Par OIK, autoceļu stāvokli, Latvijas dzelzceļa darbu, Rail Baltica skandāliem un AirBaltic attīstības plāniem saruna ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).
- Šobrīd daudziem, īpaši zemniekiem, OIK jaunās maksājumu sistēmas dēļ radušies nozīmīgi elektrības rēķinu sadārdzinājumi. Ministru prezidents Māris Kučinskis izteicies, ka savulaik, uzklausot ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (Vienotība) ziņojumu valdības sēdē, neesot radies iespaids, ka sadārdzinājums varētu būt tik liels. Kāds iespaids bija radies jums? Un vai nav tā, ka, zinot zemnieku elektorāta nozīmību ZZS, šis gājiens ar elektrības rēķiniem ir tāda Vienotības provokācija pret ZZS?
- Nē, negribētos ticēt, ka tā būtu kāda Vienotības provokācija, jo zemnieki balso ne jau tikai par ZZS. Bet acīmredzot ir bijuši kādi pārpratumi vai neizdarīti darbi, kāpēc zemnieki ir nonākuši šādā situācijā, kāpēc jaudas, kas nav nepieciešamas katru dienu, nav atslēgtas. Ja būtu ērta un izmaksu ziņā pieņemama jaudu atslēgšanas un atpakaļpieslēgšanas sistēma, es pieņemu, ka rēķinu sadārdzinājums nebūtu tik būtisks. EM ir jāatrod risinājums - tieši tā, kā tika savulaik ziņots valdības sēdē - ka elektrības maksa nesadārdzināsies. Tas tika solīts ne tikai valdības sēdē, bet arī publiski, ka sadārdzinājums, ja arī būs, tad nebūtisks.
- Tranzītnozare jums nav neko ziņojusi par negācijām, kas tai radušās nodokļu reformas vai OIK dēļ?
- Lielākās izmaiņas, kas skar tranzītnozari, ir akcīzes nodokļa palielinājums naftas produktiem. Bet tam pretī ir gan reinvestētās peļņas, gan citi nodokļu atvieglojumi. Iespējams, ja nozarei ir sūdzības par nodokļu jautājumiem, tad tās tiek adresētas tieši Finanšu ministrijai.
- Latvijas ceļu būves lobiji sit trauksmes zvanus par autoceļu sabrukumu, ja tiem netiks piešķirti papildu līdzekļi. Viņi sabiezina krāsas? Vai situācija autoceļu būves jomā tiešām ir tik dramatiska? Vai valdībai ir plāns, kā šo jautājumu risināt?
- Viennozīmīgi. Satiksmes ministrija un valdība pie tā ir mērķtiecīgi strādājusi divus gadus, un, salīdzinot ar to, kādi bija ceļu nozarei pieejamie līdzekļi pirms tam - šogad vien esam dabūjuši klāt 25 miljonus, kurus novirzīsim pabērna lomā esošajiem vietējās nozīmes ceļiem, arī grants ceļiem. Tas ir trīskāršots apjoms, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tas pats ir paredzēts arī nākamgad un aiznākamgad. Tieši 2018. gadā ir vislielākais finansējums autoceļu sakārtošanai, kāds ir bijis pēdējos gados. Problēma, protams, ir 2020. gads, kad strauji samazināsies Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamie līdzekļi, bet arī šeit mēs redzam risinājumus, novirzot autoceļiem 2019. gadā fondu rezerves, gan arī 2020. gadā. Šobrīd diskutējam ar FM, kā varam mazināt struktūrfondu naudas pieejamības intensitāti, lai aizstātu to ar valsts budžeta līdzekļiem. Gan premjers, gan FM apzinās, ka 2020. gadam ir jānovirza visi finanšu līdzekļu atlikumi, lai neizveidotu finanšu bedri autoceļu būvē un remontā. Uzņēmējiem nevajadzētu par to satraukties. Vēl problēmjautājums ir nākamā ES budžeta perioda plānošana no 2021. gada, tāpēc mums ir priekšlikums no šī brīža palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumu daļas novirzīšanu ceļu būvei, lai 2030. gadā jau 70% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem tiktu novirzīti ceļu būvniecībai.
- Vai tas nozīmē, ka pieaugs arī akcīzes nodoklis?
- Mūsu plāns ir veidots bez akcīzes nodokļa palielināšanas, bet palielinoties akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas saistīts ar to, ka katru gadu palielinās gan autotransporta intensitāte, gan reģistrēto transportlīdzekļu skaits. Ja mainīsies ģeopolitiskā situācija un pieaugs naftas produktu tranzīts dzelzceļa pārvadājumos, tad arī palielināsies naftas produktu patēriņš.
- Divām ZZS pārziņā esošajām nozarēm - veselībai un aizsardzībai - strauji pieauga finansējums. Neesat apvainojies, ka satiksmei - nē?
- Nē, es ļoti labi saprotu valdības prioritātes. Turklāt vienā gadā strauji palielināt ceļu būves finansējumu nav pareizi: mēs jau tagad redzam, ka, pateicoties ES struktūrfondu projektu pieejamībai, strauji pieaugušas arī ceļu būves izmaksas. Tas taču nav pareizi - par lielāku naudu izdarīt to pašu darbu. Manuprāt, visam jābūt samērīgam - nav jāsavairo neskaitāmi ceļu būves objekti, lai vienā brīdī ar to vienkārši netiktu galā.
- Ceļu būves izmaksu kāpums ir objektīvs rādītājs, vai tas saistīts ar būvētāju savtīgumu?
- Ir, protams, arī objektīvi apstākļi. Piemēram, akcīzes nodokļa kāpums naftas produktiem. Ir lielākas gan darbu, gan izejvielu izmaksas - jo bitumena sastāvā jau arī ir naftas produkti. Bet mēs sekojam tam, lai nebūtu nepamatotu sadārdzinājumu.
- Jūs pieminējāt dzelzceļa kravas un ģeopolitisko situāciju. Vai Krievijas kravu apjoms drīz netuvosies nulles punktam?
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Rādīt reklāmu
