Tādējādi pašvaldība ir demonstrējusi, ka tirgus teritorija un būves tiek sagatavotas jauna nomnieka ienākšanai - lai tam nav problēmu sākt saimniekot un nav jārisina papildu problēmas, piemēram, ko iesākt ar iepriekšējā apsaimniekotāja uzbūvētajām īslaicīgajām būvēm, kam jau beidzies ekspluatācijas laiks, un 1953. gadā uzcelto paviljonu, par kura vēsturisko, arhitektonisko un kultūras konteksta vērtību nesen izvērtās kaismīgas diskusijas.

VKPAI pieļauj, ka paviljonu varētu atjaunot jaunais nomnieks, ja to vēlētos.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs iepriekš sacīja, ka jaunajam nomniekam nebūtu jārisina jautājums par sakņu paviljona atjaunošanu, nojaukšanu vai citādā veidā saglabāšanu, tas jāizdara pašvaldībai. Padomju laikā būvētā ēka nebija labā tehniskā stāvoklī, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) inspektors Jānis Asaris pavasarī atzina: ja nu ko varētu saglabāt, tad grīdu un kolonnas. Taču pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskās izpētes ir pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības. Sakņu paviljons netika izmantots kopš 2014. gada, jo atzīts par avārijas stāvoklī esošu.

VKPAI pieļauj, ka paviljonu varētu atjaunot jaunais nomnieks, ja to vēlētos. Nomnieks varētu kļūt zināms šonedēļ, kad notiks izsole. Tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, kas paši atklājuši, ka piedalās pašvaldības izsludinātajā konkursā, un pirms tam bija feisbukā ievietojuši aptaujas anketu, kurā interesentus lūdza izteikt savas vēlmes par tirgus iespējamo attīstību. Tirgus ēka un teritorija tiek piedāvāta nomai uz 30 gadiem. Pašvaldība arī noteikusi, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā, kā arī jāapliecina, ka tā rīcībā ir vismaz pieci miljoni eiro.