EM norādīja, ka noteikumi satur prasības un kārtību finanšu noziegumu novēršanas pasākumu sekmīgai izpildei, nodrošinot, ka kredīta devēji un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji efektīvi veic finanšu noziegumu novēršanas pasākumus. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Noteikumi paredz, ka nebanku kreditētājiem jāizstrādā riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, nosakot pienākumus atbildīgajiem darbiniekiem par finanšu noziegumu novēršanas prasību izpildi, ziņošanu par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī par finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontroli.

Noteikumi arī uzliek pienākumu kredīta devējam un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam veikt individuālu riska novērtējumu. Lai piešķirtu klientam atbilstošu riska līmeni, būs jāņem vērā valsts un ģeogrāfiskie riski, kā arī riski, ko rada klienta juridiskā forma un klienta saimnieciskā, profesionālā vai personiskā darbība. Tāpat būs jāņem vērā riski, ko rada klienta izmantotie produkti vai pakalpojumi un veids, kādā klients šos pakalpojumus un produktus iegūst un izmanto.

Noteikumi iekļauj minimālu klienta riska tipu sadalījumu, kas ļauj kredīta devējiem un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem jau sākotnēji klientus iedalīt konkrētos tipos.

Ņemot vērā uz risku balstītu pieeju un vadoties no finanšu noziegumu risku novērtējuma kredīta devēji un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji noteiks arī klientu izpētes apjomu.

Noteikumi ietver prasību padziļinātās izpētes ietvaros noskaidrot informāciju arī par klienta reputāciju. EM piebilda, ka šāds pienākums tiek paredzēts, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informāciju par klientu.

EM piebilda, ka noteikumi radīs administratīvo slogu 60 kredīta devējiem un 31 parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kas saņēmuši licenci. Administratīvais slogs palielināsies arī PTAC, kas nodrošinās ar finanšu noziegumiem saistīto prasību uzraudzību.

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.