- Informācijas tehnoloģiju nozare var dot ļoti, ļoti lielu pienesumu ekonomikā. Politiķi izsaka idejas, kā viņu valstīs attīstīt informācijas tehnoloģiju nozari, bet ne vienmēr saprot, ka, lai informācijas tehnoloģiju (IT) nozare strauji augtu, ir jāveic ļoti daudz priekšdarbu. Ikdienā ir nemitīgi jāseko līdzi jaunākajām tendencēm. Nav tā, ka vienreiz izteiksi skaļu lozungu un tālāk viss notiks pats no sevis, un būs tikai ieguvumi. 

- IT nozare tiešām var dot lielu pienesumu ekonomikai un nodokļu ienākumiem. 6% no visiem nodokļiem, kas Latvijā tiek iekasēti, rodas IT nozarē. IT nozare ir nozīmīga pievienotās vērtības radīšanā. Latvijas iekšzemes kopproduktā IT nozare ienes gandrīz piecus procentus. Tomēr nozares nozīme ir daudz lielāka, jo šodien bez IT nozares līdzdarbības un IT izmantošanas nav iedomājama nevienas citas nozares attīstība. IT ievērojami izmainīja gan finanšu sfēru, gan lauksaimniecisko ražošanu, gan izglītību u.c. nozares. Visur tiek izmantotas IT tehnoloģijas. Tāpēc nozares pienesumu ekonomikai var vērtēt gan tieši, gan netieši. Nozarē katru gadu ienāk daudz jaunu uzņēmumu. Nozare aug. Pagājušajā gadā IT nozarē strādājošo skaits jau pārsniedza 30 000 cilvēku. Pieaug gan uzņēmumu skaits, gan nozarē nodarbināto skaits. Tas ir tāpēc, ka radīt jaunu uzņēmumu, kas darbotos IT nozarē, nav īpaši sarežģīti. Ir nepieciešamas pāris gudras galvas, un vajag labu ideju, kuru ideālā gadījumā es notestēju Latvijā, lai pēc tam to varētu laist plašajā pasaulē. Kad par IT ideju domā, tad uzreiz ir jādomā, ka tā būs pasaules līmeņa ideja. Tikai Latvijai domāts risinājums vai jauns produkts var tikt izmantots tikai ļoti nelielā ekonomikā, IT nozarē uzreiz ir jādomā par risinājumiem, kurus var lietot globāli.

Šovasar valsts, IT nozares un LU pārstāvji apmeklēja Microsoft galveno mītni Sietlā, kur nozares uzņēmumi iepazīstināja Microsoft ekspertus ar savām vīzijām par nākotnes iespējām kopējai sadarbībai. Tā bija pirmā reize, kad uzņēmēji, valsts politikas veidotāji un arī Latvijas Universitātes pārstāvji vienojās par vienotu vīziju, kā mēs varētu attīstīt inovāciju sistēmu Latvijā, lai sakārtotu pārdošanas kanālu un varētu Latvijā radītus IT produkts piedāvāt visai pasaulei. Pagājušā gada decembrī tika parakstīts memorands starp LIKTA un VARAM, lai Latviju veidotu par valsti, kurā lēmumu pieņemšana balstās uz datiem. Sabiedrībai dati būtu pieejami, un tiktu radītas inovācijas, kas ir balstītos datiem. 

Microsoft vadība noticēja Latvijai, ka mēs varam šādu projektu kopā realizēt. Pirmais solis būs redzams septembrī, kad Latvijas Universitātē tiks atvērts Microsoft inovāciju centrs. Nekur Ziemeļvalstīs vai Baltijas valstīs šāda inovāciju centra nav. Galvenā doma ir veidot vidi, kur var radīt inovatīvus risinājumus, kas orientēti uz citām nozarēm, kurā tiks veidotas IT platformas citām nozarēm. Mums jau ir bijušas veiksmīgas sarunas ar farmācijas nozari, ar mežsaimniecības, ar pārtikas tehnoloģijas nozarēm. Mēs varam radīt risinājumus, kas ir vajadzīgi visām nozarēm. Microsoft inovāciju centrā piesaistīs savus pētniekus, lai kopīgi ar mūsu pētniekiem radīt jaunas un labas idejas. Otrs Microsoft inovāciju centra uzdevums būs popularizēt IT nozari skolēniem, studentiem un jauniem cilvēkiem, lai viņi izvēlētos karjeru IT. 

Vēl viena IT nozares lielā priekšrocība - nozare nevienam neļauj novecot. Ikvienam visu mūžu ir jāmācās, jo tehnoloģijas mainās un mēs neviens nezinām, kāda tehnoloģija būs dominējošā pēc pieciem gadiem. 

Latvijas IT nozares lielāka problēma ir speciālistu trūkums. IT speciālistu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā - pie mums IT sektorā strādā tikai nedaudz vairāk par diviem procentiem no kopējā nodarbināto skaita, bet Somijā un Zviedrijā IT speciālistu īpatsvars ir vairāk nekā seši procenti no kopējā nodarbināto skaita. Savukārt atalgojums IT nozarē strādājošajiem ir viens no augstākajiem - uzreiz pēc finanšu sektora un gaisa satiksmes. Ja mēs spētu mainīt darbaspēka struktūru un IT nozarē strādātu lielāks nodarbināto īpatsvars, tas dotu pienesumu visai ekonomikai. Jautājums, kas varētu rasties, kāpēc nozarē nenāk pietiekams skaits jauniešu. Mēs esam sapratuši, ka problēma ir meklējama Latvijas izglītības sistēmā. Jau vairākus gadus sadarbībā ar Izglītības ministriju, sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un citām organizācijām mēs izstrādājam programmas, izstrādājam mācību materiālus, strādājam ar skolotājiem, lai bērniem jau no pirmās klases tiktu mācīta algoritmiska domāšana un datorikas pamati, lai, skolu beidzot, jauniešiem būtu elementāras programmēšanas prasmes, kuras noderēs pilnīgi jebkurā jomā, kur viņš pēc tam varētu strādāt. Tas ir ilgstošs process. Es ļoti ceru, kad tagad, kad tiks mainīta izglītības sistēma, pārejot uz kompetencēs balstītu skolas izglītību, stāvoklis uzlabosies.