18. februāris, Pirmdiena
Vārda dienas: Kintija, Kora
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » LTV un LR dārgās ēkas atņem naudu saturam
LTV un LR dārgās ēkas atņem naudu saturam
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 13. februāris 2019, 17:13
Gan Latvijas Televīzijai (LTV), gan Latvijas Radio (LR) ēku uzturēšana prasa lielu daļu izdevumu, ko varētu ieguldīt satura ražošanai. Patlaban nav risinājuma, kā samazināt šos tēriņus, un diemžēl arī rekonstrukcijai līdzekļu nav, par jaunu ēku būvniecību nemaz nerunājot. Tāpat iecere atdot abas ēkas Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) atsaucību nav guvusi.

No LTV ieņēmumiem, kas šogad plānoti 18,8 miljonu eiro apmērā, valsts dotācija sastāda 70%, ienākumi no reklāmām - 20%, pārējie nāk no dažādu organizāciju un fondu mērķdotācijām, kā arī no ēkas un tehnikas izīrēšanas. Savukārt izdevumu, kas ir 18,42 miljoni eiro, lauvas tiesu sastāda algas (450 darbiniekiem), pārējais aiziet autortiesībām, satura ražošanai, administrācijai un mārketingam, apraidei, IT un komandējumiem, kā arī ilgtermiņa ieguldījumiem atvēlētais. Vairāk nekā miljons eiro tiks tērēts ēkas apsaimniekošanai, un tikai 566 062 eiro plānots atgūt no telpu nomniekiem. Šobrīd LTV aizņem tikai apakšējos četrus stāvus - no kopumā 37 000 kvadrātmetru izīrēti tiek 300 000, rezervē palikuši labi ja 200 kvadrātmetru, Saeimas Mediju politikas apakškomisijā skaidroja LTV valdes loceklis Ivars Priede. Savulaik bijusi iecere atdot namu Zaķusalā VNĪ, taču viņi neesot ieinteresēti to pārņemt, jo jebkurā gadījumā būs jāatrod miljons eiro uzturēšanai. Nopietni kapitālieguldījumi ēkai nav paredzēti - pamatā tikai visnepieciešamākajiem remontiem. Lai pilnībā savestu kārtībā lielo namu, vajadzētu aptuveni 30 miljonu eiro. Diemžēl Eiropas Savienības fondu līdzekļus neizdodas piesaistīt tīri formālu juridisku iemeslu dēļ, bet par aizdevuma ņemšanu nav domāts, jo tad tam jābūt pamatojumam. «Patiesībā esam uz liela sēkļa un pašu spēkiem nezinām, kā tikt ar to galā. Un tas jau nav LTV pamatuzdevums - apsaimniekot ēku un ar to pelnīt,» atzina I. Priede, piebilstot, ka tā ir skaists simbols, taču LTV patiesībā tik lielu nevajag. Nekādā ziņā pie tās neturoties, taču, ja no tās pārceļoties, tad vajag ko vietā - kaut vai angārtipa ēku. Svarīgākais - lai tur būtu labi aprīkotas studijas ar skaņas izolāciju. Arī detalizēta projekta izstrādei, līdzīgi kā tas ir ar Preses namu, būtu jārēķinās ar aptuveni miljonu eiro. Cik maksātu jaunas ēkas izbūve, varot tikai minēt.

Savukārt LR kopējais finansējums šogad plānots 9,1 miljons eiro, no tiem 7,9 miljoni ir valsts dotācija, 1,2 miljoni - pašu ieņēmumi. No tiem, līdzīgi kā LTV, lielākā daļa tiks tērēta darbinieku atlīdzībai (kopumā to ir 282 plus vēl 400 ārštata autoru) un apraidei, norādīja LR valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Satura ražošanai esot jūtams kritums, jo pērn bija lielāka dotācija sakarā ar Latvijas simtgadi. Patlaban 40% no visu piecu kanālu raidlaika aizpilda oriģinālsaturs un pamatā no privātajiem producentiem tas netiek iegādāts.

Infrastruktūrā un tehnoloģijās pēdējos gados ieguldīts ne vairāk kā 5% no apgrozījuma. Būtībā šogad LR vajadzētu papildus 1,6 miljonus eiro, un no tiem 550 000 eiro būtu nepieciešami LR ēkas renovācijas projekta izstrādei. U. Klapkalne uzsvēra, ka LR šajā namā labprāt strādātu arī turpmāk: tā ir pietiekami liela funkciju pildīšanai, turklāt būtu iespējams izbūvēt gan bēniņus, gan pagrabu. Esot jau savulaik dažādi plāni bijuši par Zaķusalas ēku un arī jaunas ēkas celtniecību, bet tā arī tas viss palicis.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats