18. decembris, Otrdiena
Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » BATL brīdina: Kravu pārvadājumu nozares pozitīvajai izaugsmei var būt īslaicīgs raksturs
BATL brīdina: Kravu pārvadājumu nozares pozitīvajai izaugsmei var būt īslaicīgs raksturs
Autors: bizness.lv / 6. decembris 2018, 10:42
Biedrības "Baltijas asociācija - Tranzīts un loģistika" (BATL) norāda, ka šī gada 10 mēnešos kopējais Ventspils ostas kravu apgrozījuma kritums sastādīja 2,1%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada. Tas ir otrs zemākais kritums pēc 2016. gada antirekorda. Kopumā šajā laikā caur Ventspils ostu tika pārkrautas tur pat 17 miljonu tonnu apmērā, kas ir 31% no kopējā ostu kravu apjoma, stabili ieņemot otro pozīciju pēc Rīgas brīvostas.


Vienlaikus jāmin, ka kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums gada pirmajos 10 mēnešos ir pieaudzis par 6,4%, sasniedzot 55,3 miljonus tonnu. BATL gan aicina šo izaugsmi vērtēt piesardzīgi, 

Vēl joprojām 2018. gadā, lielāko kravu īpatsvaru Latvijas ostām nodrošina tranzīta pamatkravas ogles (30%) un naftas produkti (22%) no Krievijas un Baltkrievijas. Kopā 52% no Latvijas ostu kravu apgrozījuma. Pārvadājumos pa Latvijas dzelzceļu šis īpatsvars ir vēl lielāks, ogles 45%, naftas produkti 24%, kas kopā nodrošina 69% dzelzceļa kravu. Līdz ar to, šo kravu apgrozījumu svārstības vislielākā mērā ietekmē kopējo kravu apgrozījumu.

Ivars Landmanis, biedrības "Baltijas asociācija - Tranzīts un loģistika" (BATL) valdes loceklis: "Šo kravu apgrozījums ilgtermiņā ir ar konstantu lejupslīdošu  tendenci. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un neraksturīgi vasaras sezonai nedaudz izdevies palielināt ogļu tranzīta apjomu, kas pamatā saistīts ar ierobežojumiem termināla modernizācijas laikā Ust-Lugas ostā Krievijā. Pēc modernizācijas jauda Ust-Lugas ostā ievērojami palielināsies. Ņemot vērā šo aspektu, kā arī naftas produktu kravu apgrozījuma tendences, 2019. gadā ir prognozējams kārtējais kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Tirgus dalībnieki arī intensīvi strādā pie citu kravu veidu piesaistes, to parāda atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudi, koksne, konteineri, bet ņemot vērā to īpatsvaru kopējā kravu apgrozījumā, tie nevar kompensēt galveno kravu veidu svārstības."

Asociācijas pārstāvis norāda, ka, lai Latvijas ekonomika nebūtu zaudētāja, visiem tranzīta tirgus dalībniekiem ir jāmāk strādāk kopā pēc būtības, nevis meklējot savu pašlabumu. Valsts institūciju amatpersonas nedrīkst nodalīt “savējos”, ar ko sadarbojas un palīdz, un “citi”, kuru rīcība tiek ierobežota ar dažādiem lēmumiem. Amatpersonām lēmumi ir jāpieņem Latvijas labā, nevis šauru, t.sk. attiecīgu amatperonu interesēs.

BATL uzskata, ka šobrīd ir svarīgi domāt par valsts dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas samazināšanu visā tīklā - investīcijas sliežu ceļu izmantošanas efektivizācijā, neattiecināmo izmaksu samazinājums, valsts līdzfinasējums tīklu uzturēšanā, u.tml. Nepieciešams panākt, lai Latvijas tranzīta koridoru izmaksas, rēķinot uz vienu tonnu, būtu vienlīdzīgas, neskatoties uz ostu atrašanās attālumiem. To var regulēt ar maksām par valsts infrastruktūras izmantošanu (dzelzceļa sliežu tīkli, ostu infrastruktūra). Nedrīkst veidoties situācija, kad maksas par valsts piederošās infrastruktūras izmantošanu regulē tranzīta kravu plūsmas konkurētspēju Latvijā. Tas ir iespējams, bet tam ir jābūt politiskam lēmumam ar valsts amatpersonu ieinteresētību un spēju uzņemties atbildību. 

Šī gada pirmajos 10 mēnešos otras lielākās valstī Ventspils ostas saņemto kravu apjoms pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar pērn analogu periodu, sasniedzot 2,23 miljonus tonnu. Tikmēr nosūtīto kravu apjoms ir samazinājies par aptuveni 5,5%, sansiedzot 14,7 miljonu tonnu. Ventspils ostā 33,3% apjoma veidoja beramkravas (galvenokārt ogles), 53,4% - lejamkravas (naftas produkti 50%), 13,3% - ģenerālkravas.

BATL pārstāvis aicināja domāt, kā vēl vairāk attīstīt reģionālās ostas, jo tās ir nozīmīgs mugurkauls reģionālajai attīstībai - tie ir vieni no lielākajiem darbadevējiem un nodokļu maksātājiem, kas nodrošina attīstību reģionā arī saistītajām nozarēm. 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats