«Šeit ir runa par pagātni, pagātne nospēlēja lomu ABLV gadījumā,» Eiropas Parlamenta atbildīgajā komitejā vakar atzina Latvijas komercbanku galvenais uzraugs Pēteris Putniņš. Un arī to, ka attieksme pret mūsu valsti šajā stāstā kaut kādu iemeslu dēļ ir skarbāka nekā pret citām. Ko nedrīkst Latvijā, joprojām drīkst Luksemburgā. Bet Eiroparlaments rosinās izmaiņas.
Īpašā komiteja TAXE3, kas veidota finanšu noziegumu un nodokļu apiešanas problemātikas vētīšanai, vēlas noskaidrot, vai Eiropas banku uzraudzībā ir nepieciešami kādi sistēmiski uzlabojumi. Tostarp naudas atmazgāšanas uzraudzības centralizācija. Šobrīd tas ir vienīgais risks, kas atstāts nacionālo valstu pārziņā, Eiropas Centrālajai bankai ļaujot rūpēties vienīgi par naudas plūsmām un banku kapitāla pietiekamību.
Patriotu akts iedarbināts
Uz komitejas sēdi tika aicināti triju valstu banku uzraugi un aplūkoti četri problemātiski gadījumi: ABLV Latvijā, Pilatus Bank Maltā, Danske Bank un Versobank AS Igaunijā. Visu izcelsme saistīta ar ASV valdības rīcību dolāra aizsardzībā, kā arī terorisma un politisko oponentu apkarošanā. Tai pat nav nepieciešams kaut ko aizliegt, slēgt, tiesāt kādu, pietiek ar publiskotu dokumenta projektu, kā tas bijis ABLV gadījumā. Baņķieri uz parlamentu stāstīt par sava uzņēmuma bojāeju neieradās. Visticamāk, rēķinoties, ka ikvienu viņu vārdu var izmantot kādās nākotnes tiesvedībās. Ieradās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, un viņa teiktajā bija manāma līdzjūtība. Eiropas tradīcijā nav pieņemts kādu tiesāt bez pierādījumiem. Amerikāņiem pietiek ar aizdomām.
«FinCEN ir pamats uzskatīt, ka ABLV vadība, akcionāri un darbinieki ir institucionalizējuši naudas atmazgāšanu kā bankas biznesa prakses pīlāru.» Šis ir citāts no ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojuma, ar ko bankai tikšot aizliegts apstrādāt dolāru operācijas. Ja nebūtu nopietniem zīmogiem apzieģelēts, varētu domāt, ka tas ir kāds kriminālromāna satura atstāts. Tas nesatur pierādījumus eiropeiskā kriminālprocesa izpratnē. Kā skaidro eiroparlamentārietis - komitejas TAXE3 priekšsēdētāja vietnieks Roberts Zīle, tas no amerikāņu Finanšu ministrijas puses bija politisks lēmums: «Viņiem nav jābūt juridiski korektiem un kaut kas jāpierāda. Viņi vienkārši iedarbina savu Patriotu aktu.»
Izdzīvot nav iespējams
Publiskots FinCEN ziņojums tika, vēl būdams projekta stadijā, bet ar to pietika. «Brīdī, kad tiek saņemts šāda veida dokuments, izdzīvot nav iespējams,» atzina Putniņš. Viņam tika vaicāts, kādēļ Latvijas uzraudzības iestāde pati neslēdza slimo banku. Taču ne jau ASV valdība to izdarījusi, bet tirgus. «Banka nonāca izolācijā un mira lēnā nāvē divas četras dienas. Kas tad banku nogalina? Tas nav regulatora lēmums, bet tirgus reakcija,» paskaidroja uzraugs. Cits jautājums, kādēļ tieši šajā brīdī ASV nolēma publiskot dokumenta projektu, zinot, ka bankā tiek īstenots sanācijas plāns, novēršot šīs pašas nepilnības klientu uzraudzībā un citus trūkumus, par kuriem FKTK jau bija zināms un par kuriem banka arī tika sodīta. Un vēl būtiskāk, kādēļ tikai Latvija tiek pataisīta par peramo zēnu. Tas nav skaidrs arī pašam Putniņam: «Nauda apceļo puspasauli, bet mēs esam vienīgie, kas par to atbildam!» Vēl trakāk - šī pati toksiskā nauda un toksiskie pilsoņi šobrīd, visticamāk, jau tiek apkalpoti vecajā Eiropā, jo nav dzirdēts, ka ASV atņēmušas tiesības draudzēties ar dolāru, piemēram, Luksemburgai.
No amerikāņiem saņemtos dokumentus FKTK ir nodevusi Drošības policijai. Teorētiski amerikāņu atsūtītajam krimiķim tagad jāuzmeklē pierādījumi. Ja kāds sūtījis naudu Ziemeļkorejas kodolraķešu būvēšanai, viņam jāsēž cietumā, jo tas ir kriminālnoziegums. Ja kāds atmazgājis krievu zagļu naudu, arī jāsēž.
Ir smaka, ir tautība
Ja izrādīsies, ka FinCEN sacerējis blēņas, tad gan nekādu seku nebūs, jo amerikāņi ir pārāk ietekmīgi. Taču Eiropas Savienībai kopumā jādomā par labāku banku uzraudzību un naudas atmazgāšanas ierobežošanu, lai neuzrodas atkal kāds jauns amerikāņu krimiķis. Kā vakar komitejas sēdes noslēgumā vienojās deputāti, virzieni te varētu būt divi. Informācijas apmaiņa starp valstīm Eiropas Savienības iekšienē. Gan par aizdomīgiem darījumiem, gan kādiem citiem banku veselības apdraudējumiem. Kopīgi un centralizēti pasākumi pret naudas atmazgāšanu. Un visbeidzot apskatāms ir jautājums par šīs jomas uzraudzības nodošanu Eiropas Centrālajai bankai, jo pašlaik tā uzrauga visādus jautājumus, izņemot mazgāšanu. Kā skaidro vēl viens Latvijas eiroparlamentārietis šajā komitejā Krišjānis Kariņš, lielais mērķis ir izspiest netīro naudu no Eiropas, jo šobrīd Eiropa savas sakārtotības dēļ tai ir gluži kā magnēts: «Zaglis neciena kārtību, kamēr zog. Kad nauda ir nozagta, tad viņš grib kārtību un drošību.» No Latvijas viedokļa raugoties, šobrīd ir skaidrs, ka 20 gadus Latvijā piekoptajam naudas tranzīta biznesam pienākušas beigas.
2015. gadā ārvalstu depozīti veidoja 55% noguldījumu Latvijā. Šobrīd nerezidentu naudas daudzums nokrities zem 20% un kritīs vēl - Saeimas pieņemtā čaulas kompāniju apkalpošanas lieguma dēļ. Izrādās, ka naudai tomēr ir gan smaka, gan tautība.
Rādīt reklāmu
