Kultūras ministrijas galvenais mediju politikas veidotājs Roberts Putnis faktiski jau ir atstājis amatu. Kaut gan oficiāli viņa pēdējā darbadiena ir 7. augusts, viņš paņēmis neizmantoto atvaļinājumu, un jau tagad pienākumus pilnībā pārņēmusi juriskonsulte Aiga Grišāne.
Kultūras ministrijā pieļauj, ka viņa arī kļūs par jauno Mediju politikas nodaļas vadītāju - amatu rotācijas kārtībā, un konkurss tiks sludināts uz vakanto juriskonsulta vietu. Par to, visticamāk, lems cita amatā svaigi iecelta ierēdne. Ar 1. augustu valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, sabiedrības integrācijas un mediju jautājumos būs Inita Pauloviča, līdzšinējā ANO Attīstības programmas (UNDP) Latvijā vadītāja. Viņa šajā amatā tikusi konkursa kārtībā 14 pretendentu konkurencē. Vakance ilgāku laiku bija brīva pēc tam, kad uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tika aizrotēts ilggadējais valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Ilgi gan viņš tur nepalika, bet devās atpakaļ pie mediju tematikas un tagad strādā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, vada Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamentu.
Visas šīs rokādes notiek laikā, kad mediju politikā notiek gana nozīmīgas izmaiņas. Saeimā pašlaik tiek virzīts sabiedrisko mediju likumprojekts, un līdztekus darba grupa strādā pie jauna regulējuma, kam jāaizstāj likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Tie abi tiek uzskatīti par morāli novecojušiem. Piemēram, tāpēc, ka sacerēti laikā, kad internets vēl bija eksotika un mediji šajā vidē faktiski nestrādāja.
Roberts Putnis savā atvadu uzrunā sekotājiem feisbukā vēsta par sarežģījumiem labākas politikas sacerēšanā, un tas esot viņa aiziešanas iemesls:
«Kopš gadumijas mediju politikas procesi ir saskārušies ar ievērojamu pretestību, kas ir tikusi fokusēta arī uz mani personiski. Ar pie varas esošo valdību tas nozīmē tukšgaitu mediju politikā. Ar tukšgaitu nodarboties neprotu.»
Tomēr te arī jāatgādina: kopš gadumijas Putnis arī nonāca pamatīga skandāla epicentrā. Komisija, kas dalīja valsts naudu sabiedriski nozīmīga satura atbalstam privātajos medijos, izdarīja to nekorekti, pēc daudzu konkursa dalībnieku domām - arī negodīgi. Nauda tika sadalīta savējo lokā, nez kādēļ arī valsts televīzijai, arī projektam, kas pēc būtības jau bija īstenots. Sākotnēji šķita, ka Kultūras ministrija uz apdalīto mediju protestiem vien noplāta rokas. Tiesa gan, ar Putņa aiziešanu mediji bagātāki nekļūst.
Rādīt reklāmu
