22. aprīlis, Pirmdiena
Vārda dienas: Armanda, Armands
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Ko paredz ministra Jura Pūces piedāvātā reģionālā reforma
Ko paredz ministra Jura Pūces piedāvātā reģionālā reforma
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 11. aprīlis 2019, 10:54
35 pašvaldības. No tām divas ar republikas pilsētas statusu – Rīga un Jūrmala. Pārējās – ir novadu pilsētas un novadu pagasti. Attiecīgi pašvaldības tiks veidotas ap attīstības centriem, gluži kā padomju laikos rajoni. Tāds ir jaunais administratīvi teritoriālās reformas piedāvājums. Skaidrībā jātiek līdz rudenim.

Uz prezentāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pašvaldību vadītāji vakar pulcējās, iepriekš faktiski neko nezinot par reformas būtību. Vienīgi ielūgums un tik daudz fona informācijas, cik dienu iepriekš medijos izskanējis. Nevar teikt, ka ministra Jura Pūces piedāvātā karte būtu kas radikāli jauns. Par atgriešanos pie rajonu mērogiem daudz tika runāts arī iepriekšējās reformas norises laikā līdz 2009. gadam, taču toreiz apvienošanās bija brīvprātīga, otrā līmeņa pašvaldības tā arī netika izveidotas, un rezultātā pašlaik Latvija ir sadalīta 112 pašvaldībās.

Par maz māmiņu!

Savā starpā pašvaldības atšķiras gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas, gan ienākumu ziņā, bet pienākumu apjoms visām ir vienāds. Daudzas ļoti labi tiek galā, daudzām dažādu iemeslu dēļ nesekmējas. Bet Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma kritērijiem neatbilst jau 59 teritorijas. Galvenokārt tas ir saistīts ar iedzīvotāju skaita sarukumu valstī, un prognozes, ko pasākumā prezentēja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, liecina par depopulācijas turpināšanos visā valstī. Iedzīvotāju skaita pieaugums gaidāms vien Rīgā un Pierīgā. Bērnu skaits uz vienu māmiņu turpinās augt, taču demogrāfiskās bedres dēļ māmiņu ir par maz. Tāpēc sabiedrība turpinās nosirmot: «Gatavojamies sudraba ekonomikai!» To, kur ekonomiskā aktivitāte vēl saglabājas, rāda elektroenerģijas patēriņa karte. Kur skaitītāji griežas, tur kaut kas notiek, un griežas ap attīstības centriem. Vēl vienu faktoloģiski emocionālu slāni ministra Pūces reformai aptina Latvijas mobilā telefona prezidents Juris Binde. Kopā ar Latvijas Universitātes pētniekiem varenos algoritmos salikti visi Latvijas iedzīvotāju telefona zvani divu gadu periodā - šie lielie dati parāda iedzīvotāju saimniecisko ģeogrāfiju, aktivitāti, pārvietošanos, iekšzemes kopprodukta tendences konkrētā teritorijā un pat to, ka visiem kopā mums svarīgākās dienas gadā ir 31. decembris un 8. marts. Arī šie absolūti zinātniskie dati no ministrijas puses tiks izmantoti, lai pārliecinātu tos, kuri piedāvāto karti vēlēsies grozīt.

Pastāvēšanas kritēriji

Pūce nepiedāvā nekādu revolūciju. Faktiski viņa karte daudz neatšķiras no tās, ko sazīmēja iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda darbinieki, un tie paši cilvēki vien ir zīmējuši Pūces karti. Atšķirība tikai tā, ka iepriekšējā valdība nebija uzstājīga, un teritoriālā reforma tās izpildījumā pārtapa par mistisku brīvprātīgu sadarbības teritoriju veidošanu, līdz iznīka pavisam. Kopumā tas atbilda pašvaldību vairākuma ieskatam, ka tās ir neatkarīgas pārvaldes institūcijas, un Saeima tām neko nedrīkst uzspiest.

Taču Juris Pūce ir apņēmies uzspiest. Tas, ka apvienošanās būs obligāta tieši atbilstoši uzzīmētajai kartei, prezentācijā neizskanēja, taču ministrs norādīja, ka vajadzēs visai pārliecinošus argumentus, lai mainītu pašvaldību izveides kritērijus. Saskaņā ar ieceri tie ir astoņi:

Vienota ģeogrāfiskā teritorija (piemēram, Olaines novads šobrīd sastāv no divām atsevišķām daļām).

Novada teritorijā ir savs attīstības centrs (izņemot Pierīgu).

Pierīgas pašvaldībā ne mazāk kā 15 000 iedzīvotāju.

Novada pašvaldība patstāvīgi nodrošina autonomo funkciju izpildi.

Novadā ir iespējama ilglaicīga ekonomiskā attīstība un nozīmīgu investīciju piesaiste.

Novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola.

Novadā iespējams izveidot efektīvu pakalpojumu tīklu - nodrošināt ceļus, veselības aprūpi, komunālo saimniecību utt.

Ceļu infrastruktūra piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.

Informatīvā ziņojuma projektā, kas tiks skatīts valdībā 14. maijā, droši vien visi šie kritēriji būs detalizēti izskaidroti, bet principā no tiem izriet līdzās redzamā karte. Gan tas, ka atsevišķi novadi ir milzīgi teritorijas ziņā, piemēram, Liepājas, Ventspils un Talsu novads. Bet citi krietni mazāki. Piemēram, Līvānu novads ar 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Pierīga kartē izskatās salīdzinoši ļoti sadrumstalota, un īsti nav saprotams pamatojums, kādēļ Jūrmala vienīgā izpelnījusies tādu pašu republikas pilsētas statusu kā Rīga. Varbūt tādēļ, ka tās galvenā funkcija ir atpūta un Krievijas miljardieru apkalpošana.

Kam kura skavās krist

Nav šaubu, ka tagad sāksies lielās diskusijas un cīņas, jo ļoti daudzi novadi nevēlas pievienoties lielākiem, un daudzas pilsētas nevēlas dalīties labumos ar vājākām pašvaldībām. Deputātu kopējais skaits un tātad sabiedrības pārstāvniecība pašvaldību domēs saskaņā ar šo plānu mazināsies. Taču ir arī optimisti. Un uzskatāms piemērs te ir Ogres novads, kura draudzīgajam apskāvienam izmisīgi pretojas Ikšķile. Ogres mērs Egils Helmanis Neatkarīgajai stāsta, ka jau esošajā sastāvā novadā pagastos tiek īstenota vienmērīga attīstība. Arī pilsētai ir nepieciešamība augt, un apvienošanās ar Ikšķili būtu tikai loģiska. «Ir pilnīgi pareizi lielākām pilsētām pievienot laukus. Tas atbilst mūsu latviskajai identitātei,» spriež Helmanis. Ikšķiles mērs Indulis Trapiņš savukārt cēlās kājās un skaidroja, ka negrib biedroties ar Ogri, jo novadam šobrīd raksturīga centrtiece uz Rīgu. Līdzīga situācija ir arī Jēkabpilij. Vicemērs Aivars Kraps stāsta, ka pilsētai nepieciešams izvērsties, taču sadarbība ar Salas novadu nekādi nevedas. Tas pat no kopīgas būvvaldes atteicies.

Cits pievienojamais - Ventspils novads Ventspils pilsētai - karti uztver veselīgāk. Novada mērs Aivars Mucenieks stāsta, ka tā īsti apvienoties gan nevēlas ne pilsēta, ne novads, jo nepieciešamajā apjomā sadarbība notiek jau tagad un gluži sekmīgi. Taču nu jau Muceniekam šķiet, ka no apvienošanās nevarēs izvairīties, un ar pilsētas vicemēru jau spriests par darba tikšanās nepieciešamību. Jāsāk plānot.

Patiesībā pašvaldību sarunas sākās jau vakar ministrijas garderobē un turpināsies visdažādākajos formātos, bet šoreiz tām noteikts laika ierobežojums. Pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas valdībā, līdz septembra beigām notiks ministrijas diskusijas ar pašvaldībām, arī tikšanās ar iedzīvotājiem. Decembrī likumprojektam jābūt Saeimā, lai pieņemtu to galīgajā lasījumā līdz 2020. gada jūnijam. Tad līdz jauno pašvaldību vēlēšanām būs atlicis gads.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats