22. maijs, Otrdiena
Vārda dienas: Emīlija
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Liepājas metalurgs. Mantu pārdod, naudu zaudē
Liepājas metalurgs. Mantu pārdod, naudu zaudē
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 24. aprīlis 2018, 11:33
Privatizācijas aģentūra (PA) vakar izvairījās atbildēt Neatkarīgajai, kur paliek aģentūras pārziņā nodotā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs manta un nauda, kas it kā iegūta par uzņēma mantas pārdošanu.


Izputējušā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs mantas juridiskais statuss ir būt par priekšmetiem izsludinātās un jau notikušās vai nenotikušās izsolēs. Latvijas likumos rakstīts, kas šādos gadījumos jādara izputējuša uzņēmuma maksātnespējas administratoram. Likumi neparedz tādu gadījumu, ka valsts kā izputējušā uzņēmuma kreditors nodibina jaunu uzņēmumu īpaši tam, lai apsaimniekotu izputējušā uzņēmuma mantu, kā tas noticis KVV Liepājas metalurga gadījumā.

Valsts prasījuma tiesības pret KVV Liepājas metalurgu pēc būtības pienākas Valsts kasei, jo tā pretēji daudziem aprēķiniem un brīdinājumiem uzņēmās garantēt juridiski cita uzņēmuma Liepājas metalurgs aizņēmumu 60 miljonu eiro vērtībā. Kopš tā laika pagājuši gandrīz 10 gadi, kuru laikā izkausēts ļoti maz metāla, toties veikts milzīgs daudzums juridisku darbību ar prasītāju un atbildētāju izkārtņu nomaiņu, uzņēmuma nacionalizāciju, privatizāciju un nacionalizāciju, prasību un pretprasību iesniegšanu vietējās un starptautiskās tiesās un apstrīdēto naudas summu pārdalīšanu un pārrēķināšanu. Latvijas valstij šīs izdarības šobrīd izmaksā vairāk nekā divus simtus tūkstošu eiro katru mēnesi. Valsts un visu Latvijas nodokļu maksātāju vārdā tādu naudu tērē PA meitasuzņēmums FeLM.

PA atteikšanās pēc būtības atbildēt par sava meitasuzņēmuma darbībām arī ir atbilde jeb apstiprinājums, ka PA ir ko slēpt.

Šodien, 24. aprīlī, ir pagājis vairāk nekā mēnesis kopš izsoles 20. martā, kad KVV Liepājas metalurga velmētavas ceha iekārtas it kā tika pārdotas Austrijas uzņēmumam Smart Stahl GmbH par 1,9 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šis Smart Stahl GmbH drīz vien izrādījās it kā uzņēmums - tikai uzņēmuma pastkastīte jeb, kā tagad saka, čaula, kuras kodols esot Kiprā reģistrētā kompānija Segoa Ventures Limited, bet tā, savukārt, pati kalpo par čaulu Volgogradas metalurģijas kombinātam Sarkanais oktobris un tā īpašniekam, it kā miljardierim Dmitrijam Gerasimenko. Jautājums, vai Latvijas valsts ieguvusi kaut vienu eiro no it kā izsoles un it kā miljardiera? Tehniski PA sava preses pārstāvja Gunta Kārkliņa personā Neatkarīgajai it kā pat atbildēja, ja par atbildi uzskatītu atzīšanos, ka «SIA FeLM kā nodrošinātais kreditors šobrīd nav saņēmis aprēķinu par notikušo velmēšanas ceha kustamās mantas izsoli». Te atliek tikai pārjautāt retoriski un publiski, kā gan kārtējos pāris simtus tūkstošu eiro kopš izsoles iztērējušais FeLM drīkst nelikties ne zinis, vai FeLM atbildībā esošas mantas pircējs par šo mantu ir maksājis un kur palikusi nauda.

Jautājums par 20. marta izsoles statusu tieši tagad aktualizējās saistībā ar FeLM paziņojumu, ka izsolēs nenopirktās KVV Liepājas metalurga mantas vienības FeLM pārņemšot un pārdošot pats. Nodoms labs, bet vai tas attiecas arī uz velmētavas mantu vai arī tā tomēr ir pārdota? Vai FeLM atzīst par notikušu izsoli, ja nekādu naudu (kaut tikai «aprēķinu» par naudu PA terminoloģijā) uzņēmuma kreditors nav saņēmis? Vai varbūt pircējs tomēr samaksājis naudu, kas tepat Latvijā pazudusi?

Neatkarīgās otrais jautājums PA bija tāds, kā FeLM varēs pārdot to pašu mantu, ko kopš 2016. gada rudens bez rezultātiem tirgo uzņēmuma maksātnespējas administratori. Jau iepriekš FeLM apliecināja, ka pret administratoru darbu kreditoriem pretenziju nav. Tātad administratori rīkojušies pareizi. Ko FeLM darīs vēl pareizāk, lai mantu tomēr pārdotu? «SIA FeLM plāno atsavināt elektrotēraudkausēšanas ceha kustamo un nekustamo mantu kā lietu kopību publiskā izsolē,» atbildēja G. Kārkliņš. Arī šī atbilde neapmierina, jo KVV Liepājas metalurga manta kā kopība tika piedāvāta un pat izmisīgi piedāvāta (piedāvājuma uzturēšanai tiekot tērēti jau minētie 200 līdz 250 tūkstoši eiro mēnesī) laikā no 2016. gada rudens līdz 2017. gada decembrim. Ja mantas sadalīšanu pirms dažiem mēnešiem atrada kā izeju no bezizejas, ko tagad dos šīs pašas mantas apvienošana?



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats