, ar esošo likmes regulējumu, finanšu līdzekļus izsniedzam tikai un vienīgi 30 patērētājiem, tātad tikai 30% no visiem kredītu gribētājiem kvalificējas mūsu kritērijiem. Mēs pārbaudām ikvienu kredīta pieprasījuma atbilstību ļoti lielam kritēriju skaitam (apmēram 4000 līdz 4500 visdažādāko kritēriju), kuros ietilpst kredītu vēsture u.c. informācija. Ja kāds aizņemas no telefona, tad mēs pārbaudām, vai ar šo telefonu kāds cits jau ir aizņēmies, vai viņš ir samaksājis parādus utt. Mēs vērtējam kredīta pieprasītāja atrašanās vietu. Ja tā ir Beļģija, Lietuva, Latvija vai Zviedrija, tad liela riska nav. Ja kredīta pieprasījumu iesniedz no SIM kartes, kas atrodas Nigērijā, kas ir plaši pazīstama kā krāpnieku darbības vieta, tad mēs izsniegsim kredītu tikai tad, ja varēsim personīgi sazināties ar šo cilvēku utt. Mēs vērtējam, vai telefona numurs ir priekšapmaksas vai pēcapmaksas, vai numuram ir mainīts operators. Mēs vērtējam, kad ir izveidota e-pasta adrese. Ja tā ir izveidota pirms divām dienām, tad tas ir augsts risks, tad, visticamāk, kaut kas nav kārtībā, mēs zvanīsim un pārbaudīsim. Visa šī informācija, ko sauc par digitālo nospiedumu, tiek ievietota risku izvērtējuma modelī, kas nosaka, vai pieprasījums vispār var kvalificēties kredītam un, ja var, tad cik lielai ir jābūt procentu likmei. Ar esošo regulējumu mūsu kritērijus iztur tikai un vienīgi 30% kredītu pieprasījumu. Kad stāsies spēkā jaunais regulējums, tad, visticamāk, tie būs tikai un vienīgi 10 cilvēki no simt cilvēkiem.

- Cik liels ir atmaksāto kredītu īpatsvars ar pašreizējo regulējumu?

- Tiem uzņēmumiem, kuri aizdotu jebkuram - simt cilvēkiem no simta -, rādītāji būtu slikti. Mēs vērtējam, cik no klientiem nav atmaksājuši kredītu līdz 90. kavējuma dienai. Tas ir starptautiski pieņemts standarts. Atbilstoši šim standartam, mums finanšu līdzekļus atgriež 95% no visiem klientiem. Piecos atlikušajos procentos ietilpst gan tie, kuri vai nu nevar, vai arī negrib maksāt, gan tie, kuri pa šo laiku ir zaudējuši dzīvību, gan tie, pret kuriem ir ierosināts maksātnespējas process, gan personas, pret kurām tiek uzsākta izmeklēšana par krāpšanu. Mums identificēti krāpnieciski darījumi ir starp pieciem un desmit gadījumiem mēnesī, bet uz mūsu apjomu tam nav lielas ietekmes. 2018. gadā mēs izsniedzām kredītus par 120 miljoniem eiro.

- Kādas jūs prognozējat sekas, ja daudzi pašreizējie licencētie aizdevēji no tirgus aizies?

- Ja legālie spēlētāji aizies, un tas jau pašlaik ir redzams, tad viņu vietu ieņems pelēkā sektora spēlētāji - nelegālie aizdevēji, kuriem nav licences un kuri neizmanto civilizētas metodes nedz klientu apkalpošanā, nedz aizdevuma atgūšanā un parādu piedziņā.

- Es teiktu, ka dažkārt izmanto visai raupjas metodes.

- Mēs jau tagad sekojam līdzi procesam, kas notiek ar nelegālajiem aizdevējiem. Pirms diviem gadiem nelegālo aizdevēju tirgus bija tukšs. Tagad viss ir sācies no jauna. Nozares regulējuma pastiprināšana deva grūdienu pelēkā sektora izaugsmes sākumam. Ja kāds pakalpojums kļūs nepieejams, tad daudzi klienti sāks meklēt iespēju aizņemties pelēkajā sektorā, taču pelēkajā sektorā tāda lieta kā patērētāju aizsardzība vispār neeksistē. Nepārdomātas pārmaiņas kreditēšanas nozarē rada risku nelicencētajai kreditēšanas nozares attīstībai un ēnu ekonomikas attīstībai.

Par reklāmas ierobežojumiem. Sākot ar 1. jūliju, spēkā stāsies reklāmas ierobežojumi. AS 4finance neiebilst pret to, ka tiek noteikti reklāmas ierobežojumi. Taču reklāmas ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem. Ja nakts laikā mēs nedrīkstam sniegt savus pakalpojumus, tad nakts laikā var noteikt reklāmu aizliegumu. Ierobežojot kredītu pieejamību jauniešiem, var noteikt reklāmas ierobežojumus jauniešiem domātajos raidījumos. Taču reklāmas ierobežojumi nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā tikai uz mūsu nozari. Ja pastāv ierobežojumi, tad tiem ir jābūt līdzvērtīgiem un jāattiecas uz visiem vienādi - gan uz komercbanku, gan uz nebanku sektora finanšu pakalpojumiem.

Diskusijas par reklāmas ierobežojumiem notiek. Mēs ļoti ceram, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas tiks uzklausītas visas iesaistītās puses. Mēs viennozīmīgi aicinām, lai Saeimas lēmumi nedeformētu konkurenci. Mēs neiejaucamies valdības vai Saeimas darbā un respektēsim jebkuru lēmumu. Tomēr ceram, ka lēmumi būs izsvērti.

- Pagājušajā gadā AS 4finance sasniedza ļoti labus rezultātus. Manuprāt, daudzi nav sapratuši, ka tikai neliela daļa no jūsu peļņas attiecas uz Latviju.

- AS 4finance ir starptautisks uzņēmums, kas šobrīd darbojas 12 Eiropas valstīs un divās Latīņamerikas valstīs - Meksikā un Argentīnā. Latvijā mēs strādājam ar četriem zīmoliem - SMScredit.lv, Vivus.lv, Ondo.lv, Kimbi.lv. Šo biznesu aizsāka 2008. gadā Rīgā, kur vēl joprojām atrodas mūsu grupas centrālais ofiss. Starptautiskajiem uzņēmumiem tā ir visai reta tendence. Kopumā mēs nodarbinām 3400 darbinieku, aptuveni 400 strādā centrālajā birojā Rīgā, no tiem 110 darbinieki nodrošina biznesa procesus un klientu apkalpošanu Latvijā.

Patiešām, Latvijas mediju telpā ļoti bieži tiek nekorekti interpretēts gan AS 4finance (darbojas ar zīmolu SMScredit.lv) apgrozījums, gan AS 4finance peļņa. 2018. gadā visa AS 4finance peļņa bija 66,8 miljoni eiro. Taču šī peļņa ir no visām valstīm, kurās uzņēmums darbojas. Tā kā AS 4finance Latvijā ir saņēmis licenci, bet šobrīd darbojas 14 valstīs, mēs tieši neizdalām atsevišķi peļņu, kas tiek iegūta tikai no Latvijas SMScredit.lv zīmola. Vērtējot 2018. gada rezultātus, mums Latvijā apgrozījums bija 37,7 miljoni eiro, bet peļņa bija aptuveni 8 miljoni eiro. 28% no visas peļņas ienāk no Polijas, 17% - no Spānijas, 9% - no Dānijas, un tikai 7% no peļņas ienāk no Latvijas. Mūsu uzņēmums citās valstīs kopā nopelna astoņas reizes vairāk nekā Latvijā. Savukārt ar nodokļiem ir pretēji. 2017. gadā mēs esam Latvijā samaksājuši nodokļus 10,1 miljona eiro apjomā. Manuprāt, mēs esam vienīgais uzņēmums Latvijā, kas šeit nodokļos samaksā vairāk nekā nopelna.

- Ja jūsu biznesa darbību sāks būtiski ierobežot, tad ekonomiskā loģika diktē, ka jūs izskatīsiet iespēju ekonomisko darbību pārvietot uz citu ES dalībvalsti?

- Tā kā mūsu regulators un arī Ekonomikas ministrija ir norādījusi uz vairākām kļūdām regulējumā, mēs ļoti ceram, ka šīs kļūdas tiks izlabotas. Ar maksimālās procentu likmes ierobežojumiem, nosakot tos 0,07% apmērā dienā, kuriem ir jāstājas spēkā no 1. jūlija, kreditēšanas uzņēmumiem būs neiespējami strādāt. Es ceru, kļūdas tiks izlabotas. Ja izmaiņas netiks pieņemtas, tad lielākais zaudētājs noteikti būs patērētājs. Tieši patērētāju interesēs ir radīt iespēju aizņemties nelielu summu uz īsu termiņu.

Foto: F64 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats