Viņa Karaliskās Augstības kroņprinča Hokona un Viņas Karaliskās Augstības kroņprinceses Metes Māritas vizīte izvērtusies ļoti cerīgi latviešu zvejniekiem. Vēl pirms nedēļas mūsu Ārlietu ministrija stāstīja, ka Norvēģijas karaļnama vizītē strīds par krabju zvejas tiesībām apspriests netiks. Taču realitātē tas izrunāts visos līmeņos, ieskaitot pašu augstāko. Vakar ar karaļnama pārstāvjiem tikās Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Preses konferencē Rīgas pilī jautājumu sesija bija īsa, viens jautājums atvēlēts Latvijas sabiedriskajai televīzijai, otrs Norvēģijas žurnālistiem, turklāt ar piebildi - par sniega krabjiem nevaicāt. Taču tas nemaz nebija nepieciešams, jo prezidents Vējonis savā paziņojumā pats pieskārās krabju tematam.

«Latvijas un Norvēģijas ciešās divpusējās attiecības veido ļoti labu pamatu, lai risinātu arī sarežģītus jautājumus. Pēdējā laikā mēs esam runājuši par sniega krabju nozveju. Bet par šo jautājumu turpināsies diskusijas ekspertu līmenī, un es ceru, ka tiks atrasti risinājumi šai situācijai,» pavēstīja Latvijas prezidents. Kroņprincis atbildes runā krabjus nepieminēja, taču skaidrs, ka viņam šis vēstījums nebija nekāds pārsteigums.

Jāatgādina, stāsta centrā ir Eiropas Savienības zvejas tiesības jūras teritorijā apkārt Špicbergenas arhipelāgam. Tā sagadījies, ka latvieši bija pirmie, kuri devās pakaļ krabjiem, pirmie tur tika arestēti un attiecīgi pirmie uzņēmās cīņu ar Norvēģiju par krabju zvejas tiesībām. No juristu aprindām zināms, ka norvēģi nevēlas pieļaut šā starpvalstu strīda nonākšanu Starptautiskajā tiesā, jo viņu argumenti esot vājāki. Nu tam gūts arī politisks apliecinājums.

Pēc pirmā sarunu raunda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Neatkarīgajai pastāstīja: «Šis jautājums ir izrunāts visos iespējamajos līmeņos - gan manā sarunā ar Norvēģijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Roju Angelviku, kura atbildība tieši ir zivju tirgus attīstība, un arī prezidents šo jautājumu uzrunāja. Abas puses vienojās, ka tiks meklēts risinājums - visātrākajā un labākajā veidā. Un kā stāstīja valsts sekretārs - norvēģiem ir teiciens: ja ir laba griba, tad vienmēr var atrast izeju. Tā ka abas puses apliecināja, ka tiks atrasts veids, kā šo jautājumu nokārtot.» Un, ja risinājumi tiks atrasti, tiesvedība starp Latviju un Norvēģiju nebūšot nepieciešama.

Citu iemeslu, par ko abām valstīm konfliktēt, nav. Gluži otrādi. Kā abas puses uzsvēra preses konferencē un vēlāk arī biznesa forumā, attiecības ir vislabākās un valstu sadarbībai ir liels potenciāls. Kroņprincis Hokons pat nosauca tās par izcilām, ņemot vērā kopīgās vērtībās. Viņš zināja stāstīt, ka Latvijā darbojas apmēram 300 norvēģu uzņēmumu, vairāki Latvijas uzņēmumi darbojas Norvēģijā, un to skaits strauji pieaug. Ap 10 000 latviešu pašlaik dzīvo un strādā Norvēģijā - celtnieki, medmāsas, ārsti. Viņi sniedz būtisku ieguldījumu Norvēģijas ekonomikā. Tā atzina Viņa Karaliskā Augstība. Kā perspektīvu sadarbības jomu kroņprincis Hokons minēja tūrismu, jo arvien lielāka loma ir cilvēku savstarpējām attiecībām. Tas arī biznesa foruma mērķis - veicināt uzņēmēju kontaktus. Norvēģija savā domāšanā ir ļoti zaļa valsts, īpaši atbalstītas tiek jaunās videi draudzīgās tehnoloģijas, un, kā uzsvēra kroņprincis - mums nepieciešams mazāk paļauties uz naftas un gāzes nozarēm. Te gan jāatgādina, ka pašas Norvēģijas labklājība ir būvēta uz naftas atradnēm, un strīds par sniega krabjiem ir netieši saistīts ar tām. Norvēģijai jāatrod veids, kā piekrist viena resursa - sniega krabju - dalīšanai ar Eiropas Savienību, vienlaikus neradot precedentu, kas ļautu, piemēram, Latvijai pretendēt uz naftu pie Špicbergenas arhipelāga.

Latviju pagaidām gan interesē tikai sniega krabji un aizturētā zvejas kuģa atgūšana. Tā īpašnieks Pēteris Pildegovičs cer, ka Norvēģijas karaļnama vizīte varētu būtiski mainīt lietas gaitu. Līdz šim norvēģi pārrunās nevēlējās iesaistīties. Nu par krabjiem runā visi.