23. februāris,
Vārda dienas: Almants, Haralds
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Ministri caurules nekraus, bet citiem kraut neliegs
Ministri caurules nekraus, bet citiem kraut neliegs
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 26. aprīlis 2017, 12:54
Latvijas valdības lēmums neatbalstīt Ventspils brīvostas piepelnīšanos ar pakalpojumiem gāzesvada Nord Stream 2 būvētājiem nozīmē ministru apņemšanos pa klusam nepieteikties darbā brīvostas uzņēmumos, kuri uzrunāti dalībai Nord Stream projektā.


Valdības lēmums attiecas uz pašu valdību un uz ministriju pārstāvjiem Ventspils brīvostas valdē. Vēl precīzāk sakot, valdība uzdeva ministriem, lai ministri uzdod saviem pārstāvjiem ostas valdē balsot pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos Nord Strem 2 īstenošanā. Tomēr izpildīt šo uzdevumu ministru pārstāvjiem būs grūti. Valdība atgādina ķīniešu sektas Faluņgun piekritēju pulciņu, kas Rīgas centrā regulāri izplata aicinājumus protestēt pret sektas vajāšanu Ķīnā ar izstāšanos no Ķīnas Komunistiskās partijas, it kā Rīgas centrā sastopamie cilvēki būtu šajā partijā iestājušies. Līdzīgi arī ostas valdes locekļu iespējas pildīt valdības lēmumu būs atkarīgas no brīvostas valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga labvēlības, piedāvājot noraidīšanai tādu ostas valdes lēmumu, pēc kura nemaz nav vajadzības. «Caurules var atvest privātie pārvadātāji, un caurules var uzņemt savos kravu laukumos un iekraut kuģos privātie termināļi, un viņiem nav ne ar vienu jāsaskaņo kravas, kādas pārvadā, izņemot militārās kravas, bet šīs nav militārās kravas,» teica A. Lembergs, komentējot valdības lēmumu.

Valdības slepenais lēmums zināms tikai no tā komentāriem. Vispirms aģentūra LETA 21. aprīlī informēja par lēmuma pieņemšanu 18. aprīļa valdības sēdē, kuras publicētajā protokolā vairāki izskatītie jautājumi apzīmēti tikai ar numuriem bez neviena vārda par to saturu. Aģentūra informēja, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas. Ar šādu informācijas noplūdināšanas dozēšanu tika akcentēta valdošās koalīcijas vienprātība jeb visu triju valdošo partiju atbildība par lēmumu. Nosauktās ministrijas atrodas attiecīgi Zaļo un zemnieku savienības un Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deleģēto ministru vadībā, bet galvenās lomas lēmuma izziņošanā uzņēmās Vienotības ministri. Pirmais to darīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, tūlīt pēc tam ar vēl jo lielāku degsmi izpaudās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pamanījās apvienot atteikšanos sniegt informāciju par lēmumu, jo viņš atradies ārzemēs, ar fotografēšanos Lielajā talkā Gaujas Nacionālajā parkā.

Latvijas valdība reaģēja uz to, ka Ventspils ostas uzņēmumi Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija ir saņēmuši piedāvājumu uzņemties no Krievijas uz Vāciju būvējamajam gāzesvadam Nord Stream 2 nepieciešamo cauruļu uzglabāšanu un iekraušanu kuģos pirms vešanas uz gāzesvada būves vietu. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Šīs naudas sadaļa būtu arī 14 miljonu eiro, lai uzbūvētu jaunu kravas laukumu septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei. Brīvostas valdē iekļautie četru ministriju pārstāvji varētu izpildīt valdības uzdevumu, balsojot pret šādas dāvanas pieņemšanu.

Latvijas likumi privāto uzņēmumu darbību patiešām neierobežo, tāpēc Neatkarīgā jautāja Ārlietu ministrijai, vai Latvija nav uzņēmusies kaut kādas Latvijas sabiedrības uzmanībai garām paslīdējušas saistības, kas tomēr attiektos uz Latvijas uzņēmumiem. Ārlietu ministrija savā atbildē atgādināja par 2016. gada 17. martu, ar kuru datēta arī Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska parakstīta vēstule Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram. Tajā Latvijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas valdību vadītāji un Lietuvas prezidente aicinājuši Eiropas Komisijai «nopietni» izvērtēt Nord Stream 2 projekta atbilstību ES enerģētikas politikas mērķiem un likumdošanai. Mūsu Ārlietu ministrija nevarēja palepoties, ka viena gada un viena mēneša laikā Latvija būtu pagodināta ar atbildi uz šo «nopietno» vēstuli.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats