Maiznīcas Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs Neatkarīgajai uzsver, ka šis lēmums nenozīmē kādas vietējās maizes ceptuves slēgšanu. Latvijā šobrīd Liepkalniem tādas ir četras - Rūjienā, Valmierā, Aizkraukles novada Liepsalās, Ķekavā, tirdzniecības centrā A7 - un tās visas turpinās darbu.

D. Čākurs teic, ka līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu Igaunijā uz kaimiņvalsti tiks mazāk eksportēti konditorejas izstrādājumu no Liepkalnu ceptuvēm Latvijā. Tajā pašā laikā, iespējams, nākotnē arī kāda daļa no Igaunijā tapušās produkcijas tiks vesta uz tirdzniecības vietām Latvijā. Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu Igaunijā darbinieku atlaišana Latvijā nav plānota. «Centīsimies to nedarīt, ja vien valsts iestādes ļaus mums strādāt,» bilda D. Čākurs.

Igaunijas faktors biznesā

Liepkalnu lēmums atvērt ražotni Igaunijā, netālu no Pērnavas, nav pēkšņa impulsa vadīts. Par darbības paplašināšanu Igaunijā SIA Liepkalni domāja diezgan sen. Kopš 2011. gada Pērnavā darbojas neliela Liepkalnu ceptuve. Tā kā pieprasījums pēc Liepkalnu produkcijas arī Igaunijā ir ļoti liels, uzņēmums nolēma paplašināt savu darbību kaimiņvalstī, līdz šogad šis plāns jau ieguva reālas aprises. Pusceļā starp Rīgu un Tallinu Via Baltica šosejas malā netālu no Pērnavas Igaunijā top jauna, daudz lielāka maizes ceptuve, kurā būs arī veikals un kafejnīca. To bija plānots atvērt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

«Liepkalni pērn strādāja nemainīgi stabili, soli pa solim kāpinot saimnieciskās darbības rādītājus. Uz darbības stabilitāti norāda arī valsts budžetā iemaksāto nodokļu apmēra pieaugums. 2016. gadā uzņēmums par 13% palielināja saražotās produkcijas eksportu partneruzņēmumam Igaunijā OU Parnamaed. Šogad, neraugoties uz dažādu valsts institūciju uzraudzības un prasību pastiprināšanu, kompānija apņemas turpināt stabilu uzņēmuma saimnieciskās darbības pakāpenisku izaugsmi. Tāpat šā gada nogalē līdz ar Igaunijas partneruzņēmuma veikala atvēršanu Liepkalni plāno paplašināt produkcijas piegādi Igaunijai,» teikts uzņēmuma vadības ziņojumā, kas izplatīts septembrī.

Pārbaudes starpsvētku laikā

Liepkalniem plānoto būs izdevies realizēt ar nebūtisku nobīdi - jaunā Liepkalnu ceptuve durvis vērs nākamā gada 5. janvārī, liecina ieraksts Facebook. Taču reizē ar to šajā sociālajā portālā parādījies ieraksts, kas vēsta par uzņēmuma darbības daļēju pacelšanu uz Igauniju, ko ir izraisījusi atsevišķu «valsts institūciju neieklausīšanās uzņēmēju viedoklī un pastāvīga uzņēmuma darbības apgrūtināšana», nekonkretizējot, par kuriem valsts uzņēmumiem ir runa.

Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamā informācija liecina, ka SIA Liepkalni pērn nodokļos valstij samaksājusi vairāk nekā 1,7 miljonus eiro un uzņēmumam nav nodokļu parādu vai citu problēmu. Ari Pārtikas un veterinārajam dienestam nav iebildumu par Liepkalnu darbību.

D. Čākurs, Neatkarīgajai atklājot sarūgtinājuma avotus, uzsver, ka tas nav viens īpašs notikums, bet gan ilgākā laikā veidojusies situācija ar vairākām valsts iestādēm. «Piemēram, Valsts darba inspekcija uzstāda, manuprāt, pārspīlētas prasības, uzreiz sūtot administratīvā pārkāpuma protokolu, tā vietā, lai kopā ar uzņēmumu atrisinātu problēmu, ja tāda ir. Valsts darba inspekcija vasarā veica pārbaudi, uzbrūkošā veidā anketējot uzņēmumā strādājošos. Līdz šim bija klusums, līdz saņēmām vēstuli, ka 28. decembrī - starpsvētku laikā - mums ir jāierodas inspekcijā,» stāsta D. Čākurs.

Tā ir tikai viena no epizodēm, kas likusi vilties valsts iestādēs. Tāpat uz Daugavpils šosejas stacionārais fotoradars novietots tieši pie Liepkalnu maizes ceptuves. «Mēs kā uzņēmēji nekad nezinām, kādas jaunas prasības tiks ieviestas nākotnē. Tā visas šīs un citas lietas pilienu pa pilienam gremdē uzņēmējdarbību Latvijā,» skumji secina Liepkalnu īpašnieks.

Valsts darba inspekcija (VDI) Neatkarīgajai atklāj, ka no 2015. gada 1. janvāra līdz šim VDI Liepkalnu dažādās struktūrvienībās ir veikusi 11 pārbaudes, no kurām septiņas ir bijušas saistītas ar arodslimību attīstību uzņēmuma darbiniekiem. «Šajā laika posmā vairāki uzņēmuma darbinieki bija vērsušies pie ārsta ar veselības problēmām, kuru cēloni ārsti ir saistījuši ar darba vietā esošajiem riska faktoriem (visbiežāk ar fizisku pārslodzi). Normatīvie akti Latvijā nosaka, ka šādos gadījumos Valsts darba inspekcija apseko konkrētā darbinieka darba vietu un sagatavo darba vietas higiēnisko raksturojumu, un, balstoties uz to, P. Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija pieņem lēmumu, vai slimības cēlonis ir saistāms ar darba apstākļiem. Vēl trīs gadījumos VDI veica pārbaudes darba aizsardzības jomā, kuru rezultātā ir izsniegti divi rīkojumi konstatēto pārkāpuma novēršanai (saistībā ar darba vides riska novērtēšanu, mērījumu veikšanu, obligātajām veselības pārbaudēm, drošības zīmju izvietošanu, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu u.c. normatīvo aktu prasībām, kas Latvijā ir spēkā jau vairākne kā 10 gadus). Jāuzsver, ka Valsts darba inspekcija nav piemērojusi naudassodu par pārkāpumiem darba aizsardzības jomā, bet gan devusi laiku konstatēto pārkāpumu novēršanai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas rīcībā esošajām ziņām gan 2015. gadā, gan 2017. gadā konstatētie pārkāpumi ir novērsti,» Neatkarīgajai skaidro VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

Sēnītes atjaunošanai meklē atbalstītājus

Vasaras beigās izskanēja ziņas, ka Liepkalni varētu iesaistīties savulaik tik populārā restorāna Sēnīte atjaunošanā. Uzņēmums lūdza atsaukties tos, kuri būtu ieinteresēti piedalīties akciju sabiedrības izveidē, iegādājoties kaut vienu akciju 100 eiro vērtībā, tādējādi kļūstot par kopējas idejas īpašnieku. «Guvām fantastisku atsaucību, kas parādīja - kopējas akciju sabiedrības ideja šķiet iespējama un, galvenais - vajadzīga - arī jums! Tomēr nu gribam spert soli uz priekšu. Vēlamies izveidot domubiedru grupu - to cilvēku, kas tiešām ir ieinteresēti piebiedroties akciju sabiedrības izveidē, ņemt reāli dalību kopējas idejas realizācijā,» teikts uzņēmuma paziņojumā.