Viņš norādīja ka to, vai izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jāizvērtē Zemkopības ministrijai (ZM), bet pēc tam lēmums jāpieņem valdībai. “Jautājums, ja ārkārtas situācija tiek izsludināta, kādu labumu tas var dot zemniekiem,” vaicāja Vējonis.

Viņš norādīja, ka novirzīt budžeta finansējumu situācijās, kad dabas kataklizmu rezultātā nodarīti kādi zaudējumi, nav tas labākais ceļš kā ieguldīt naudu.

Viņš norādīja, ka īpašumu apdrošināšana ir atbildīga rīcība. “Cilvēki apdrošina dzīvības, ēkas, automašīnas, tādēļ apdrošināt sējumus un lauksaimniecības zemes būtu pareizas darbības virziens. Par to ir jādiskutē, kādas tās ir izmaksas un gala lēmums jāpieņem valdībai,” sacīja Vējonis.

Kučinskis iepriekš nevarēja skaidri atbildēt, vai tiks izsludināta ārkārtas situācija lauksaimniecībā sausuma dēļ, norādot, ka galvenais esot rast risinājumus šai problēmai.

Pēc viņa sacītā, ārkārtas situācijas lauksaimniecībā izsludināšana pati par sevi vēl neko nedos. “Jautājums ir par risinājumiem,” uzsvēra valdības vadītājs.

Kā zināms, biedrība “Zemnieku saeima” otrdien, 19. jūnijā, nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetu izsludināt un Saeimu apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Tomēr pagaidām provizoriskie zaudējumi lauksaimniecībā vēl nav aprēķināti.

Līdz šim arī Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldības rosinājušas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Pirmdien, 18.jūnijā, ziņots, ka šim pašvaldībām pievienojas arī Kandavas novada dome. Kuldīgas novadā iesniegumi saņemti jau no vairāk nekā 60 lauksaimniekiem.