22. oktobris,
Vārda dienas: Irīda, Īrisa
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Mediķiem solītais algu kāpums tikai uz papīra
Mediķiem solītais algu kāpums tikai uz papīra
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 3. augusts 2017, 14:29
Latvijas slimnīcās jau pašlaik trūkst 1500 medicīnas māsu, bet pēc vairākiem gadiem māsu deficīts būs uz pusi lielāks. Veselības ministrija ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas reformu ir ieplānojusi atalgojuma kāpumu mediķiem, tostarp māsām, taču skaidras atbildes no politiķiem, ka šī mērķa īstenošanai pietiks finansējuma, nav. Visi cer uz naudu no sociālā budžeta, taču viens procents sociālo iemaksu sedz tikai divas trešdaļas no algu palielinājumam nepieciešamā.


Latvijas Māsu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Neparte stāsta, ka situācijas nopietnību, drīzāk jāsaka - traģismu, ataino skaitļi par māsu skaitu Latvijā. To pamanījusi arī Veselības ministrija, kas šo problēmu analizē savā reformu plāna ziņojumā. Tā saasinājusies arī jūlija laikā, kad daudzas māsas atteicās strādāt pagarināto normālo darba laiku un nebija iespējams nodrošināt māsas operācijām slimnīcās.

«Uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā māsu skaits ir par 42 procentiem mazāks nekā Eiropas Savienībā,» stāsta I. Neparte. «Pirms desmit gadiem Latvijā bija reģistrētas 18645 māsas, tagad - pat nedaudz vairāk, taču, ja pirms desmit gadiem savā profesijā strādāja 13 100 māsas, tagad strādā 8700, ar katru gadu samazinās medicīnā un īpaši valsts finansētajā medicīnā strādājošo māsu skaits.» Turklāt, kā norāda I. Neparte, dati nav precīzi, un, pēc Māsu asociācijas ziņām, medicīnas nozarē strādā vien 6000 māsu... «Ja viss notiks tādos pašos tempos kā līdz šim, māsas ies prom no nozares, aizbrauks uz ārzemēm, slimnīcas faktiski varēs aizslēgt. Jaunās māsas medicīnā strādāt nevēlas. Ja gadā māsu skolās tiek uzņemtas 250 audzēknes, pabeidz skolu apmēram puse, praksē sāk strādāt 60 māsas, bet pēc gada strādā vairs tikai 20, no 6000 māsām puse ir pirmspensijas vecumā,» aizdomāties aicina I. Neparte.

Lai situāciju mainītu, Veselības ministrija ir sagatavojusi reformu plānu, kurā pievērsusi uzmanību cilvēkresursu problēmai, tas ir, analizējusi, cik Latvijā ir ārstu, māsu, sanitāru, vecmāšu un cik šo speciālistu vajadzēs tuvākajos gados. Secinājumi ir skarbi, jo skaties, kuru medicīnas darbinieku gribi, visu trūkst. Piemēram, ārstu skaits ir zemāks par astoņiem procentiem nekā vidēji Eiropā, māsu - par 42 procentiem, bet vecmāšu - par 41. Latvijā ir vien 4,8 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotāju, Eiropā vidēji 8,4. Virs vidējā Eiropā ir tikai zobārstu skaits, kā arī ārstu absolventu skaits (tātad ārsti mācās, bet daudzi, visticamāk, nepaliek strādāt te vai vispār medicīnā).

«Vissatraucošākā situācija ir ar māsu nodrošinājumu, pašlaik slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu, bet, lai sasniegtu optimālo māsu skaitu valstī kopā rekomendējoši līdz 2025. gadam, veidojas ap 3050 māsu deficīts,» ziņojumā secina Veselības ministrija. Savukārt par ārstiem ministrija saka: pašreiz ārstu un arī zobārstu skaits ir pietiekams, taču jāņem vērā, ka 33 procenti ārstu jau ir vai pēc septiņiem gadiem būs pensijā.

Veselības ministrijas piedāvājums ir palielināt mediķu algas. Pašlaik gan tas ir ietverts konceptuālajā ziņojumā, ko valdība ir pieņēmusi zināšanai. Tajā ir apsolīts, ka vidējai ārstu un funkcionālo speciālistu algai nākamgad jābūt 1270 eiro, bet māsas algai - 762 eiro. Līdz 2023. gadam ārsta vidējai algai jāsasniedz 2455 eiro, bet māsas - 1473. Teorētiski ārsta algai vajadzētu būt sasaistītai ar vidējo algu tautsaimniecībā un jābūt divreiz lielākai, savukārt māsas algai jābūt 60 procentiem no ārsta algas. Šo piedāvājumu atbalsta mediķu sabiedrība.

«Mēs esam par šādu modeli, tāpēc gaidām veselības finansēšanas likumu,» saka I. Neparte. Taču algu palielinājumam nepieciešams finansējums, un pietiekami liels, piemēram, jau nākamgad vajadzīgi 112,5 miljoni eiro. Zināms, ka mediķu algām varētu novirzīt sociālo iemaksu vienu procentu, par ko nupat lēma Saeima, taču tie ir aptuveni 80 miljoni eiro. Daudz lielākas summas atalgojuma palielinājumam mediķiem būs nepieciešamas turpmākos gadus - no 180 miljoniem 2019. gadā līdz 500,8 miljoniem 2023. gadā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats