Rīgas domes Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Una Ahuna-Ozola saka - tas, ka vairākus mēnešus pēc remontu pabeigšanas ielas nav nodotas ekspluatācijā, nav nekas ārkārtējs. Savukārt Krišjāņa Barona ielas gadījumā

notikumus ietekmējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vizīte Satiksmes departamentā pagājušā gada rudenī.

Knabisti izņēma dokumentus, tāpēc departamenta speciālisti nevarēja pabeigt visas formalitātes, kas nepieciešamas, lai pieņemtu darbu no būvniekiem un izvērtētu tā kvalitāti. Krišjāņa Barona ielu remontēja ceļu būves uzņēmums Binders. U. Ahuna-Ozola lēš, ka šovasar atjaunotās ielas tiks nodotas ekspluatācijā vēl šogad. Viņa stāsta, ka laikā, kad tiek veikti remonti, tos uzrauga Satiksmes departamenta norīkots būvuzraugs un departamenta pārstāvis, kura pienākums gan nav pārbaudīt, vai darbi notiek pēc projekta. Būvnieki iesniedz pieteikumu, ka ir pabeiguši paredzētos remontdarbus, pēc tam departamenta pārstāvji ar ekspertiem dodas pārbaudīt darba kvalitāti, atbilstību projektam, defektus, to skaitā materiālu kvalitāti. Pēc tam tiek sastādīts akts un būvdarbu veicējam par saviem līdzekļiem defekti jānovērš. Pēc tam atkal tiek pārbaudīts vēlreiz labotais ielas posms, un ja atzīst, ka darbi veikti atbilstošā kvalitātē, tad komisija ielu pieņem ekspluatācijā.

Pašlaik Krišjāņa Valdemāra ielā tiek mainīts bruģis vairākām iebrauktuvēm. «Nevar apgalvot, ka visi defekti ir būvnieka vaina,» norāda U. Ahuna-Ozola. Ir gadījumi, kad kļūda bijusi projektēšanas laikā, piemēram, izvēlētais materiāls ir nepiemērots reālajai noslodzei. Tas arī nenozīmē, ka bruģakmeņi ir gatavoti no nekvalitatīva materiāla, konkrēti Krišjāņa Valdemāra ielā tagad izvēlētas mazāka izmēra betona bruģakmens plāksnes, kas labāk iztur slodzi.

Kamēr ielas nav nodotas ekspluatācijā, būvnieki nesaņem pilnu apmaksu par darbu.