- Mēs uzskatām, ka pārvaldnieka izvēles process ir noslēdzies ļoti īsā laikā. Varbūt kādam šķita, ka to var izdarīt ātrāk, varbūt kāds domāja, ka process ievilksies, taču meklējumi ir vainagojušies ar labiem rezultātiem. Jāizsaka liela atzinība nominācijas komisijai, kurā bija pārstāvēta gan Satiksmes ministrija, gan domes ierēdņi, bet komisiju vadīja Jūras administrācijas vadītājs Jānis Krastiņš. Interese par amatu bija vidēji liela - komisija izvērtēja kopumā 24 kandidātu pieteikumus. Pirmajā kārtā tika vērtēta pretendentu atbilstība konkursa izvirzītajiem kritērijiem, bet tālāk jau vērtētas visas citas pretendentam piemītošās kompetences, tostarp darba pieredze, izglītība un personīgās īpašības. Manuprāt, Latvijā nav daudz cilvēku, kuru kvalifikācija un spējas šodien būtu pietiekamas, lai viņi vadītu tik nozīmīgu struktūru kā Rīgas brīvosta, tajā pašā laikā būtu bez darba vai viņiem piemistu liela vēlme atstāt esošo amatu, lai uzsāktu darbu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā. Man ir prieks par Ansi Zeltiņu, kurš ir 41 gadu vecs, bet tomēr jauns cilvēks ar labu izglītību un ostas pārvaldnieka amatam atbilstošu iepriekšējo darba pieredzi gan Jūras administrācijas vadītāja amatā, gan šobrīd esot Latvijas dzelzceļa padomes priekšsēdētājs. Anša Zeltiņa iepriekšējā darba pieredze, kā arī sarunās paustās vīzijas un idejas par Rīgas brīvostas pārvaldes darbu dod mums pārliecību, ka viņš ir īstais cilvēks. Bez šaubām, ka visu parādīs laiks, taču valdes sēdē pēc pretendenta uzklausīšanas visi valdes locekļi vienbalsīgi atbalstīja viņa kandidatūru un pauda pozitīvu vērtējumu. Ceru, ka, pēc Satiksmes ministrijas akcepta, jau 1. augustā Ansis Zeltiņš varēs ķerties klāt savu pienākumu pildīšanai.

- Izaicinājumi būs ļoti nopietni, jo dēļ ģeopolitiskajiem notikumiem un pieaugošās konkurences starp Baltijas jūras ostām pārvaldniekam nāksies ļoti aktīvi strādāt, meklējot jaunus kravu īpašniekus tuvākās un tālākās ārzemēs. Tas nozīmē, ka viņam būs jādodas uz dažādām nozares izstādēm, konferencēm un citiem pasākumiem, lai prezentētu Rīgas ostu kā multifunkcionālu, sakārtotu un izmaksu ziņā interesantu ostu kravu pārvadājumiem. Vienlaikus viņam jādomā par ostas infrastruktūras turpmāko attīstību, kurā daudz jau ir ieguldīts, bet iesāktais ir loģiski jāturpina.

Tomēr pats galvenais uzdevums, kam jāvelta vislielākā uzmanība, ir nākamās desmitgades Ostas attīstības programmas izstrāde, jo ir sanācis tā, ka iepriekš izstrādātās ostas stratēģijas desmitgadu periods beidzas 2018. gadā un faktiski sakrīt ar ostas pārvaldnieka maiņu. Zeltiņam ir gads laika, lai izstrādātu jauno attīstības programmu. Ostas attīstība ir jāskata kopā ar Latvijas dzelzceļa attīstības plāniem, jo mēs labi zinām, ka kravas ostā lielākoties nonāk pa dzelzceļu. Tātad jaunajā stratēģijā jāparedz arī Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts un ieplānotie papildu sliežu ceļi. Tā kā Zeltiņa kungs ir arī Latvijas dzelzceļa padomes priekšsēdētājs, tad atrast vienojošos punktus un izstrādāt ostas stratēģiju, kas ir saskaņā ar dzelzceļa plāniem, viņam būs salīdzinoši vieglāk.

- Es domāju, ka jā. Iepriekšējos desmit gados esam daudz ko sasnieguši - visbūtiskākais ir fakts, ka Rīgas osta kļuvusi par Baltijas valstu lielāko ostu, ko sekmēja ieguldījumi infrastruktūras pilnveidošanā. Pēdējā desmitgadē ir sasniegts 41 miljonu tonnu apgrozījums gadā, kas ir vislabākais rādītājs, ar ko osta jebkad ir varējusi lepoties. Jāatzīst, ka ģeopolitiskie notikumi, kas nav saistāmi ar ostas pārvaldes darbu, ir ieviesuši savas korekcijas un pēdējos gados ostas apgrozījums ir nedaudz krities. Es vēlos atkal uzsvērt - Rīgas osta ir daudzfunkcionāla osta, kas nozīmē, ka, mainoties kravu pieprasījumam un loģistikas ceļiem, osta turpina strādāt. Piemēram, Rīgas ostā ievērojami samazinājušies naftas produktu pārvadājumi, bet kritumu šajā segmentā kompensē pieaugošais beramkravu apjoms, tostarp ne tikai ogļu kravas, bet arī graudu pārvadājumos, kuru apjomu potenciāli iespējams palielināt līdz diviem miljoniem tonnu gadā. Kopumā šogad plānojām 8% kravu apgrozījuma kritumu, bet piecu mēnešu rezultāti liecina, ka kritums ir tikai 4% attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tāpēc pesimismam nav vietas.

Viens no spēkā esošās attīstības programmas svarīgākajiem uzdevumiem bija saglabāt ostai brīvostas statusu ar attiecīgu nodokļu regulējumu. Eiropas Komisija to ir akceptējusi, un Rīgai brīvostas statuss tiks saglabāts vismaz līdz 2030. gadam. Zināmā mērā tas ir mūsu handikaps, jo nedz Klaipēdai, nedz Tallinai šāda statusa nav.

- Mēs esam izvirzījuši ļoti konkrētus mērķus: tā ir iespēja apgūt jaunus tirgus, atrast potenciālos sadarbības partnerus un palielināt esošo kravu plūsmu, jo īpaši attiecībā uz konteinerkravu segmentu. Vienlaikus izstāde ir kā platformas nodrošinājums Rīgas ostas uzņēmumiem, kuri meklē jaunus partnerus.

Atšķirībā no citām World Expo izstādēm, kurās ir piedalījusies Rīgas brīvosta, šajā gadījumā galvenais akcents ir likts nevis uz tēla veidošanu un Rīgas prezentēšanu, bet gan uz reāla saimnieciska pamata, kas drīzumā var dot pozitīvu rezultātu. Uz Astanu dodas gan dzelzceļa vadība, gan esošais ostas pārvaldnieka vietnieks Mārtiņš Ziemanis un potenciālais pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, kā arī ostas uzņēmumu pārstāvji. Izstādes norise Astanā apliecina, ka Kazahstāna vēlas būt nopietns spēlētājs kravu tranzītā no Āzijas uz Eiropu. Savulaik teicām, ka Latvija ir tilts starp Krieviju un Eiropu, tad šodien varam runāt par to, ka Kazahstāna ir tilts starp Āziju un Eiropu. Kazahstāna strādā ļoti aktīvi, un es priecājos, ka uz Transporta nedēļas atklāšanu dosies arī prezidents Raimonds Vējonis un satiksmes ministrs. Tas apliecina, ka Latvija Kazahstānu uztver kā nopietnu sadarbības partneri, jo kompleksais Kazahstānas piedāvājums ir ļoti daudzsološs.

- Jauno Eirāzijas dzelzceļa maršrutu kontekstā Kazahstāna ir perspektīva alternatīva pārvadājumu maršrutiem caur Krievijas teritoriju uz Rietumeiropu. Pareizi koordinējot sadarbību, šī valsts var kļūt par platformu Latvijas sadarbībai ar Rietumķīnas apgabaliem kravu plūsmu piesaistē un nodrošināšanā pa dzelzceļu. Tam ir visi priekšnosacījumi, jo Kazahstānas - Ķīnas pierobežā top jauni loģistikas centri - Dostic un Horgos. Līdz ar to Rīgai ir potenciāls kļūt par nozīmīgu posmu Kazahstānas kravu plūsmā uz Eiropu, tajā skaitā Skandināviju.

- Rīgas osta ir nozīmīgs spēlētājs ostu sektorā Baltijas jūras reģionā. Mēs esam multifunkcionāla osta ar modernu infrastruktūru un labiem jūras un sauszemes savienojumiem, kā arī labs arguments ir jau pieminētais Rīgas brīvostas statuss ar atbilstošu nodokļu režīmu. Gribu atgādināt, ka ostas uzņēmumiem ir ilgstoša sadarbības pieredze Kazahstānas un Centrālāzijas izcelsmes kravu apstrādē. Manuprāt, tie ir pietiekami spēcīgi argumenti, lai Kazahstāna ļoti rūpīgi izskatītu Rīgu kā sadarbības panteri.

Gribu piebilst, ka šobrīd ir novērojama Kazahstānas investoru interese par iespēju Rīgas ostā izveidot universālu ģenerālkravu, tajā skaitā konteinerkravu, pārkraušanas terminālu.