22. janvāris, Otrdiena
Vārda dienas: Austris
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » 80,4% Bauskas novada teritorijas ir lauksaimniecības zemes
80,4% Bauskas novada teritorijas ir lauksaimniecības zemes
Autors: Daiga Stokenberga / NRA.LV / 12. decembris 2018, 16:02
Intervija ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku.

- Pavisam drīz ieskandināsim 2019. gadu. Tas ir īstais laiks apkopot šajā gadā notikušo, tāpēc vispirms jautāšu: kāds Bauskas novadam ir bijis šis - Latvijas simtgades - gads?

- Manuprāt, tas ir bijis ļoti veiksmīgs no dažādiem aspektiem. Piebildīšu, ka priekšsēdētaja amatā esmu tikai no šā gada maija. Šis periods ir bijis noslogots - novada labā esmu veltījis visas darbdienas no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo risināmo jautājumu ir bijis ļoti daudz, tostarp ielu un ceļu rekonstrukciju un citu ES atbalstīto, kā arī pašvaldības iniciēto un īstenoto projektu virzīšanā. Priecājos, ka šogad, kad valsts svinēja savu simtgadi, vairākos objektos darbi ir paveikti ātrāk, nekā plānots.

- Ilgus gadus Bauskas aktualitāte bija sporta infrastruktūras nepietiekamība. Cik zināms, šajā jomā Bauskā ir sākusies jauna ēra.

- Tā varētu teikt, jo pēdējos gados ir īstenoti vairāki Bauskai nozīmīgi sporta infrastruktūras objekti. Viens no tiem ir rekonstruētais stadions pie 2. vidusskolas. Ieguvēji ir ne tikai 2. vidusskolas audzēkņi, bet arī blakus esošās pamatskolas un bērnudārza bērni. Tagad visiem ir iespēja sportot, jo speciāla infrastruktūra skriešanai un aktīvajai atpūtai izveidota arī mazajiem bērniņiem. Savukārt vidusskolēniem aktuāla bija skriešanas un vieglatlētikas infrastruktūra. Turpat blakus atrodas arī šā gada janvārī ekspluatācijā nodotais ilgi gaidītais peldbaseins. Mēs redzam, ka Bauskai peldbaseins bija ļoti nepieciešams - praktiski visu laiku tas ir pilnībā noslogots, un brīvu laiku atrast ir grūti. Baseins ir atvērts no pulksten sešiem rītā līdz desmitiem vakarā, un tikai pašas rīta stundas un vēls vakars ir brīvi pieejams pilsētniekiem - pārējo laiku baseinā notiek peldēšanas apmācība un fiziskās sagatavotības treniņi visu novadu skolu izglītības iestāžu bērniem. Tādējādi nodrošinām, ka vismaz pusotras stundas mēnesī katram novada skolēnam ir iespēja bez maksas izmantot peldbaseinu.Tapšanas stadijā ir sporta manēža pie Bauskas bērnu un jauniešu sporta skolas, kuru ieplānots ekspluatācijā nodot nākamā gada rudenī. Jāpiebilst, ka būve nodrošinās telpas dažādu sporta veidu nodarbībām, tostarp cīņas sportam, basketbolam, volejbolam, un kopā ar stadionu jaunais objekts veidos efektīvu sinerģiju jauno sportistu treniņu procesa nodrošināšanai.

- Tradicionāli Bauskas novads piesaka atjaunotos vai no jauna būvētos objektus Gada balvai būvniecībā. Vai turpināsiet tradīcijas? Ir ar ko lepoties?

- Jā, jūsu pieminētajā konkursā Bauskas novada objekti ir saņēmuši vairākas atzinības. Pagājušajā gadā konkursa Latvijas būvniecības Gada balva 2017 laureātu vidū ir trīs Bauskas novada objekti - atzinības rakstu saņēma Bauskas novada pašvaldības restaurētā Viļa Plūdoņa muzeja klēts, savukārt kā otrs labākais publiskās ārtelpas objekts ir atzīts Sinagogas dārzs Bauskā, Rīgas ielā 35B, bet sabiedrisko jaunbūvju konkurencē kā otrs labākais objekts ir nominēta viesnīca atpūtas kompleksā Miķelis. Balvas būvniecības konkursā esam saņēmuši arī iepriekšējos gados, un šogad tradīciju turpinām - startēsim ar jau minētā peldbaseina būvi un 2. vidusskolas stadionu.

- Pēdējos gados, it īpaši šogad, daudzām pašvaldībām nākas palīdzēt risināt jautājumus par darbaspēka pieejamību novada uzņēmējiem. Vai arī Bauskas apkaimē ir darbaroku deficīts?

- Mūsu novadā situāciju diktē mazliet citi procesi - 81 procents no kopējās zemes platības ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas nozīmē, ka novada ekonomikas pamats ir lauksaimniecība, turklāt mūsdienīga lauksaimniecības produktu ražošana, kas neprasa lielu skaitu strādājošo. Lielāko darbaroku trūkumu lauksaimnieki izjūt ražas laikā, taču arī tad iztiekam ar esošajiem cilvēku resursiem. Cenšamies virzīt procesus tā, lai arī tiem, kuri šobrīd brauc uz darbu Rīgā vai citviet, būtu iespēja strādāt tepat Bauskā. Viens no šādiem projektiem varētu būt ieplānotā bioetanola rūpnīca, kurā būs ap 60 jaunas darba vietas. Būs vajadzīgi cilvēki, kuri prot strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, traktoristi, šoferi. Vienlaikus attīstās cita, ar lauksaimniecību nesaistīta uzņēmējdarbība, piemēram, iecerēts ir saules paneļu parks, kā arī stāvlaukums un viesnīca starptautisko autopārvadājumu industrijas vajadzībām.

- Viens no efektīviem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem ir biznesa inkubatori. Cik aktīvi šo iespēju izmanto Bauskas novada jaunie uzņēmēji?

- Pirms trim gadiem pieņēmām lēmumu, ka Bauskā nepieciešams biznesa inkubators. Tagad redzam, ka lēmums bija pareizs, jo interese par iespēju izmantot biznesa inkubatora priekšrocības ir pietiekami liela. Biznesa inkubators piedāvā apmācību, līdzdalību dažādos projektos un cita veida pasākumos, tādējādi rosina cilvēkus domāt un realizēt kaut arī nelielus, taču katram pašam nozīmīgus projektus. Daži no piemēriem ir divu māsu radītais ekokosmētikas ražošanas uzņēmums SIA Gusto, attīsta arī pārtikas ražošanas nozari, rokdarbus, izgatavo koka pulksteņus SIA Daba Daba, kas nonāk plašajā pasaulē.

Jauno uzņēmēju atbalstam pašvaldība ir paredzējusi arī grantu sistēmu, kuras ietvaros jaunie uzņēmēji var saņemt arī finansiālu atbalstu. Vissvarīgākais uzņēmējdarbības uzsākšanai ir iegūt pilnvērtīgu informāciju par iespējām, ko piedāvā pašvaldība, valsts un ES. Pavisam drīz novada domes ēkas pirmajā stāvā būs atvērta vienas pieturas aģentūra, kurā apmeklētāji varēs iegūt informāciju un saņemt pakalpojumus dažādās jomās, tostarp no Bauskas novada domes, Valsts zemes dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Lauku atbalsta dienesta u.c.

- Runājot par starptautiskajiem autokravu pārvadājumiem, - vai ir konkretizēts jautājums par apvedceļa būvniecību?

- Šobrīd tā valsts mērogā ir ielikta kā astotā prioritāte. Taču gribu uzsvērt, ka arī tad, ja kravas automašīnas no pilsētas aizietu, trokšņu līmenis nesamazinātos. Gadā Bausku šķērso ap 9 miljoni automašīnu. Esam aprēķinājuši, ka vidēji ik minūti caur Bausku izbrauc ap 10 līdz 15 smagā transporta vienību.

Vislabāk būtu, ja tiktu rasts infrastruktūras risinājums, lai tranzītā transports vispār neiebrauktu pilsētā, bet apbrauktu Bausku, to neskarot. Taču šādu risinājumu ir ļoti grūti atrast, jo Bauskā ir divas upes, un, lai arī kādā virzienā mēs brauktu, tās ir jāšķērso. Maldīga ir doma, ka problēma ir tikai Rīgas-Lietuvas robežas virziens cauri pilsētas centram, jo ļoti liela transporta plūsma ir arī Bauskas-Rundāles jeb Elejas virzienā.

No vienas puses, var piekrist, ka aktīvā transporta plūsma atstāj iespaidu uz pilsētas ekonomisko dzīvi, tajā pašā laikā to nevar attiecināt uz smago transportu vai tūrisma autobusiem - tie var apstāties tikai pie iebraukšanas vai izbraukšanas no pilsētas. Tātad smagais transports ekonomisko pienesumu pilsētai nedod.

- Nelielu pārsteigumu izraisīja ziņa, ka tikai tagad Bauskā ir izveidota pašvaldības policija. Līdz šim domāju, ka tāda ir praktiski katrā pilsētā. Kāds ir iemesls pašvaldības policijas izveidošanai?

- Ja Valsts policija tiktu galā ar pienākumiem, tad mums nebūtu vajadzības veidot pašvaldības policiju. Līdz šim mēģinājām iztikt tikai ar kārtībniekiem, bet šādas institūcijas kapacitāte un pilnvaras nenodrošināja Bauskas novadam visas vajadzības. Kopš šā gada pavasara, kad izveidojām pašvaldības policiju, situācija novada pagastos un pilsētā ir uzlabojusies, it īpaši attiecībā uz īpašumu kopšanu un uzturēšanu, atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldības policijas darbinieki regulāri apseko ne tikai pilsētu, bet praktisku katru dienu izbrauc arī uz citām novada apdzīvotajām vietām. Manuprāt, valstiski ir jādomā par to, lai Valsts policijai tiktu nodrošināti nepieciešamie resursi un viņi spētu tikt galā ar visiem deleģētajiem pienākumiem, tad pašvaldībām nebūtu nepieciešamības uzturēt savu policiju.

Teikšu atklāti - lielākais darba apjoms pašvaldības policijai šobrīd saistās ar cilvēkiem, sadzīves problēmu, atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumi - cilvēki mēdz izbērt atkritumus visneiedomājamākās vietās. Piemēram, Lielās talkas laikā vietās, kur tika novietoti atkritumi, un vēl nedēļu pēc tās savākto atkritumu izvešana no šīm vietām pašvaldībai papildus izmaksāja 22 tūkstošus eiro. Iedomājieties, kas tas bija par atkritumu daudzumu! Lai sakārtotu pilsētu un novada teritoriju, tas tika izdarīts. Tā nedrīkst būt - katram pašam ir jāmaksā par saviem atkritumiem, nevis pašvaldībai. Cilvēku attieksme kopumā ir jāmaina - nedrīkst visu prasīt no pašvaldības, lai tā maksā gan par atkritumu izvešanu, gan par ūdens sagādāšanu, gan piemājas celiņa remontu un tamlīdzīgi. Man kā cilvēkam, kas nāk no uzņēmējdarbības vides, tas nav saprotams - visi gaida no pašvaldības, bet paši neko nevēlas darīt, ar dažiem izņēmumiem.

- Interviju gribētu pabeigt uz pozitīvas nots. Kas, jūsuprāt, ir pats svarīgākais, par ko jāpadomā vēl šogad, lai nākotnē to realizētu dzīvē?

- Vissvarīgākais ir ģimene un mūsu bērni, kas ir nākotnes pamats. Diemžēl šobrīd ļoti daudzi sevi velta darbam un iespējai nopelnīt, nepadomājot par bērniem - par mūsu nākotni. Esmu piecu dēlu tēvs un zinu, ka laiku var atrast gan darbam, gan bērniem. Nevajag aizbildināties ar ārējiem faktoriem - jebkuru lēmumu savā dzīvē pieņemam mēs paši, paši esam radījuši vidi, kur dzīvojam, esam izvēlējušies darbu un dzīvesveidu. Ļoti bieži cilvēki sūdzas par dzīvi, bet nespēj atbildēt uz vienkāršu jautājumu: ko tu pats esi darījis, lai viss būtu labi?!



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats