22. oktobris,
Vārda dienas: Irīda, Īrisa
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Riga Bulk Terminal investē beramkravu termināļa attīstībā
Riga Bulk Terminal investē beramkravu termināļa attīstībā
Autors: Marija Jasinska / 19. septembris 2017, 12:48
Kopš 2012. gada Rīgas brīvostas teritorijā Kundziņsalā Riga Bulk Terminal attīstībā investējis 34 miljonus eiro, bet kopumā ar perspektīvā plānotajām investīcijām Riga Bulk Terminal plāno ieguldīt ap 50 miljoniem eiro. Attīstot gan kuģu, gan vagonu kraušanas līnijas un noliktavu saimniecību, plāno sasniegt līdz 2,5 miljonu tonnu kapacitāti gadā.


Riga Bulk Terminal uzskatāms par vienu no modernākajiem ne tikai Baltijas, bet Eiropas mērogā. Tajā uzstādītas kuģu uzkraušanas un izkraušanas slēgta konveijera tipa līnijas, kas dod iespēju vienlaikus apkalpot vairākas kravu grupas, tostarp graudus, soju, cukuru, rapsi un mālzemi. Riga Bulk Terminal izpilddirektors Vladislavs Jakovļevs informē: «Šobrīd varam īstenot ne tikai kuģu iekraušanu un izkraušanu uz vai no noliktavas, bet arī tieši no vagoniem kuģī vai otrādi. Šobrīd kopējā kravu apstrādes jauda sasniedz 1 miljonu tonnu gadā, bet, līdzko pilnā apmērā sāksim strādāt ar otru kraušanas iekārtu, kravu apstrādes kapacitāte palielināsies līdz 1,5 miljoniem tonnu gadā. Nākotnes perspektīvā termināļa jauda varētu sasniegt 2,5 miljonus tonnu gadā.» Pēc pieejamās jaudas Riga Bulk Terminal ir potenciāls kļūt par vienu no lielākajiem labības produktu stividoriem reģionā.

Rīgas brīvostā pēdējos gados vērojama pozitīva labības produktu pārvadājumu dinamika - pēdējo desmit gadu laikā labības produktu apgrozījums audzis par vidēji 24% gadā, 2016. gadā sasniedzot 1,3 miljonus tonnu. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsver: «Mēs apzināmies, ka naftas produktu kravas Rīgas ostā vairs neatgriezīsies iepriekšējo gadu līmenī, tāpēc šobrīd ļoti svarīga ir jaunu kravu veidu attīstība, kas kompensētu naftas produktu kravu kritumu. Mēs saredzam, ka ne pilnā apmērā, bet ļoti nozīmīgi šo kritumu jau kompensē graudu kravu apstrāde. Riga Bulk Terminal ieguldījums pārtikas produktu kravu piesaistē Rīgas ostai ir nozīmīgs pasākums un dos pienesumu visai ostas attīstībai. Piebildīšu, ka arī citos kravu veidos ir plānots kravu apgrozījums tuvu šī gada līmenim, tāpēc runas par Rīgas ostas slēgšanu ir pilnīgi nepamatotas. Arī attiecībā uz ogļu kravām viss liecina, ka tuvākajos septiņos desmit gados ogļu kravas saglabāsies vismaz 10 miljonu tonnu līmenī.»

Graudu kravas Riga Bulk Terminal nonāk no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem, ko termināļa vadība būtībā uzskata par vietējās izcelsmes kravām. No Lietuvas ziemeļu daļas graudi ar autotransportu tiek nogādāti Rīgas ostā un tālāk jau iekrauti kuģos. Kā ļoti pozitīvu tendenci termināļa pārstāvis atzīmē Latvijas ražas piegādes pa dzelzceļu - šādu iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu kļūst arvien vairāk. Vienlaikus jāpiebilst, ka dzelzceļa kravu apstrāde norit daudz ātrāk nekā ekvivalents daudzums piegādāts ar autotransportu. Viena vagona iztukšošana prasa divas minūtes, apmēram tikpat vienas autokravas, taču starpība ir laikā, ko patērē laboratorijas analīžu veikšana - tās ir 20 minūtes neatkarīgi no apjoma, kas nozīmē, ka gan 68 tonnas vagonā piegādātu graudu, gan vidēji 25 tonnas ar autotransportu atvesto graudu prasa vienādu laiku.

Termināļa izpilddirektors vēsta: «Augusts - septembris ir periods, kad dominē vietējās izcelsmes raža, bet oktobrī jau sāksies intensīvākas graudu piegādes no postpadomijas valstīm. Gada griezumā vietējo un austrumvalstu graudu kravu attiecība ir ap 50 pret 50 procentiem, bet precīzus skaitļus iepriekš nav iespējams komentēt, jo tirgus ir ļoti dinamisks. Vienlaikus mums izdodas realizēt reversu kravu kustību, kas nozīmē, ka aizpildām tukšos vagonus ar produktiem, kas nepieciešami klientam.» Kopumā no Rīgas brīvostas beramkravu termināļiem labības produkti pagājušajā gadā nogādāti uz 25 pasaules valstīm.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš vērš uzmanību uz faktu, ka ļoti aukstās ziemās, kāda tiek prognozēta arī šī, Pēterburgas un citas Krievijas ostas aizsalst un to darbību pat ar ledlaužiem nav iespējams nodrošināt. Savukārt kuģošanas apstākļi Rīgas jūras līcī arī ļoti bargās ziemās ir vienkāršāki. «Šobrīd mūsu rīcībā jau ir divi ledlauži, kas spēj nodrošināt ledus laušanu. Taču arī termināļiem ir jābūt pietiekamai kapacitātei papildu kravu apstrādei - tas attiecas uz noliktavām, pārkraušanas jaudām, pievadceļiem.».



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats