- Var jau būt, ka man Bordānu vajadzētu sūdzēt tiesā, lai viņš kaut ko samaksā, taču tā būtu viņam reklāma. Žēl, bet diskusiju kultūra politikā ir kritusi aizvien lejup, visādas ļaunas klačas tiek pasniegtas kā tīra realitāte, politiķi jo viegli mētājas vārdiem, apsaukājas. Tā ir slikta tendence. Laikam jau Bordāns un citi JKP politiķi tā dara vienmēr un arī citos gadījumos - bez kāda pamatojuma apvaino citus visādos grēkos un noziegumos, lai gan nekādu pierādījumu nav. Kad nav argumentu, vieglākais ir apsaukāties, vērsties pret cilvēku, izplatīt baumas, nevis cīnīties godīgi atklātā diskusijā.

- Es nevienu likumprojektu un lēmumprojektu neatbalstu steidzamības kārtībā. Bet to «Magņitska sarakstu» Saeimas Ārlietu komisija gribēja iegrūst Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ārpus kārtas, nevis normālā procedūrā. Dokuments parādījās trešdienā, lai jau ceturtdienā to var izskatīt un pieņemt. Tā kā lēmumprojektus pieņem vienā lasījumā, nevis trijos lasījumos kā likumus, tad es teicu, ka neesmu pārliecināts par šā dokumenta juridisko pamatotību. Arī tad, kad lēmumprojekts nāca normālajā kārtībā uz balsošanu, apskatījos šo dokumentu un redzēju, ka argumenti ir citu valstu vai Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rezolūcija par to, ka vajag atbalstīt sankcijas pret konkrētām personām. Bet šajā sarakstā bija ne tikai tie uzvārdi, kuru iekļaušanu sarakstā ir atbalstījusi parlamentārā asambleja, bet vēl citi - laikam tie, ko ASV un Kanāda iekļāvusi sarakstā papildus. Nav zināms, kādā sakarā tie iekļauti - saistībā ar Magņitska lietu vai ar ko citu. Dažas personas sarakstā nemaz nav identificējamas - kas tie tādi ir? Ir tikai vārds, uzvārds un dzimšanas gads. Tas ir juridiski nekorekts dokuments, un mums par to jābalso. Ja tā nav tikai politiska demonstrācija, ārlietu ministrs šos cilvēkus ir varējis sen jau iekļaut «melnajos sarakstos». Tāpēc sākumā pretojos tā pieņemšanai steidzamības kārtībā. Tas nav juridisks dokuments, tas ir politisks dokuments.

- Jebkurā gadījumā esmu par to, ka deputātiem jāiepazīstas ar dokumentiem, kurus viņi pieņem, vismaz jāizlasa tie. Un arī tad, ja tiek pieņemts politisks dokuments, nekas briesmīgs nenotiktu, ja to noformētu juridiski kvalitatīvi. Bet nu politiķi Saeimā neko nedzird un pat neklausās, bet bļaustās, ka Kūtris neaizstāvot tos, kas Krievijā cīnās pret Putina režīmu.

Mani vienmēr interesē, vai dokuments ir pamatots, vai tas ir juridiski pamatots.

Es saprotu, ka valstij kaut kāda politiska dziesma jādzied. Vai valstij no šāda politiska dokumenta būs labāk? Es ļoti šaubos. Ne Lietuva, ne Igaunija, ne ASV vai Kanāda uz Latviju neskatīsies labāk tāpēc, ka pie mums pieņemts šāds dokuments. Un arī sliktāk neskatītos, ja mēs nebūtu šādu dokumentu pieņēmuši.

Bet no Krievijas puses attieksme pret Latviju var pasliktināties. Jebkurš politisks solis izraisa politisku pretsoli.

Var jau būt, ka tā problēma ir manī, ka joprojām nevaru pierast pie «politiskā cilvēka» statusa. Man vienmēr gribas paskatīties uz lietām kā juristam...

- No viņa nav jāņem piemērs. Ilgstoši strādājot politikā un zaudējot savas profesionālās jurista iemaņas, šis cilvēks laikam ir izlēmis par labu politikai. Lai saglabātu savu iespēju arī turpmāk strādāt šajā jomā, viņam jāiet ar skandāliem - ar skaļu uzstāšanos, lai viņu dzirdētu, redzētu un par viņu balsotu. Es pieļauju, ka viņam jāuzstājas pašreklāmas nolūkos. Es nezinu, vai viņam ir pārliecība. Var jau būt, ka ir pārliecība arī.