Darbaspēka jautājums būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskarsies ikviens uzņēmums Latvijā turpmākajos gados. Darbaspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Tāpat Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo septiņu gadu laikā (no 2011-2017. gadam) no Latvijas izbraukuši vairāk nekā 150 000 iedzīvotāji. Lai arī katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kuri atgriežas, joprojām šī proporcija ir ar mīnus zīmi. Tai pat laikā CSP dati liecina, ka šī gada nogalē bezdarbs Latvijā tuvosies 7%, bet nākamgad tas būs vēl mazāks. 

“No vienas puses ziņa par bezdarba līmeņa samazināšanos ir laba. No otras – jau šobrīd gandrīz katrs Latvijā strādājošs uzņēmējs ikdienā risina darbinieku deficīta problēmu, turklāt vēl viena negatīva tendence, ar kuru jārēķinās, ir, ka lielākā daļa šī brīža bezdarbnieku dažādu iemeslu dēļ patstāvīgu darbu nemaz nemeklē,” informē A. Ždans. 

Ir vairāki veidi, kā risināt darbaspēka problēmu. Piemēram, ar biznesa efektivitātes uzlabošanu, ražošanā automatizējot ražošanas procesus. Tomēr tik pat svarīgas ir investīcijas darbiniekos. 

Turpina A. Ždans: “Šodien kā vēl nekad iepriekš ir jāsaprot, ka galvenā uzņēmuma vērtība ir cilvēks. “Mani iepriecina fakts, ka visaptverošā darbinieku deficīta situācijā, mūsu uzņēmumā kadru mainība ir salīdzinoši zema, jo darbinieki uzņēmuma ilgtspējas plānos ir izvirzīti priekšplānā. Mums ir būtiska ne tika darbinieka iegūtā izglītība, bet arī kvalifikācija, zināšanas atbilstoši nozarei un darbības specifikai, konkrētā cilvēka talantu un spēju attīstība. Tāpēc ar īpašu rūpību pievēršam uzmanību, lai darbiniekam būtu iespējas sevi realizēt, būt radošam un iesaistīties uzņēmuma izaugsmes procesos. Šis pasākumu kopums nozīmē nemitīgu cilvēkkapitāla vērtības celšanu."

Vērtējot “Forevers” pieredzi, jāatzīst, ka ieguldījumi personālā attiecas uz dažāda līmeņa darbiniekiem. Lai sekotu līdzi tirgus un pasaules tendencēm, uzņēmums strādā pie LEAN sistēmas ieviešanas, kas orientējas uz ražošanas efektivitātes uzlabošanu un resursu optimizāciju. Liela daļa apmācības bijušas par pārdošanu, mārketingu, zīmolvedību, tai skaitā ražošanas darbiniekiem, lai visi vienādi izprastu zīmola un mārketinga vērtību uzņēmumā. Tāpat būtiska sadaļa attiecas uz pieredzes apmaiņu ar citiem tirdzniecības un ražošanas uzņēmumiem gan Latvijā, gan ārpus tās. Papildu uzņēmums regulāri piedalās dažādās starptautiskās izstādes un forumos. Darbinieku zināšanas nepārtraukti tiek pilnveidotas arī klientu servisa jomā. 

Jāatzīst, ka būtiski ir arī nostiprināt jauno speciālistu zināšanas un ieguldījumi viņu apmācībās ir ne tikai uzņēmuma komandas stiprināšanas un biznesa ambīciju jautājums, bet arī reāla nepieciešamība. Prakse rāda, ka diemžēl šobrīd profesionālās izglītības iestādes Latvijā nespēj pilnvērtīgi sagatavot jaunos speciālistus darbam ražošanas industrijā. Tieši tāpēc ieguldījumi darbinieku praktiskajā apmācībā bieži vien ir jāuzņemas pašam ražotājam. 

Lai arī jauno speciālistu teorētiskās zināšanas ir vērtējamas kā augstas, ir skaidrs, ka viens no izglītības iestāžu un ražošanas industrijas mājas darbiem, ir stiprināt savstarpējo sadarbību un mijiedarbību. Tas ļautu izvairīties arī no situācijām, kad vairākiem ražošanas arodiem, kā miesnieks vai gaļas kūpinātājs, iegūt atbilstošu izglītību Latvijā nemaz nav iespējams. 

Darbinieku apmācības, neatkarīgi no tā, vai ieliktas no pašiem pamatiem, vai pilnveidotas laika gaitā kvalifikācijas celšanas nolūkos, jebkurā gadījumā ir vērtīgākais biznesa resurss un vērā ņemams priekšnoteikums uzņēmuma dzīvotspējai augstos darbaspēka deficīta apstākļos.