Kad padome sākusi savu darbu, ļoti pārsteigusi tā nesakārtotība, kas atklājusies LR darbībā, valdes locekļu konflikti, briestošie streiki. Diemžēl nācies atcelt no amata valdes priekšsēdētāju Aldi Pauliņu un valdes locekli Uldi Lavrinoviču, atstājot vadībā vien Sigitu Roķi, kurai tika atļauts turpināt darbu un uzdots sagatavot uzņēmuma struktūras modeli un attīstības redzējumu, kā arī izstrādāt līdz 2. jūnijam funkciju auditu, - tā notiekošo raksturoja par LR atbildīgais Ivars Āboliņš, atzīstot, ka krīzes situācija uzņēmumā nav beigusies. Nepatīkams atklājums bijis arī 13 000 eiro, kas iztērēti ne tiem mērķiem, kam tie tika piešķirti. Tie šobrīd esot atmaksāti valstij, tiesa, ne no A. Pauliņa un U. Lavrinoviča kabatas, bet LR budžeta. 

S. Roķe esot iesniegusi arī savu redzējumu par LR programmu attīstību. Viņa uzskatot, ka LR 5 ir jāsaglabā, palielinot tajā Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru, teica NEPLP pārstāvis Patriks Grīva, kurš pauda savu atbalstu šai programmai. LR 5 darbojoties jau trešo gadu, ik gadu no valsts saņemot 650 000 eiro. No jauniešu mērķauditorijas sasniegti 23 000 klausītāju. Formāts - gan ārzemju, gan latviešu dziesmas, gan dažādi raidījumi ar populāriem vadītājiem. P. Grīva norādīja, ka diemžēl ārzemju mūzika nav bijusi tas magnēts, kas piesaista klausītājus, tāpēc tās izmantošana esot neracionāla. Galu galā sabiedriskais medijs esot tas, kur jāskan latviešu jaunradei, tajā skaitā džeza, blūza, kantri, alternatīvās un citu stilu mūzikai. Turklāt LR 5 pienākums būs arī atskaņoto arhivēt un uzglabāt, raksta NRA.lv

P. Grīva atgādināja, ka latviešu populārajai mūzikai paredzēts radīt arī jaunu multimediālu platformu kādā no licencētajiem komercmedijiem. Iztulkojot vienkāršākiem vārdiem: tā esot interneta platforma, kurā būs vieta arī pašu mūziķu izveidotiem profiliem. Tam atvēlēts finansējums 130 000 eiro apjomā (no tā sauktajām deputātu kvotām), un nule ir izsludināts konkurss. Pretendentiem jārēķinās, ka nāksies ieguldīt arī savus līdzekļus, jo nauda tiks dota tikai šim gadam. Turklāt - tā tiks tikai tad, kad platforma būs izveidota. Kad deputāti neslēpa izbrīnu par šādu naudas izšķiešanu, NEPLP pārstāve Gunta Līdaka paskaidroja, ka šāds risinājums attiecībā uz komercmedijiem un sabiedrisko pasūtījumu radies tāpēc, ka šim sektoram neesot izdevusies komunikācija ar iepriekšējo NEPLP sastāvu, un šķitis, ka vienīgais ceļš ir konkursi. Jāsakārto šī joma tā, lai «šādi projekti vairs neparādītos», teica G. Līdaka. Ja neviens tā arī nepieteiksies līdz jūnija vidum, tad padome varēs vērsties Saeimā, kurai tādā gadījumā būs jālemj, ko ar šiem neizmantotajiem līdzekļiem iesākt tālāk. I. Āboliņš ieteica tos novirzīt LR, jo tieši tā uzdevums kā sabiedriskajam medijam būtu veidot šādu platformu, iespējams, pat uz LR 5 bāzes.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere arī atgādināja, ka tuvākajā laikā noteikti jāsakārto LR un Latvijas Televīzijas darbinieku algu jautājums, pretējā gadījumā var īstenoties tur strādājošo draudi par streikiem. Patlaban top darba grupas ziņojums, kas tiks uzklausīts nākamās nedēļas sākumā, un tur būs arī ieteikumi, kā padarīt LR un LTV finanšu pārvaldību caurskatāmāku.