17. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Oļegs, Vineta
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Latvija atteikusies no ASV izmeklētāju kompānijas Kroll piesaistes ABLV Bank likvidēšanas uzraudzībai
Latvija atteikusies no ASV izmeklētāju kompānijas Kroll piesaistes ABLV Bank likvidēšanas uzraudzībai
Autors: Nekā personīga / 11. jūnijs 2018, 12:30
ASV iebildusi iecerei “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesā iesaistīt Latvijas puses auditorus “Ernst&Young”, tikmēr Latvija, iespējams, atteikusies no starptautiski plaši pazīstamās, ASV bāzētās kompānijas “Kroll” piesaistes likvidēšanas uzraudzībai, liecina raidījuma “Nekā personīga” rīcībā esošā informācija.


Raidījums vēsta, ka “ABLV Bank” likvidēšanas beigu fāze ir bijis viens no iemesliem, kāpēc pēkšņi šonedēļ Latvijā ieradās ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs.

Iespējams, tieši ASV puses ieteikums bijis procesam piesaistīt starptautisku kompāniju “Kroll”, kas ir vieni no profesionālākajiem izmeklētājiem, kas specializējušies tieši “netīrās naudas” atmazgāšanas lietās. Tomēr sanāksmē, kas pagājušo nedēļu notikusi valdības mājā, no ieceres piesaistīt šos ekspertus Latvijas amatpersonas atteikušās.

To, ka Latvijā šonedēļ ieradīsies ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs, amatpersonas uzzināja tikai pagājušo piektdien, kad notika premjera Māra Kučinska un ASV vēstnieces Latvijā Nensijas Petitas tikšanās. Tās laikā premjeram pieteikts, ka dažas dienas vēlāk Latvijā gaidāmi ciemiņi no ASV. Brauciens it kā nebijis plānots, un augstais ASV ierēdnis uz Latviju ieradās pēkšņi – pa taisno no ofšoru skandālos ierautās Panamas.

Pēc Kučinska satikšanās ar ASV vēstnieci premjera birojs izziņojis ārkārtas sapulci – pagājušās piektdienas vēlā pēcpusdienā kopā sasaukti par “ABLV Bank” jautājumu atbildīgie – Finanšu ministrija, FKTK, Kontroles dienests. Pirms sanāksmes steigā tapis vispārīgs uzmetums plānam, ko varētu amerikāņiem solīt.

“Es detaļās nevaru prognozēt visu, ko viņi vēlēsies pārrunāt no savas puses. Bet noteikti runāt par kopējo finanšu sektora sakārtošanas progresu gan, varbūt specifiskāk apspriest “ABLV” situāciju, bet tad jau redzēsim rītdien,” otrdien izteicās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Plāns, kas pirms ASV amatpersonu vizītes tika apspriests pie premjera bija šāds – kā iespējamos “ABLV Bank” aizvēršanas procesa uzraugus piesaistīt Latvijas puses auditorus ”Ernst & Young” un starptautiski plaši pazīstamo ASV bāzēto kompāniju “Kroll”. Tā ir īpaši specializējusies “netīrās naudas” un naudas atmazgāšanas noziegumu atklāšanā. Tieši “Kroll” izmeklētāji tika piesaistīti, kad pirms četriem gadiem Moldovā no trim lielākajām bankām vienas dienas laikā pazuda miljards eiro. “Kroll” izmeklēšana atklāja, ka krāpnieki izmantoja arī Latvijas bankas – “Aizkraukles banku”, Latvijas Pasta banku un “Privatbank”. FKTK vēlāk “Privatbank” piesprieda sodu divu miljonu eiro apmērā.

Tomēr sanāksmē iecere piesaistīt “Kroll” izmeklētājus atsaucību neguva un šī kompānija no slepenā plāna, iespējams, izņemta. Neformāli zināms, ka iegansts tam bijis pieļāvums, ka “Kroll” Moldovas izmeklēšanas dēļ varētu nonākt interešu konfliktā. Tomēr Moldovā izmeklētāji savu darbu jau labu laiku kā beiguši un šis arguments neiztur kritiku. Iespējams, nepatika pret “Kroll” slēpjas faktā, ka šī aģentūra būtu varējusi pārāk labi izsekot šaubīgās naudas ceļiem, kas gājuši caur “ABLV Bank”.

Maršals Bilingslijs Rīgā ieradās jau otrdien. Vispirms satikās ar Komercbanku asociāciju. Trešdien no rīta plkst. 8.45 kopā ar ASV vēstnieci publiski neizziņotā vizītē viņi ieradās pie premjera. Kamēr Bilingslijs ar vēstnieci dienesta automašīnā saskaņoja sakāmo Mārim Kučinskim, Valdības māju viens pēc otra pameta ZZS līderis Armands Krauze, FKTK priekšsēdētājs un finanšu ministre.

FKTK vadība uzskata, ka labākais plāns, ko darīt, ir bankas pašlikvidēšanās. Vai šis plāns patīk arī amerikāņiem, ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks izvairās atbildēt. Visas dienas garumā, runājot ar žurnālistiem, viņš bija tikpat diplomātiski nerunīgs kā savā pirmajā vizītē martā.

“Es nevēlos runāt ne par vienu konkrētu banku. Ko es varu teikt, šī bija pirmā tikšanās šodien. Mums bija lieliska diskusija ar premjeru par to, cik ciešas mums ir attiecības kā NATO sabiedrotajiem. Mēs runājām par plaša spektra ģeopolitiskajiem jautājumiem, kuros kopā sadarbojamies. Arī par NATO plānotajām militārajām mācībām. Mēs runājām arī par situāciju Ziemeļkorejā un gaidāmo samitu. Mēs diskutējām par ciešo sadarbību Irānas jautājumā. Un arī par to, kā kopā strādājam, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu,” sacīja Bilingslijs.

Atšķirībā no iepriekšējās vizītes, kad ASV amatpersonas atveda mapes ar dokumentiem un pierādījumiem, kas tika nodoti KNAB, Drošības policijai un banku uzraugiem, šoreiz vizīte bijusi kā kontroles brauciens. Iespējams, tā saistīta ar neformālām ziņām, ka FKTK jau jaunnedēļ varētu pieņemt lēmumu attiecībā uz “ABLV Bank”. “Nekā personīga” zināms, ka šī sanāksme tika plānota nākamtrešdien, bet šobrīd pārcelta uz otrdienu.

“Putniņa kungam un FKTK kopumā ir jāspēj demonstrēt, kā viņi šo kontroli varēs īstenot. Kamēr nav atbildes uz šādiem jautājumiem, tikmēr, protams, rodas daudz jautājumu. Arī man tajā skaitā,” izteikusies Reizniece-Ozola.

ASV ir iebildusi iecerei “ABLV Bank” likvidēšanas procesā piesaistīt Latvijas puses auditorus ”Ernst & Young”. Iespējams, arī tāpēc, ka šī firma savulaik jau veikusi bankas pasūtītus auditus. Neformāli ieteikts izmantot šīs pašas auditorkompānijas pārstāvjus Polijā. Zināms, ka šie auditori jau viesojušies FKTK. Un šo piektdien bija devušies uz ASV, lai tiktos ar šīs valsts Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Tikmēr Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks neapstiprina, vai SAB rīcībā ir nonākušas kādas ziņas, tajā skaitā no ASV, kas varētu mest ēnu uz “ABLV Bank” likvidācijas procesu.

“Protams, ka viss, kas ir saistīts ar valsts drošību, tajā skaitā ekonomisko drošību, ir mūsu uzmanības vērts un ja kāda informācija nonāk mūsu rīcībā, mēs to arī vērtējam – vai tā atbilst mūsu kompetencei. Bet dziļāk un konkrētāk es neesmu gatavs publiski runāt, protams,” norādīja SAB priekšnieks Jānis Maizītis.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats