17. novembris, Sestdiena
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Elektrības tirgū konkurence saasinās; vai tas mazina cenas?
Elektrības tirgū konkurence saasinās; vai tas mazina cenas?
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 8. februāris 2018, 10:20
Pirms trim gadiem pilnībā atveroties elektrības tirgum, mājsaimniecības varēja izvēlēties piemērotāko elektrības tirgotāju starp četriem uzņēmumiem. Šobrīd elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvā jau deviņi uzņēmumi, saasinot konkurenci mājsaimniecību klientu noturēšanā un piesaistē.


Latvijā elektroenerģijas tirgus atvēršana tika īstenota pakāpeniski. 2007. gadā tirgu atvēra komersantiem ar lielu elektroenerģijas patēriņa apjomu, sākot ar 2012. gada 1. aprīli, tirgū iesaistīja elektroenerģijas lietotājus, kuru elektroenerģijas patēriņš ir vidēji liels, un no 2012. gada 1. novembra elektroenerģiju brīvajā tirgū varēja iegādāties arī pārējie komersanti. No 2015. gada 1. janvāra tirgus atvērās mājsaimniecībām.

Mājsaimniecībām lielāka interese

Lai gan kopējā elektroenerģijas tirgū mājsaimniecības izmanto tikai aptuveni vienu ceturto daļu no kopējā patēriņa, skaitliski tas ir lielākais elektrības lietotāju segments - aptuveni miljons pieslēgumu. Atveroties tirgum, lielākā daļa mājsaimniecību nesteidzās izmantot brīvā tirgus priekšrocības. 2015. gada laikā aptuveni 80% ģimeņu elektrību saņēma universālā pakalpojuma ietvaros. Daļa mājsaimniecību, iespējams, īsti nezināja vai arī nevēlējās iesaistīties brīvajā elektrības tirgū, bet daļa, visticamāk, bija apmierinātas ar esošo pakalpojumu vai arī neredzēja nevienu labāku piedāvājumu tirgū. Sākumā zināma neuzticība bija arī biržas tarifiem, kurus pirmajā gadā izvēlējās vien 8600 ģimeņu jeb aptuveni tikai viens procents no mājsaimniecību klientiem.

Šobrīd biržas klientu skaits ir teju četrkāršojies, savukārt universālā pakalpojuma lietotāju skaits samazinājies, kas liecina par iedzīvotāju aktīvāku iesaistīšanos elektrības tirgū. Tomēr fakts, ka joprojām liela daļa mājsaimniecību izmanto universālo pakalpojumu, vēl neliecina par viņu absolūtu neieinteresētību elektrības tirgū, daļai klientu tas ir izsvērts lēmums. 

Cenu veidojošie faktori

Neatkarīgi no tā, vai mājsaimniecība izvēlas fiksētu tarifu, tajā skaitā universālo pakalpojumu, vai biržas tarifu, elektrības cena Latvijā tiek noteikta elektroenerģijas biržā Nord Pool. Cena ir atkarīga no elektroenerģijas ražotāju piedāvājuma un elektroenerģijas tirgotāju pieprasījuma konkrētajā stundā, kā arī no vietējo elektroenerģijas ražotāju izmaksām un ražošanas jaudām, pārvades sistēmu jaudas, CO2 emisiju kvotu cenas un energoresursu cenas pasaulē. Parasti elektroenerģijas pieprasījums ir lielāks dienā, bet mazāks vakaros un brīvdienās, līdz ar to arī elektroenerģijas cena svārstās atbilstoši tirgus pieprasījumam un piedāvājumam.

Izvēloties kādu no biržas tarifiem, elektrības lietotājs maksā šo ik mēnesi mainīgo cenu, savukārt fiksētas cenas tarifa gadījumā - noteiktu cenu visā līguma darbības laikā.

Aizvadītajos trīs gados elektrības cena Nord Pool spot biržā ir samazinājusies, taču vēsturiskie dati nav garantija nākotnes cenai.

Abos gadījumos par elektrības lietošanu ir jāmaksā arī tirgotāja uzcenojums, sadales tarifs, obligātā iepirkuma komponente (OIK), PVN.

2016. gada 1. augustā mainījās sadales tarifa aprēķināšanas kārtība, proti, pakalpojuma cena par elektrības piegādi veidojas no divām komponentēm: fiksētas ikmēneša maksas par pieslēguma nodrošināšanu (maksājums par pieslēguma jaudu) un maksas par elektrības piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. Vienlaikus maksa par elektrības piegādi tika samazināta par 22%, panākot situāciju, ka tiem klientiem, kas efektīvi izmanto sava elektroenerģijas pieslēguma jaudu, rēķins pēc būtības nemainās vai pat samazinās.

Sākot ar šo gadu, līdzīgs princips, proti, maksājums pēc jaudas un patēriņa, ir ieviests, arī aprēķinot OIK.

Kas notiek kaimiņos?

Elektroenerģijas tirgus pakāpenisku atvēršanu īsteno visā Eiropā. Piemēram, Somija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija elektroenerģijas tirgu atvēra jau 90. gadu sākumā. Starp Baltijas valstīm Latvija ir pirmā, kas uzsāka tirgus atvēršanu 2007. gadā. Igaunija elektroenerģijas tirgu daļēji atvēra 2010. gadā, bet kopš 2013. gada 1. janvāra tas ir atvērts pilnībā. Lietuva savukārt elektroenerģijas tirgu juridiskām personām atvēra 2013. gada 1. janvārī, bet mājsaimniecībām tas joprojām nav atvērts.

***

UZZIŅAI

Elektrības tirgotāji mājsaimniecībām

2015. gada janvārī

• SIA 220 Enerģija

• SIA Baltcom TV

• AS Latvenergo

• SIA Win Baltic

2018. gada janvārī

• SIA 220 Enerģija

• SIA Aeon Energy

• SIA Baltcom

• SIA Bright Future Energy

• SIA ESK Sistēmas

• SIA Lattelecom

• AS Latvenergo

• SIA MVBK

• SIA Win Baltic

Salīdzinot tirgotāju piedāvājumus un slēdzot līgumu, jāpievērš uzmanība:

• elektroenerģijas cenai;

• papildmaksājumiem, piemēram, patēriņa nodrošinājums;

• līguma termiņam;

• līguma automātiskai pagarināšanai;

• norēķinu veidam - maksājums atbilstoši faktiskajam patēriņam vai izlīdzinātais maksājums;

• līguma izbeigšanas nosacījumiem, piemēram, līgumsoda apmēram;

• rēķina saņemšanas kārtībai un maksai par to, piemēram, rēķins tiek sūtīts pa pastu vai elektroniski.

Avots: Neatkarīgā, SPRK, Latvenergo



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats